Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Nu nezinu ,dabā viņš bija savādāks un dzelteno ausu arī nebija :)Zalktis nav tik agresīvs ,šis kā traks bij pēc mums Pat netiku pie pavadiņas ,dabūju griest nost žilku Karoče nečakarē prātu,pārlasīju visu interneta enciklopēdiju un tā bija reti riebīga odze
Ja šī pasaule tev liekas ideāla, tad vai nu Tu esi Dievs, vai nu par daudz iedzēris…
Ir vēl viena čūska, kas sarkanajā grāmatā. Dikti līdzīga. Pie Engures pat plakāts stāvēja, ka šīs aizsargājamas. Aizmirsu nosaukumu. Bet kad šī gribēja līst manā tolaik vasaras mītnē, tad gan ar škipeli....
Vakar vakarā lietus, grūta maiļu sasmelšana, bezcope. Naktī interesantas sarunas pie ugunskura ar Marti un Anatoliju. Viens aliņš uz visiem, pat Aldara ražojums, likās gana gards No rīta bezcope, Viens kanpmēra zandarts uz dzīvo man, viens zemmērs Anatolijam uz gumijzivi. Pārbraucieni. Bezcope. Divi asari man uz rotiņu, viens Anatolijam uz dzīvo. Asaru atlaišana, pelde un brauciens uz garāžu. Kaut kā tā. Karoče diezgan smags aplauziens Gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Nu, re! Beidzot tiku es līdz savam slepenajam ezeram, līņus pamedīt. Diemžēl pēc konkursa, bet mazliet prozas ar bildēm tepat. Biju aizvakar uz 2 dienu pasākumu (vakars + rīts). Abas dienas karstas. Ierados pēcpusdienā slepenajā ezerā, paņēmu laivu un uz priekšu! Doma uzklāt līņiem galdu un paķircināt zaļsvārces, kamēr līņi sanāk ap manu mielastu. Galdu uzklāju te Ezers aizdomīgi kluss. Laiks karsts un sutīgs. Zaļsvārces mani izgnorēja par visiem 100%. Neviena iznāciena, nevienas copes. Ne zālēs, ne pie tām, ne skaidros udeņos. Neņēma ne uz vobleriem, ne gumijām, ne rotiņiem. Man jau viss uz pussešiem Kā nekā tik ilgi nesanāca aizbraukt, ka tukšā mājup doties arī negribās. Devos atpakaļ pie uzklātā galda. Te vismaz bija ko darīt. Mazie rudulēni ņēma nonstopā. Saķēru krietnu daudzumu. Uz brīdi cope pierima. Vai nu zaļsvārce iznākusi medībās, vai kāda lielāka zivele ir parādījusies. Nebija ilgi jāgaida. Dažiem saudzīgiem pieskārieniem sekoja uzstājīgs gājiens uz zālēm. Pēdējā brīdī maigs piecirtiens un kāts ripā Jau bija aizmirsies līņa stiepiens un bremzes arī pārāk maigi noregulētas šim ezeram. Rezultāts - līnis zālēs. Apdomājos, ka labāk pazaudēt zivi nekā raut auklu un palaidu auklu pavisam vaļīgi. Pāris minūtes un "ruksēns" pats izlīda no zālēm Atlika man viņu piemānīt un atdabūt līdz laivai. Sveiks pirmais līni šovasar --- --Iestarpinājums-- --Pie Agra pirktie āķi strādāja perfekti - neviena nomauciena no āķa!!!-- --- Atsākās mazās copītes ar vienu otru breksēnu pa vidam. Tad manīju, ka kļuvis tumšs, bet pulkstens tikai ap astoņiem vakarā. Paskatījos debesīs - o-ho-hoooo! Lietus nāk. Uz krastu doties par vēlu - notestēju savu lietus kārtu. Parādīja sevi no labākās puses. Samirka tikai kājas līdz potītēm, jo laivā biju krokšos. Lietus pārgāja. Izsmēlu laivu un atkal copēt. Praktiski tūlīt pēc iemetiena pludiņš pazuda un nerādījās. Domāju, ka kāds asarēns vai sīkās to aizvilkušas aiz zālēm. Saudzīgs auklas pievilciens - kāds manu makšķeri stiepj zālēs Pacīnījos ar kārtējo līni, nu šitādu , līdz iedabūju to laivā. Lai kā arī necenstos - cope pārtrūka. Kā ar nazi nogrieza. Pusstundu pasēdēju un devos krastā. Nākamajā rītā iesāku jau pirms saullēkta. Pirmie atsaucās breksēni. Tad pierima un sekoja divi līņu iznācieni - abi ķeselē Ta atkal copi kā ar nazi nogrieza. Domāju, ka prieki beigušies, bet baigi jau negribas jau 8os doties mājup Iedzēru tēju, uzēdu brokastis un kopā ar rīta karstumu atpakaļ ezerā. No 9iem līdz 11iem 7 līņi pēc kārtas. Citas zivis necopēja Piebrauca viens copmanis un gribēju palielīties ar savu lomu. Kamēr es lielījos, 2 glumekļi pamanījās iesprukt atpakaļ ezerā. Ap 11iem parādījās rudulēnu cope un es beidzu savu pasākumu. Rezultāts? Te tas ir: - mazie rudulēni 980 g - vecākiem sīkzivju sacepumā (pirkstus var nokost kopā ar šo gardo lietu) - berkši un jaunbrekši ~3.5kg - lielākais cepšanai, pārējie amnestēti - līņi 9 gb (divus aizmukušos neskaitīju) visi ap kilogramu. Lielākais 1.6kg, kopsummā ~10.5kg - Divi lielākie tika apēsti, pārējie amnestēti Te ir līņu ģimenes bilde
Loms (kopā 15 kg zivju) pašam patika ļoti Un procesa laikā visi ikdienas sūdi aizpeldēja pakaļplānā
Pat netiku pie pavadiņas ,dabūju griest nost žilku 
Kā nekā tik ilgi nesanāca aizbraukt, ka tukšā mājup doties arī negribās. 
Pacīnījos ar kārtējo līni, nu šitādu 
, līdz iedabūju to laivā. 
pamanījās iesprukt atpakaļ ezerā. 
