Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
vakar ķīšezerā gribēju zanderus patramdīt. zivnieks ar darbojās, bet kā viņam beidzās nezinu. šis notinās ātrāk, es paliku līdz 1:00 beidzot bija tas gods pieņemt municipāļus viss ok, solīdi puiši. nu es jau ar. paldies zivniekam par mailēm. es uz pludiņnieci pie raudām netiku tikai pliči, daži rudulīši un asarīši. uz mailēm tad arī labāk strādāja. kamēr gaišs, tiku pie diviem asariem. viens smuks uz gramiem 300, viens mazs. tad tiku uz sienāža sistēmas pie līdacēna, vai nu zemmērs vai knapmērs. uztaisīja sveci, atrādījās un prom bija. tad vienā copē kaut kas neatrādījās, bet uzreiz pēc piecirtiena noknieba auklu pie āķa tad viena cope nerealizējās, toties no piecitriena atdalījās salmo pluds tie nu gan jūk ārā. labi, ka bija superlīme. tad gaidot uz diviem pasīviem lielā vējā un viļņos šūpājošiem pludiem sāku mētāt MJ un tādā veidā tiku pie 3 zemmēra zandartiem. visi kā nomērīti uz kādiem 30cm. iestājoties tumsai tiku pie 2 tādiem uz 40 cm un tas arī viss uz bumbiņas nekā. ā un viena maile bija nožļembāta un uz MJ bija arī pāris sīki asarīši. divi ašuki garāžu minkām, bet pašam uz jāņiem jāpaliek jaņos bija arī kaut kādas bildes, bet tagad nav laika krāmēties. nez kā zivniekam gājis.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
jā...piezvanīja čoms un mani tomēr pielauza aizdoties...iesākumā gan likās, ka būs sērkoki acīs jāsabāž, bet iedzēru bairīti un miegs kaut kā pazuda....švaki vakar gāja...pa diviem tikām pie ščukārīša ap 1.5-2 kg, diviem zanderiem, 3 asariem, bet tīri smukiem...un vēl pāris tukšās copes...
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Vakar ar Anatoliju pa ezeru un pa upi. Ezerā vispār bija vāks, bet upē salasījām nedaudz asarus un vienu zanderu, kā arī viena divniece līdaka pie pašas laivas atkabinājās. Kopumā švaki. Vēlāk būs video atskaite
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Gauja 22.06.2012. Ir divi naktī, gulējis neesmu, jo domās raisās gan par medībām, gan arī braucienu pa Gauju. Medības no sākuma, pēctam 14 kilometru garš nobrauciens pa ūdeņiem bagāto Gauju. Medībās acis papriecēju redzēju gan āzīti, kurš nu jau ir retums mūsu platībās, gan stirnu kaziņās, jauniņas gan. Arī zaķi, kas ar slaidu lēcienu pārlēca pāri žogam. Lēciens izraisīja smieklus, jo izskatījās tiešām komiski. Drīz jau nonākam pie Gaujas. Līmenis zemāks kā iepriekš un tas vieš cerības, ka šodien būs ņēmiens. Lēnām uzpumpēju savu нырок-41, sakrāmēju mantas. Šoreiz līdzi paņēmies Salmo Elite X-twitch kātiņš un Salmo Elite Micro Jig (šoreiz gan nesanāca pat salikt). Esmu uz ūdens un lēnam sāku mētāt gar pacerēm un dziļākajās vietās. Braucu pāri vienai padziļai bedrei un tad divus metrus no laivas sitiens tāds, ka gandrīz no laivas izkritu. Bebrs vai līdaka, kas to zin, bet skaņa iespaidīga. Pēc kāda laika un R2sea Tactic Shadu piesakās pirmas šīs dienas līdacēns. Smuki atkal paņēma pauzē, ši vobleris pēdējā laikā ir mans favorīts Gaujā. Lēnam kustinot airos iros uz priekšu. Igauņu pusē mauj savvaļas govis, gabaliņu tālāk Latvijas pusē pie krasta pierikšo trīs savvaļas zirgi un ilgi pēta mani. Vobleri esmu nomainījis uz nezināmas firmas mazu gumijzivtiņu ~6 cm. Taisns un dziļš posms,daudz kritalu. Metiens pie iekrituša koka un bams, kaut kas ir. Pirmie metri un liekas, ka mērs ir! Nē, kaut kas lielāks, ieraugot nu ap 2,5-3 kg būs gan. Plosās diezgan ņipri, pagāja zem laivas, bet ar saregulētu spoli un jauno kātiņu diez gan viegli varēju vadīt līdaku, lai neieiet kokos, kas bija visapkārt. Par brīnumu tas arī izdevās un lēnam pietuvināju savam pūslim un iecēlu laivā (uztveramo tīkliņu neizmantoju, jo dodu līdakai vēl šanci uzvarēt). Nu skaista līdaka, tagad tikai jāatrod vieta, kur var droši izkāpt krastā un sataisīt bildes. Kājas, rokas trīc un laime pilnīgākā! Vēl vairāk priecē svari, kas parāda, ka šī Gaujas resnulīte ir tieši 4 kg svarīga. Maza galva, milzīgs rumpis, ka nozīmē tikai vienu – Gaujā līdakām barības bāze ir ļoti laba! Lēnam iros tālāk, ik palaikam noķerot kādu zemmēru. Neviena gan vairāk nebija mēra. Zivis spēlējās, līdakas medī. Man jau lēnām sāk apnikt, jo četriniece deva tādu adrenalīna devu, kādu varbūt arī nesanāks sajust vairāk šajā sezonā, tāpēc vairāk braucu un priecājos par skaisto Latvijas upi. Nonācis esmu līdz vietai, kur Gaujas plūdumam pievienojas Mustjõgi jeb Melnupe. Satekas vietā trāpās kārtējā strupā Gaujas līdaķele. Eksperimenta kārtā uzlieku pilnīgi melnu Relax Kapyto gumiju ar sarkanu džiggalvu. Piesakās kāds zemmērs. Tad vienā vietā uzsitiens un vienīgais, ko redzu, ka zem laivas nospīd lielas līdakas sāns un aiziet bedrē. Noteikti lielāka par to, kas guļ mana laivā. Vartēju kaut kur uz 6-8 kg. Žēl, ka nepaņēma, jo tad būtu ļoti interesanti, tajā vietā vēl vairāk koki kā vietā, kur mājoja četriniece. Lielās līdakas jāmeklē tur kur koki ar lēnu tecējumu, to šajos trīs gados, kamēr vizinos pa Gauju esmu sapratis. Dienas rezumē mani ļoti apmierināja. Atkabināju astoņas līdakas un vienu paņēmu (4 kg). Daudz copes un izgājienu. Bija ko darīt. Tajā diena līdakas varēja savilkt daudz, bet kā jau teicu, pēc lielās līdakas azarts noplaka un mazāk mētāju, bet vairak nodarbojos ar dabas vērošanu. Gauja, upe, kas spēj iepriecināt!
:D 
tikai pliči, daži rudulīši un asarīši. 
