Nu tad gan Tev labi. Es šoreiz nozvērējos neņemt nevienu zivi par ko nebūtu lepns( lasi-varētu likt uz pannas). Tāpēc pusdienās man būs cūkgaļas karbonāde:)
06.04.2013 Pamostos un paskatos pa logu. Valkas ielas klātas ar sniega kārtu, tātad pa nakti vēl snidzis un uzbraukt uz ezera nevarēs. Nekas, labāk ieeju divus kilometrus, nekā braukāju visu dienu pa ezeru meklējot zivi. Brauciens paredzēts ar busiņu. Man tiek ziņots, ka tomēr brauksim uz ledus un tāpēc ragutiņas var atstāj mājās. Tikai vēlāk apstiprinājas, ka nevajadzēja klausīt un tomēr paņemt līdzi. Dodamies ceļā, ir pusē 5. Pa ceļam nolūstu un pamostos jau pie ezera. Esam Varnjā, mašīnu daudz, tikai retais riskē braukt iekšā. Busiņa šoferis uzbrauc uz ledus, novērtē situāciju un dod virsū, buss iet lēni un 1,5 km no krasta apstājās, tālāk netiekam. Kā nobrauksim no ezera domāsim vēlāk. Aizejam ar tēvu apm 500 m no busa, bet tur dziļums niecīgs un arī neviens necopē. Es aizeju vēl puskilometru uz priekšu un sāku meklēt. Visai veiksmīgī sanāca, jo jau pirmajā āliņģī sāka ņemt asaris, nekas iespaidīgs, bet tāds no 80-100 g, pa vidam kāds mazāks un kāds mazliet lielāks. Tēvs izborēja kādus 30 m no manis un arī sāka ņemt asaris un arī kāda rauda. Man raudu vēl nebija, bet tēvam tīri labas raudas. Uzbaroju ar motili un arī man sāka parādīties pa raudai. Izborēju vēl vienu āliņģi blakus, uzcēlu telti un sāku ķert. Vienkārši super, nāca raudas. Beidzot! Šajā sezonā nebija bijušas nevienas tādas copes. Rauda nāca uzplūdiem. 5-10 izvelc un klusums uz kādu laiku. Man nostrādāja visai interesanta kombinācija slieka+3-4 motiļi uz pludiņmakšķeres. Ja pieķērās, tad tā bija laa izmēra rauda, mazākas raudas un asaris neaiztika, bet blakus āliņģī uz tumši sarkano banāniņu ar kristālu ņēma visa izmēra zivis. Pauzes, kamēr raudas pienāca ievilkās. Tikmēr izurbu trīs āliņģus ap telti, ap 20 m attālumā vienu no otra un iebaroju mazliet ar motili. Aizgāju uz telti, izvilku kādu raudu un devos inspicēt iebarotos caurumus, visos ņēma asaris un pa kādai raudai, trāpījās arī daži bonus asari, ap 200 g, bet diemžēl tādu nebija daudz. Rezumē - man 11 kg, tēvam 8 kg. Raudu vidējais svars - 100 g, asarim smieklīgs - 50 g, bet nokūpināti mazie asarīši ir supergaršīgi, kā saulespuķu sēklas aiziet nemanot.
Bildēs tās zivis, ko paņēmu sev. Pārējas vecvecākiem un 7 kg raudu aizgāja voblā!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Biju Peipusā. Mustvee. Atvilkos gan raudas, gan asarus. Izmērs vidējais un virs vidējā. Bijām trijatā, atvilkāmies visi. Pie kam no krasta nebija tālu jāmeklē!
pavasaros Mustvē var kapāt pie pašām niedrēm, pie krasta. citreiz ņem 30 cm dziļumā, ar ko arī tas ir interesanti, jo āliņģis daļēji ir jāaizber ar sniegu, lai zivi nenobaidītu un roka jātur diezgan augstu, lai aukla noamortizētos copes laikā. un exemplāri arī ir neslikti tai seklumā, citreiz sīko nemaz nav. veroties uz vienu pusi var vērot ezera dižos plašumus, bet uz otru pusi lūkojoties, var savu auto vērot, lai vietējie razbainieki degvielu nezog:)
Kapracis uzbūra tādu patīkamu ainavu, ka nevar vairs mierīgi darbā nosēdēt. Gribās uz copi!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Reiz divatā ar čomu uz trim dienām, uz Peipi aizmaucām. Bij sasnidzis diezgan biezs sniegs, iešana bij gaužām grūta. Mēs gan biām nolēmuši ar džipu laisties iekšā. Pie krasta vajadzēja riktīgi sniegu izbradāt, lai auto neuzsēstos uz kāda akmeņa. Iekšā braucot, redzēju vīreli sēžam kādus 300 m no krasta un roķeles vicinot, bet par cik riteņi zem pakaļas, tad laidāmies tik iekšā, ik pa laikam ieurbjoties, bet lomi bija švaki vai nekādi. Iebraucām līdz 12 km un mēģinājām zivi meklēt braucot zigzaga līnijā, gan pa spirāli. Man apnoka neko neķert un teicu čomam, lai ved mani uz krastu un pats lai ripina kur grib. Tā arī es div ar pusi dienas pie krasta novilkos asarus. Lieli nebija- tādi 150-250, bet daudz gan. Čoms tā arī nospriņģoja pa ezeru mega asari meklējot, beigās dabūju šim iedot zivi, lai ir ko mājās parādīt sievai, ka bijis copē:)) eh, forši ir tie plašumi un skarbā daba!
Sestdien ar pabiju Peipusa plašumos, mūsu kompānijai kā kuram veicās 8-17kg raudu asaru asorti,laikam pašam noveicās ar pirmo izurbto āliņģi kurā ik pa laikam ielaižot motilīti sagaidīju zivju aktivitāti,brīžiem pamainot murmuļu lielumu un visu dienu purinot,šūpinot savilkās 17kg ašuks vinnēja 10-7:) paziņām trāpījās brekši četrus līdz 1,5kg izvilka,bet arī pāris pīrsingi palika!
Nav labi darbā lasīt tādas copes atskaites un atmiņas
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
