Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Jānobriest un februāra beigās, vai marta sākumā jāaizbrauc
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vakar atkal Peipī paķēru zivčas,vējš bij diezgan liels,nesen iegādātā holiday telts 1.80 reiz 1.80 neturēja pat atsieta,bruka kopā:( No rītpuses ķērās salīdzinoši labi līdz kādiem 10.00,tad pāris stundas pakūtra cope bija,bet ap 13.00 pienāca jauns zivju vagons un ķērās smuki ašuki līdz 400+ gramiem.Ap pulksten 14.30 sākās ļoti nikns pūtiens un tināmies malā ar bažām vai nebūs aizputināts ceļš,par laimi Igauņu sniega tehnika ceļu bija iztīrijusi Tā nu man loms kopā svēra nepilnus 17 kg smuku zivču.
2.5 km bijām iegājuši,copēju precīzi tajā vietā kur pagājušo reiz.Vieta maziņa 50 reiz 50 metri kur zivis ir biezā slānī,tas pie Kallastes,bet bez navodkas to vietu Tev neatrast,jo pirms un aiz tās vietas nekā prātīga nav.čoms GPS iezīmēja mūsu copes vietu,paši atrodam bez problēmām.
Vienu laiku braukāju uz Omedu,bet tur tagad ir diezgan piekrastē pakāsta zivs,Atliek maukt iekšā kilometrus un meklēt nedauzītos barus.To vietu kur copēju pēdējās reizes ar jau atradām nostaigājot ntos kilometrus,dodoties atpakaļ krasta virzienā ap 11.00 atradām,domāju ka tajā vietā vēl pāris reizes varēs labi pacopēt kaut vakar jau pāris igauņi tuvumā siroja,ja saradīsies vēl tauta ātri to vietiņu izkāsīs un nāksie meklēt jaunu.
Tā nu man loms kopā svēra nepilnus 17 kg smuku zivču. 
