Sestdien beidzot laikam saņemšos uz copi. Jānobrauc ar laivu pa Ogres upi, vienīgi tētis teica, ka esot baigi zems līmenis, cerams neuzsēdīšos, aukstā ūdenī negribēsies no laivas kāpt. Mērķa zivs - līdaka, sapals, asaris. Nezinu kā labāk darīt, laikam jāņem mans bomīgais spinis un jāpamēģina ar fīderi padžigot ar pavadiņu sistēmu. Varbūt ir kādi ieteikumu rudens copei? Nekad nav mēģināts.
Es tev teikšu vienkārši - laižoties lejup pa nosacīti strauju upi, nekāda zivju ķeršana nesanāk.:))) Ogre nav Lielupe, ej pa krastu un vēro. Kur liekas īstā vieta, to arī pārbaudi. Apvienot šādā laikā laišanos lejā pa upi un copi, nu nezinu. Es labāk 20km noietu gar krastu ar kājām. Pajem špini, cik viegls nu tev iraid un ar mazākajiem vng kādiem mānekļiem, ej pastaigāt. Vai arī vnk ej pastaigāt bez nekā. Ej vērot upi. Gan tas viss noderēs citureiz. Lai veicas!;)))
Kā ta nesanāk? Bieži laižos ar laivu tur, šo to noķeru ar, černis sākās tad, kad ir zaceps un laiva nesās pa krācēm lejā. Un doma jau bija arī kautkādu enkuru uzčinīt. Nav jau tur tik vienkārši ar krasta staigāšanu, traki aizauguši un es neesmu pieredzējis forelists. Vēl var mēģināt ar brienamajiem zābakiem(līdz krūtīm) iet. Varbūt tā pat būs vienkāršāk, nebūs jāmeklē kas atbrauc pakaļ.
Huseen, katru darbu dari līdz galam. Bet atsevišķi. Laivu braucienu lejup pa straumi - ok, super sajūtas. Cope ar meklēšanu un vērošanu, pilnīgi kas cits, bet super vienalga. Vērošana un iepazīšana - ļoti super. Ej klusu, ieklausies dabas rāmajā tecējumā, skaties kas un kā, kādas zivtiņas barojas (un ar ko), kādi putniņi ko dara. Kā viss notiekās. Satiksi maliķi, iešauj feisā, uzreiz tāda laba sajūta, ej tālāk, vēro...nu tā apmēram:))))
Par vērošanu - piekrītu. Īpaši vasarā, dienas karstumā, kad sapali ganās. UHH! Varu pus dienu nosēdēt un skatīties, kā sapali peldās un lasa barību pa ūdens virsmu. Bet, kad aizskrienu pēc makšķeres pludināt nekas parasti nesanāk - pinās, nevar iemest, zacepi, utt. , bet tāpat man patīk un man ir vienalga, ka loms ir nulle parasti. Vēl, kad mēdzu brist pa upi, kad sapals nopeld gar kājām vienkārši sastingstu, lai tik varētu ilgāk pavērot Vēl kad tētis izstāstīja kā Ogrē bijis agrāk pirms bebru invāzijas. Bijuši aizauguši krasti tā, ka nav bijis reāli nekur iemest makšķeri, bet esot bijuši tiešām lieli sapali, jo šiem bij kur paslēpties! Tā būtu mana sapņu upe laikam. Neviena cita zivs man sirdij nav tik tik tuva kā sapals. Bet nekas jau labs tur vairs nevar būt, ja dzirdu no tēta, ka vīrs izvilcis 16! sapalus uz puskilo un protams visus patur! Vienīgi dzirdēju, ka vasarā esot redzēts, ka inspektori izbraukuši un visu upi pārbaudījuši no tīkliem. Ceru jau, ka licencētā makšķerēšana tur kautko uz labo pusi savedīs. ehh, par vasaru atcerējos.
Dzīvojos pa Ogri, bet Madlienā dzīvo tētis(Ikaliņi, māja blakus Galiņiem). Mans darbības lauks Vērenes tilts-Skrīveru šosejas tilts, nekur citur nedodos. Zinu, ka tu tur ar kkur šeptējies laikam. Nezini kas karjerās notiek ar zivīm - sporta pēc? No turienes zivis gan es neuzdrošinātos ēst.
Huseen - ja gribi laisties pa upi, tad laidies Galvenais, lai pašam pilns ar labam emocijām. Uz rudeni neko īpašu ieteikt nevar, vien tas, ka zivis vairāk jau pa dziļumiem dzīvojās. Sapals skaista zivs, ticu, ka kādam tā liekas arī skaistākā. Teiksim Tev
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)