šodien runāju ar vienu spečuku, kas uz asariem koncentrējies. teica, ka ķīšezerā pagājusī vasaras sezona esot bijusi viena no sliktākajām... neteikšu, ka man būtu bijusi izcila, bet nu tik traki nemaz nebija. redzēs kā būs šosezon.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Rudenī kad pieteicos atvaļinājumam 2 nedēļas paņēmu marta otrajā pusē lai varētu pacopēt gan mērķzivi gan vimbas. Tagad secinu ka vienīgā izklaide būs ziemas cope un malkas gādāšana
Forši, ka diena jau tik gara 6:10 jau gaišs un tumšs arī vairs nav 16:00 Vēl feināk, kad pāries uz vasaras laiku, tad sāksies gaišie un foršie vakari!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
šodien pie Latvijas pasta, bijušās Saktas vietā arī smuki sanāca paslīdēt un nolikties uz sāna, atbraucot mājās konstatēju tādu zilumu, it kā mani kāds ar bamperi būtu ielicis iekšās
jā, tagad pa dienu saulīte kausē, ūdens tek un tad, kad iestājas ēna, tad smuki piesalst. man pie darba sanā vienā vietā pagalmā durvis vietā, kur nekad nav saule, bet tur pat no jumta nāk notekcaurule, pa kuru visu dienu pamazām tek. un tā tur uzaugusi smuka pumpa kādus 3m diametrā. pa vidu kalniņš. it kā var apiet apkārt, bet daudzi cenšas griezt pa taisno. kādu laiku vērojām un varēja nenosmieties kā mapītes studentiem iet pa gaisu. krīt grabēdami
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tā ar mašīnu vēl nebiju bremzējis kā vakar vakarā. Ap 20.00 braucu mājās no darba, pa Valmieras-Cēsu šoseju. Braucu normāli, ap 100, līdz kādā īpašā vietā jau automātiski samazināju ātrumu uz apm. 85 km/h un, kā tad- redzu tālumā kaut kas uz ceļa kustas, piebremzēju vēl, līdz sapratu, ka jābremzē konkrēti! Tā arī darīju, bet tāpat biški iebukņīju vienam lopam pa dibenu- izrādas mežacūku bars slāja pāri ceļam. Izskatījās kā viengadnieki. Šorīt apskatījos mašīnu- bamperī mazs spalvu kušķis un gan jau ka cūkai smuks zilums
I don't care who your father is... don't walk on the water while i'm fishing!!!
te gan nav vieta par mednieku stāstiem, taču man ir viens īsts mednieka stāsts kā lieldienās man viens paziņa ar tuteni gāja cūku medībās un atgriezās ar meža cūku visiem par pārsteigumu kādu tuteni - plānu, ļurīgu filejnieku! šis totāls mednieks. brauc pie sievas mātes un redz, ka uz lauka guļ cūkas. nav miera, paprasa sievas mātei dūcīti, taču tā kā mājās nekas tāds nav, tad iedod filejnieku. protams visi smejas par šādu ideju. šis lavās klāt, tiek diezgan tuvu, bet saprot, ka ne tik tuvu, lai būtu jel kādas izredzes. lavās vēl, te cūkas sajūt briesmas un metas bēgt. bēg uz ceļa pusi. mednieks zina, ka tur viņas nešķērsos, jo dziļš grāvis. tā arī ir, cūķi met loku. raksturojot situāciju - ir pavasaris, lielākoties sniegs jau nokusis, tikai ēnās palicis un tur tas ir blīvs ar biezu cietu sērsnu. šis turpina dzīt, kaut arī saprot, ka izredžu nav. tā pat jautri. cūkas panikā šķērso sniega pleķi un te šis pamana, ka viens cūķis uzmet gaisā skaistu salto, nokrīt un raustās. tālāk viss notiek instinktīvi. dzīvniekam tiek atvieglotas ciešanas un pēdējiem spēkiem tas tiek aizvilkts uz sētu. mājinieki aicināti nākt skatīties, netic. neviens nenāk, kamēr netiek ienests asiņainais filejnieks cūka skrienot pāri sērsnai salauza abas pakaļkājas... pēc smagas ziemas kauli vāji bija palikuši. nekad nesaki nekad.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
