Par Šķēdes dzirnavezeru. Šodien biju pēc ilgāka laika Vārmē, iebraucu pie draugiem, vēl šur tur, beigās piebraucu pie Šķēdes dzirnavezera apskatīties kā tur izskatās. Ejot uz ezeru drošvien jau ka tikai izlikās ka kāds zem aizsprosta aizjož pa krūmiem, redzēt neredzēju, apgalvot nevaru. Cilvēku nevienu neredzēju uz ezera, kaut kur tālāk viens sauca suni. Copmaņu ar ko parunāt nebija, nofotografēju pāris bilde braucu mājās. Mājupbraucot ievēroju ka ka man "astē" iesēžas viens auto, un tā sekodams nobrauca līdz Kuldīgai 30 km. Parinķoju pa Kuldīgu, secināju ka auto tiešām sēž astē, apstājos pie policijas, auto minstinādamies iebrauca pakaļ. Automašīnā sēdēja cilvēks ko sastapu otro reizi, Runcis71 no CL jeb Aivars Luters, neadekvāti bļāva "Tu mani nefotografēsi", es piegāju pie auto klāt lai varētu saprast ko viņš grib, šis centās izraut fotoaparātu. Laikam domāja ka es šo pieķēru makšķerējot lieguma zonā, psihiski slims cilvēks. Šādus kadru valsts bija pilnvarojusi kontrolēt makšķerniekus
Bebrs - cilvēkam toč kaut kāds marazms, ja jau 30km braukā līdz.
Quote (martins_)
Jā, līdz svētkiem 36 dienas
Kas par svētkiem?
Gan jau 20.tajos sāksies pavasaris!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
A es nezinu kā jūs, bet es labprāt kaut vai grunduli noķertu, ka tik no vaļējiem ūdeņiem
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Eu, nu jau pietiks. Savācies te sadomazohistu pulciņš un kaitina sevi ar domām, kā nu būs kad ļads būs no! Vēl līdz pautiņsvētkiem noteikti uz ladus varēs sēdēt.
