Gribējās uzrakstīt par tādu lietu, kā attieksme, ar kādu iet pie ūdeņiem un kā tur uzvesties. Nevienu ar šo rakstu negribu pamācīt, jo visiem ir pašiem sava galva uz pleciem, piedevām  neesmu nekāds skolotājs, lai citus pamācītu. Rakstam ir tīri informatīva nozīme un katrs pats lai izlemj, vai te ir kas noderīgs, vai nav. Pats cenšos makšķerēšanas reizēs pieturēties pie šīm lietām, kaut gan ne vienmēr tas sanāk.

Attieksme pret ūdenstilpni, kurā tiek makšķerēts:

Gribēju šo rakstu sākt ar to, ka makškerēt ir vērts iet, tikai ar labu garastāvokli. Jo, ja dodās makškerēt sliktā noskaņojumā, tad nekas arī nesanāk, aukla vienmēr pinās, pavadiņas trūkst, zivis noraujās un pats makšķerēšanas process nesagādā cerēto gandarījumu. Tāpēc pirms makšķerēšanas es parasti mēdzu visas negatīvās domas atmest un domāt, tikai par pašu makšķerēšanas procesu. Tas ir - par patīkamu atrašanos pie ūdens, par tehniskiem jautājumiem kā un uz ko zivi noķert un priecāties par katru noķerto zivteli. Negatīvās domas, domājot par makšķerēšanu, pašas kaut kur pazūd un makšķerēšana sagādā cerēto baudu un uzlādē. Pēc šādām makšķerēšanas reizēm vēl ilgi ir mundra sajūta un pilnīgi jūtās, ka esmu labi atpūties. Ir uzskati, ka ūdenim ir daudz vairāk īpašības, nekā zinātnei ir zināmas. Runā, ka ūdenim esot atmiņa un, ka tas mijiedarbojas ar visu apkārtējo, ar ko tas saskarās. Tas, lai paliek zinātnieku ziņā, vai ūdenim ir atmiņa vai nav un, vai tas var ietekmēties no, piemēram, mūzikas, cilvēkiem, piesārņojuma daudzuma un citām lietām. Bet nevajag aizmirst, ka zivis, kuras mēs vēlamies noķert, dzīvo tieši šajā vidē - ūdenī. Varbūt tā ir sava veida māņticība, varbūt kaut kas cits, bet ir sajūta, ka ūdeņi jūt ko grasās darīt makšķernieks un kādā viņš ir noskaņojumā, tāpēc rakstīju par to, ka makšķerēt ir vērts iet, tikai ar labu garastāvokli. Tas viss, protams, ir stipri individuāli, bet negatīvo domu atmešanu, pirms došanās makšķerēt, nevienam par sliktu nav nākusi. Es pat zinu, ka ir tādi makšķernieki, kas pirms makšķerēšanas sākšanas lūdz ūdenstilpnei lomu. Un tas nav nekas slikts. Laikam jau makšķernieki un māņticība iet roku rokā. Bet tikai tādā veidā tiek pievērsta uzmanība sīkumiem un rastas daudzas atbildes, kāpēc tajā reizē bija tā un tajā šitā. No tā jau tā māņticība rodās, jo tiek piefiksētas dažādas lietas un sakritības no veiksmīgajām makšķerēšanas reizēm.

Praktiskas lietas pie ūdens:

Pie ūdeņiem vajag ievērot arī pavisam prakstiskas lietas, kam nav nekāda sakara ar māņticību. Jāievēro tas, ka pie ūdeņiem, uz ūdeņiem un uz ledus nevajag izgāzt savus atkritumus. Nav taču grūti visu, kas pa makšķerēšanas laiku savācās ārā metams, ielikt atsevišķā maisiņā un vēlāk to maisiņu izmest konteinerā. Kāpēc piemēslot krastu, vai ūdeni? Pašiem taču ir daudz patīkamāk nākamreiz atnākt pie ūdenstilpnes, kad krasti ir tīri un ūdenī nepeld izmestie atkritumi. Darbā taču arī ir pieņemts aiz sevis sakārtot darba vietu, tad kāpēc to nedarīt beidzot makšķerēšanu? Es pats ezera malā esmu vācis citu izmētātos atkritumus un par cik, tik daudz nebija kur likt un aiznest arī nevarēju, tad sabēru tos vienā dziļā bedrē. Kopš tā laika pārējie makšķernieki, kuri arī tur iet makšķerēt, savus atkritumus meta tikai tajā bedrē, kur jau bija atkritumu un apkārt nemētāja. Tas, protams, nav pareizākais variants, bet tā tomēr ir patīkamāk, nekā atrasties piemētātā krastā. Piedevām to akritumu bedres saturu tagad kāds, ik pa laikam, nodedzina. Nebūtu jau slikti, ja pie publiski pieejamām makšķerēšanas vietām atrastos konteineri, vai miskastes, bet tādu vietu pie publiski pieejamām ūdenstilpnēm ir maz. Tādu piemēru, kad būtu labiekārtota apmešanās vieta ar stāvvietu un konteineriem, ir ļoti maz. Pārsvarā to esmu novērojis Kurzemes pusē. Bet tas nav makšķernieku ziņā, vismaz ne tiešā, tāpēc centīsimies aiz sevis miskasti pie ūdeņiem un ūdeņos neatstāt.

Vēl pie ūdeņiem der padomāt par tādu lietu, kā drošība. Sevišķi tas attiecās ziemas sezonā un, ja makšķerē no laivas. Drošības pasākumu nav par daudz. Ziemā par skādi nenāks, ja būs līdz līdz "nagi", ko var iecirst ledū, arī striķis par sliktu nebūs. Laivā par ļaunu nenāks glābšanas veste. Vēl der atcerēties tādu lietu, ka āķi paši par sevi arī ir asi un var iecirsties dažādās vietās, tāpēc, ja ir līdz makšķernieks-iesācējs, tad der viņu pamācīt un pavērot viņu. Bet par drošību der piedomāt, ne tikai laivā, vai uz ledus. Bieži vien arī, makšķerējot no krasta, der padomāt par savu drošību. Sevišķi, ja krasts ir slīps un no māliem vai dubļiem. Tāpat slidenas mēdz būt betona un koka konstrukcijas, no kurām dažreiz makšķerniekiem patīk makšķerēt. Tāpēc der padomāt pie ūdeņiem arī par savu personīgo drošību.

Makšķernieku savstarpējās attiecības pie ūdeņiem:

Vēl der atcerēties tādu lietu, kā savstarpējā cieņa un pieklājība pie ūdeņiem. Ar katru gadu makšķernieku paliek arvien vairāk un galīgi ne visi draudzējās ar pieklājības normām. Ir tādi, kas iedomājās sevi augstākā līmenī par pārējiem. Cits to dara dēļ saviem dārgajiem makšķerrīkiem, citam vienkārši ir tāds pašnovērtējums. Starp citu esmu novērojis arī tādu lietu, ka spiningotāji kā no augšas skatās uz pludiņmakšķerniekiem. A kāpēc? Ar ko spiningošana ir pārāka? Pludiņmakšķerēšanā labu lomu(lielu zivi) ir daudz grūtāk noķert kā ar spiningu.Tur vajag iebarot, vajag pacietību, vajag vairāk dažādu zināšanu un prasmju. Piedevām gaumes ir dažādas. Kāpēc, tikai tāpēc, ka pašam patīk kaut kas cits, skatīties ar pārāku skatienu uz to, kam makšķerēšanā patīk kaut kas cits. Tāpēc jau makšķerēšana ir lielisks atpūtas veids, ka katrs var atrast sev piemērotāko makšķerēšanas veidu. Man, piemēram, patīk jebkurš makšķerēšanas veids. Viss atkarīgs no noskaņojuma, sezonas un kompānijas. Man vienkārši ļoti patīk makšķerēt un es nešķiroju makšķerēšanas veidus pēc prestižākiem un mazāk prestižiem. Vai kāpēc daži makšķernieki skatās uz citiem no augšas, tikai tāpēc, ka viņam ir dārgi makšķerrīki un aprīkojums? Ne jau visiem ir vienādas finansiālās iespējas. Tad varbūt tiem, kam nesanāk nopirkt jaunākos makšķerrīkus, vispār pie ūdeņiem nerādīties? Tas ir absurds! Jau tā netrūkst apkārt "zīmuļu", tad tagad pēdējā laikā tādi sāk parādīties arī makšķernieku vidū. Makšķerēšanas burvība ir pašā makšķerēšanas procesā un viss pārējais(makšķerrīki, palīglīdzekļi, laivas) ir tikai mantas, kas palīdz realizēt šo burvību.

Vēl par tādām lietām, kā citu pamācīšana. Ir patīkami, ja zinošāks makšķernieks izskaidro un parāda kaut ko citam, ja redz, ka cits viņaprāt dara nepareizi kaut ko, bet nevajag uzbāzties uzbāšanās pēc. Esmu pats redzējis vairākus makšķerniekus, kas paši prakstiski nemakšķerē, bet mēģinā mācīt bez iemesla citus. Tad vēl tāda lieta kā netraucēšana citiem makšķerniekiem. Ziemā uz ledus tas ir visizteiktāk, ka kā kādam sāk ķerties, tā pārējie mēģina viņam pieurbties burtiski blakus. Tā nav smuki, vai tiešām ūdenstilpnē trūkst vietu, lai pašam sameklētu, kur zivis ķerās. Tas pats ir ne tikai ziemā. Tā gadās arī velcējot. Tikko tiec pie loma, tā Tevi mēģina no visām pusēm apvelcēt. Arī makšķerējot no krasta ir bijis, ka velku kādu zivi, pēkšņi blakus uzrodās makšķernieks, kas sāk makšķerēt praktiski manis iebarotajā vietā un vēl gandrīz met pludiņu virsū manam pludiņam. Ir arī bijis, ka no paša rīta esmu iebarojis un skaisti ķeru, kad no pretējā krasta(upe nav plata) parādās viens ar spiningu un sāk mētāt vizuli tieši uz manu iebaroto vietu. Kad šim uzbļāvu, ka tas galīgi nav smuki, tad vēl tiku nolikts trīsstāvīgiem vārdiem. Vienreiz gan pašam ir gadījies otrādi(tajā pašā upē), aizgāju pa dienu pamētāt spiningu un pretī spīdēja saule, tāpēc nepamanīju makšķernieku, kurš bija noslēpies niedrēs un viņa pludiņu. Tā es savu vizuli uzmetu tieši uz viņa auklas, bet viņš man uzbļāva, lai es netinu savu mānekli uz savu pusi, lai nesapiņķerētu viņa auklu. Es paklausīju, viņš pievilka savu pludiņu ar ēsmu uz savu pusi, manu mānekli nokabināja un iemeta uz sāniem atpakaļ upē. Es vairākas reizes viņam atvainojos un pagāju krietnu gabalu tālāk un pirms nākamajiem metieniem  jau skatījos apkārt rūpīgāk. Nevienam nepatīk, ja lien pārāk tuvu un traucē makšķerēt, bet nevajag arī ar šīm lietām pārspīlēt - visa ūdenskrātuve jums nepieder. Reizēm jau gribētos būt vienīgajam makšķerniekam ūdenstilpnē, bet tas vairumā gadījumu nav iespējams, tāpēc mēģināsim sadzīvot draudzīgi savā starpā, pārāk tuvu viens otram klāt nemakšķerēt un būt izpalīdzīgiem pret citiem makšķerniekiem. Tas atmaksāsies. Pats esmu no citiem makšķerniekiem dabūjis āķus, ēsmu un citus sīkumus, kas ir aizmirsušies mājās. Arī pats esmu izpalīdzējis citiem. Ievērojot elementāru cieņu un pieklājību uz un pie ūdeņiem, pašiem būs patīkamāka makšķerēšana un nebūs jābendē savi nervi.

Lomi:

Šī raksta nobeigumā vēl gribēju drusku parunāt arī par lomiem. Tagad skaitās "moderni" visas noķertās zivis laist vaļā. Es tam nepiekrītu. Nav tā, ka es zivis vaļā nelaižu, daru to pat ļoti bieži, bet atlaist visu un vienmēr, kas ir noķerts, tas man nešķiet pareizi. Priekš kam tad īsti es makšķerēju. Man patīk makšķerēšanas process no paša sākuma līdz beigām(zivs apēšana). Minēšu piemēru no pludiņmakšķerēšanas. Man patīk jau gatavošanās iepriekšējā dienā tam, ka rīt laidīšu makšķerēt. Tiek pārcilāti piederumi, pavadiņas, tiek sagatavota barība(man pārsvarā pašam patīk gatavot barību), patīk no rīta pie ūdens to sajaukt un iebarot, patīk pats copes process, zivs noķeršana....un vēlāk arī pagatavošana un apēšana. Zivis var pagatavot daudz un dažādos veidos un tās ir ļoti garšīgas. Vienīgais kritērijs, pie kā es pieturos, es nekad neņemu vairāk zivis, kā varēšu apēst. Ja ar pludiņmakšķeri ir saķerts pilns zivju uzglabājamais tīkliņš, tad lielāko daļu, ejot mājās, es atlaižu. Tāpat daru arī makšķerējot ar citiem makšķerrīkiem. Vēl, protams, es savā lomā nekad nepaturu zivis, kuras neatbilst makšķerēšanas noteikumu noteiktajiem izmēriem un paturamajam zivju daudzumam. To arī iesaku darīt citiem, ievērot makšķernieku noteikumos noteiktos lomu izmērus un daudzumu, kā arī, nepaturēt lomā vairāk zivis, kā pats varēs apēst. Zivju krājumi nav bezgalīgi un nevajag būt negausīgiem. Jau tā zivju krājumi ļoti cieš dēļ tīklu licējiem, malu zvejniekiem un elektriķiem(kuri ir paši riebīgākie).

Tas arī īsumā viss, ko šajā rakstā gribēju uzrakstīt. To, piekrist šim viedoklim, vai nepiekrist - tas ir lasītāju ziņā.

Es no savas puses visiem novēlu makšķerēšanas prieku un gandarījuma sajūtu pēc makšķerēšanas reizēm! Ne, asakas! ;)