Laivu enkurot labāk ir uz sēkļa un mest uz dziļumu, vai otrādi
Jāskatās jau arī no kuras puses vējš pūš. Ar Aigaru mēs ezerā stājāmies, tikko beidzās kants un sākās seklums. Tad var no viena laivas borta mest uz sēkļa, bet no otra var laist tieši uz kants
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
tie ir labu labie uz āķa. viņi dzīvo gan vecos niedru posmos, gan pašsalipoinātās caurulītēs no visādiem štruntiem, ja tur niedru materiāls nav pieejams. lēni lien pa grunti kā gliemeži. kā sauc gan nezinu, bet uz āķa ir pieprasīti.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
točna.... tad ir tā, ka moš šie ir vēl pirmējākā stadijā, ja nē, tad mans otrs variants ir par ko vienreiz NG stāstīja - niedru kāpuri, āri baigākā štelle. bet vispār, tas kas ir nācis no ūdens, kā ēsma ir super
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Ar lielu prieku palasīju Jūsu versijas, kuras bija dažādas... Vistuvāk bija marti, bet tāpat mazliet garām... Tātad augstāk redzamais ir vnk makstenes kāpurs, tik biku cita suga, kā ierastajiem "šitikiem". Krievi šo sauc "Большой ручейник". Pēc savām īpašībām (no makšķerēšanas viedokļa) - izmērs, stingrība (daudz grūtāk saplosāms par parastajiem ūdenstārpiem) u.c. pieskaitāms "superšitikiem". Uz to ķeras visas zivis, pietam, pārsvarā paliela izmēra, lai gan arī mazās nepaiet garām un paplūkā. Esmu ķēris uz šiem pat no ledus uz mormišku ar palielu āķi. Pie katras copes sirde sāk klauvēt stiprāk, jo reti kad uz to pienākusī rauda ir zem 200gr svarā, parasti ņēma stipri lielākas. Tāpat arī uz pavasara raudu strādā ekselenti. Šie kāpuri piekopj nakts dzīvesveidu, tāpēc dienā atrodami pārsvarā tikai ar irepriekšējām zināšanām. Pirmo reiz tos priekš sevis atklāju Rāznā copējot raudas, tas notika diezgan nejauši. Tie izšķiļas paši pirmie no maksteņu kāpuriem, tāpēc pavasarī diezko ilgi nav salasāmi. Pavasarī, tikko sāk noiet ledus, šie lien krastos un salien zālēs, peldošos niedru puduros utt. Tajā reizē, kad šo pirmo reizi sastapu, biju izvēlis krastā nelielu peldošo saliņu un apgāzis to otrādi. mērķis bija parastie šitiki, bet kamēr meklēju šos, ieraudzīju no vienas niedrītes parādāmies tādas kā kājiņas. Nekavējoties, intereses dzīts, izvilku niedrītes posmu un konstatēju, ka iekšā ir neredzēti lielu izmēru šitiks. Šie sākumā klusi sēž kā partizāņi, bet kad saule pacepina, tad paši sāk līst no savām niedru mājiņām laukā. Protams, profesionālam skatienam pietiek ieraudzīt tipiskās šo kāpuru mājiņas, lai tos uzlasītu negaidot, kamēr šie paši nesāks kāpt laukā no savām trubiņām. No tās reizes, kamēr nepastāstīju citiem copmaņiem par šo ēsmu, vilku dižraudas atspēries, bez jebkādiem sīkā kalibra piejaukumiem. Bet kad tomēr man sakoļīja draugi un atklāju visu fīču, tad visas viegli aizsniedzamās niedru saliņas bija izcilātas un kāpuru ieguve kļuva smagāka. No tā laika, visi vietējie raudu ķer tik uz šiem un man nav pat uzsaukuši ;))))!... Tāpat ziemā vilku mega raudas, kad visi apkārt izmisīgi valkāja sīkāka izmēra sarkanaces. Ziemā uz šiem liku tādas kā lamatiņas, principā krītiņa princips, tikai daudz mazāka izmēra. Pa vidam svaiga zivs un uz grunts. Kā jau teicu, šie aktivizējas tikai tumsā, pa gaismu vēl neviens nav uzkāpis. ja notrāpa ar vietu, tad paskats bija kruts :))) - kāpuri savas mājiņas (vizuāli tieši kā niedres gabaliņš) bija sastiepuši uz lamatiņām vairākos stāvos, itkā malka būtu sakrauta :DDD. Veiksmīgākos gadījumos virsū bija pat 30-40 mājiņas. Praktiski vienā veiksmīgā naktī var saķert kāpurus ilgam jo ilgam laikam. šos arī uzglabāt labi, piemēram, kautvai sausā putuplasta kastītē - dzīvo ledusskapī nedēļām ilgi. Cik sapratu no marti apraksta, viņš bija minējis arī šitikus, bet tos, kas vispār netaisa mājiņas, bet slēpjas starp akmeņiem, zālēm. Tāpat šos labi ņammā, smuki pliči, ruduļi, asari ar neatsakās. Vienvārdsakot, ļoti laba ēsma, ja to lieto pareizajos apstākļos - pats esmu daudz jo daudz reizes pārbaudījis. Vienīgā niance ir šo ieguve, pārējais "delo tehniki" ...
šitie dzīvo visur, bet ne visur viņiem tiek padots jau gatavs māju materiāls - niedru posmi. tur kur tie posmi nav pieejami viņi to caurulīti uztaisa paši. Salīmē no pieejamajiem materiāliem (smilšu graudi, skaidas, augu šķiedru gabali utt). Domāju, ka viņi līmē ar kaut kādām tipa siekalām, vai ko līdzīgu kā lapsenes vai zirnekļi. jo tā mājiņas salīmētā struktūra ir stingra.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Pirmā un galvenā šo kāpuru atšķirība no citiem ir pašu kāpuru un mājiņu izmērs. Ja demontēt šo mājiņu - caurulīti, tad iekšpusē ir redzama tieva slāņa (tumši zaļa) plēve, tāda kā iekšējā zeķe ziemas zābakos bezmazvai . Ja nav atraduši niedrītes, tad tieši šajā pamīkstajā plēves veida zeķē, kuru paši gatavo no kautkādiem pašu izdalītiem materiāliem, šie arī dzīvo. Tieši šīs sugas kāpuri nekad netaisa mājiņas no smiltīm, augu atliekām, gliemežiem un cita musura, kā to dara citu maksteņu sugu kāpuri - standartā vai nu zeķe iekš trubiņas vai vnk "zeķe'. Interesentiem atradu arī kvalitatīvas spāres kāpuru bildes šeit: http://www.flytying.msk.ru/index.p....mid=725
tagad, kad Eduks izklāstija cik ļoti labi ar tiem ķert lielās raudas un ne tikai, šo tārpeļu nebūs ne tikai viņa vietējā ezerā, bet visā Latvijā:)) un domāju, ka tā arī neviens viņam mēru neuzliks par slepenās ēsmas atklāšanu plašākai publikai:)))
Eduks - paldies izsmeļošo skaidrojumu Kad nākamreiz tiksimies, tad no manis
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Man ir jautājums. Ja es pēkšņi izdomāju, ka derētu noorganizēt kādas makšķerēšanas sacensības, nedaudz nopietnākas par tām, ko mēs taisam salidojumu laikā, tad kas būtu nepieciešams. Balvu fondu varētu savākt no dalībniekiem, bet kā ir tīri ar tādām organizatoriskām lietām, kā informācijas izplatīšana, norādes, stāvlaukums, tualetes, pusdienu galds. Un vai ir tas ir jāsaskaņo ar pašvaldību, kuras ūdeņos gribu sacensības rīkot? Nu īsāk, kas jādara un kā? Varbūt kādam ir pieredze kādu sacensību organizēšanā? Nesaku, ka uzreiz tagad rīt organizēšu sacensības, bet tāda doma pamazām sāk iezagties, ka derētu kādā copes veidā noorganizēt kādas makšķernieku secensības, kas nav pilnīgi nenopietnā līmenī. Protams Latvijas čempi organizēt netaisos Īsāk - noderēs jebkāda informācija un padomi Paldies jau iepriekš!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
