Trolejbusiem ir izteikts ieradums apdzīt 20m pirms pieturas un nogriezt ceļu tā, ka jālec uz ietves ar visu velo, jo vienkārši nepaliek variantu!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Trolejbusiem ir izteikts ieradums apdzīt 20m pirms pieturas un nogriezt ceļu tā, ka jālec uz ietves ar visu velo
O jā! Nebraucu bieži ar velo, bet cik sanāk centrā pabraukt, tik gandrīz vienmēr sabiedriskais nokantē. Ļoti svarīgi ir apdzīt pirms pašas pieturas un uzreiz nogriezt ceļu, braucot pieturā! Vienreiz piebraucu un ar vadītāju arī padiskutēju augstos toņos. Starp citu, tas neattiecas uz velo - Rīgā Kr. Valdemāra ielā trolejbusi arī brauc tā, lai tiem netiek garām. Nezinu kas par kaiti tiem vadītājiem. Reāli brauc pa vidu, lai nevar ne apdzīt, ne apsteigt un divas joslas velkās ai trolejbusa, kamēr tas iebrauc pieturā. Rodas sajūta, ka to dara speciāli. Vai nu tur strādā pilnīgi ku-kū!
Ar to valdemāreni ar ir kā ir, un no vienas puses troļļuka vadītājus var saprast, jo pēc būtības tur tiešām ir tikai viena josla, tikai tas ka korķu laikos vadītāji uztaisa divas, jo "it kā" vietas pietiek. Un trolejbuss tomēr ir liels un nu negrib viņi čakarēties un saukt policijas/rakstīt saskaņotos, par ar spoguļiem noskrāpētiem sāniem utt. Tāpēc pieiet lietai vienkāršāk. Un domāju pats stādies priekšā, ja ar tāds noskrāpēts trolejbuss stāvētu malā un gaidītu kamēr tiek sastādīts protokols, kas tajā brīdī notiktu ar satiksmi.Pa valdemāreni pats braucu baigi bieži un ne reti gadās situācijas, ka kāds pretējā joslā ir drusku pāri līnijai, tas kas pa labi no tevis nav tik tuvu apmalei, kā varētu un tad gadās tā, ka bez maz aizver acis un ceri, ka ierakstīsies tajos milimetros starp spoguļiem.
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Pa valdemāreni pats braucu baigi bieži un ne reti gadās situācijas, ka kāds pretējā joslā ir drusku pāri līnijai, tas kas pa labi no tevis nav tik tuvu apmalei, kā varētu un tad gadās tā, ka bez maz aizver acis un ceri, ka ierakstīsies tajos milimetros starp spoguļiem.
šitais diezgan precīzi esmu vienu spoguli tā iznīcinājis sievas mātes mašīnai pirms gadiem desmit vismaz labi, ka bija pilni šroti ar tādiem pa niecīgām naudiņām
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Ar to valdemāreni ar ir kā ir, un no vienas puses troļļuka vadītājus var saprast, jo pēc būtības tur tiešām ir tikai viena josla, tikai tas ka korķu laikos vadītāji uztaisa divas, jo "it kā" vietas pietiek.
Piekrītu Zivniekam. Tā iela token ir ar vienu joslu kādreiz domāta. Nu neviens neparedzēja vēl velosipēdistus. Tā ka pa to ielu braucu tik mazu gabaliņu, kas nevienam netraucē. Man Rimčikā jāieskrien, kas tur pa vidu un pret kalnu. Lai fiksāk uzbrauktu griežu no ielas braucamās daļas, tad sanāk autiņa ātrumā tos nepilnus 100 m uzmīt. Jā Valdemārene nav priekš riteņotājiem. Nu ja neskaita ietves. Tās ir labi plašas abās pusēs, lēnām starp gājējiem var rullēt. Nesaprotu tos idiovellapēdistus, kas brauc ar melnu riteni tumsā, melnā apģērbā, bez lukturiem. Es šos pamanu pēdējā brīdī, labi, ka pats esmu redzams.
O jā! Nebraucu bieži ar velo, bet cik sanāk centrā pabraukt, tik gandrīz vienmēr sabiedriskais nokantē. Ļoti svarīgi ir apdzīt pirms pašas pieturas un uzreiz nogriezt ceļu, braucot pieturā!
Es tomēr novācos no Brīvībenes (pie Matīsa ielas virzienā uz centru) tur tās pieturas viena aiz otras. Labāk lēni un redzami pa ietvi. Tālāk jau gar teātri un uz Skolas ielas veloceliņu. Un jāpasaka paldies, ja gājējs tevi palaiž. Vienmēr laipni.
Ērti. Neko pielikt Tikai jāiemācās lēkt pāri barjerām...
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šitais ir LAAABS. Visas pretenzijas par satiksmes organizēšanu nosūtiet urlakoviešiem. Runājot par pārējo-troļuki mani galīgi netraucē, nu reizēm :D, bet kā redzu Bārdiņš rajončiku manā pusē ir iecienījis.
Šorīt braucot uz šept, pamaniju vienu autobusu blakus tallinas šosejai aiz metāla nožogojuma. Tas pie pirmā ātruma uzrādītāja Ādažos. Pusdienlaikā jau bij novākts. Ceļinieki remontēja nožogojumu.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tā ka pa to ielu braucu tik mazu gabaliņu, kas nevienam netraucē. 
