Es tā arī neaizgāju. Vēlu darbu pabeidzu, da i nobijos, ka negaiss uznāks.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Varbūt kāds var palīdzēt - Lūgums no ornitologa Māra Strazda - šajā nedēļā, gredzenojot melno stārķu mazuļus, tika atrasta ligzda ar diviem stārķēniem, kurus visdrīzāk vecāki bija pametuši barības trūkuma dēļ. Melnie stārķēni tika nogādāti Rīgas Zooloģiskajā dārzā, taču šobrīd ir problēma ar barību. Zoo ir tikai jūras zivis, kuras melnie stārķēni neņem pretī, jo pamatbarība ir saldūdens zivis. Tad nu lūgums, ja ir zināmi kādi makšķernieki Pierīgā, tad Zoo būtu ļoti pateicīgs par jebkāda izmēra (vislabāk jau mazās) saldūdens zivīm, lai melnos stārķēnus varētu izbarot! Dienā viens stārķēns apēd ~ 500g, taču zivis var ielikt saldētavā un uzglabāt ilgākam laikam. Ja atrodas kāds, kurš labprāt palīdzētu šajā situācijā, droši var sazināties ar Rīgas Zoo!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Ja viņi atbrauktu līdz ķīšezera tiltam, tad kādus 10 kg ar mailēm viņiem iesmeltu...bet pirms copes to visu smelt, bāzt maisā, vest mājās un vēl uz zoo, tur nekas labs nebūs...
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Varbūt kāds var palīdzēt - Lūgums no ornitologa Māra Strazda - šajā nedēļā, gredzenojot melno stārķu mazuļus, tika atrasta ligzda ar diviem stārķēniem, kurus visdrīzāk vecāki bija pametuši barības trūkuma dēļ. Melnie stārķēni tika nogādāti Rīgas Zooloģiskajā dārzā, taču šobrīd ir problēma ar barību. Zoo ir tikai jūras zivis, kuras melnie stārķēni neņem pretī, jo pamatbarība ir saldūdens zivis. Tad nu lūgums, ja ir zināmi kādi makšķernieki Pierīgā, tad Zoo būtu ļoti pateicīgs par jebkāda izmēra (vislabāk jau mazās) saldūdens zivīm, lai melnos stārķēnus varētu izbarot! Dienā viens stārķēns apēd ~ 500g, taču zivis var ielikt saldētavā un uzglabāt ilgākam laikam. Ja atrodas kāds, kurš labprāt palīdzētu šajā situācijā, droši var sazināties ar Rīgas Zoo! raksta
Prezidents mums, ai da malacis, pret savu pili visā Daugavā kaut kādus murdus salicis, pilns centrāltirgus - i brekši, i zandarti, i asari - lai tik ved uz ZOO.
Nu par tīkliem vispār ir interesanta situācija. Zveja iekšējos ūdeņos ir aizliegta, bet daudz kur ir tīkli. Oficiālie. Zinātniskiem nolūkiem, zušu murdi, vēl tur kaut kādām mistiskām nozvejām u.t.t. Sviests!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Nu par tīkliem vispār ir interesanta situācija. Zveja iekšējos ūdeņos ir aizliegta, bet daudz kur ir tīkli. Oficiālie. Zinātniskiem nolūkiem, zušu murdi, vēl tur kaut kādām mistiskām nozvejām u.t.t. Sviests! dusma
Tas tak pašpatēriņam! :DDDDD Un lielajām kundēm! :DDDDD
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Biedējoši milzu žokļi, caururbjošs skatiens un zobi asi kā žiletes. Haizivis mums asociējas ar plēsoņām, kas iedveš bailes un ik gadu nogalina tūkstošiem cilvēku. Taču šie fascinējošie jūras iemītnieki ir unikāli savā daudzveidībā un uzvedībā. Katru dienu zinātnieki veic arvien jaunus atklājumus par haizivīm, kas liek acīm izbrīnā ieplesties.
Haizivis uz Zemes mīt kopš dinozauru laikiem. Ir atrastas 400 miljonus gadu senas zvīņu un zobu fosilijas, kas sniedz mums ieskatu, kādi izskatījās senie haizivju priekšteči. Tā dēvētās modernās haizivis parādījās aptuveni pirms 100 miljoniem gadu. Uz Zemes joprojām dzīvo reta haizivju suga, kas miljoniem gadu laikā ir maz mainījusies. Tā ir gofrētā haizivs - viens no labākajiem piemēriem, kas ļauj spriest par to, kādas izskatījās vissenākās haizivis.
Lai gan haizivis mums asociējas ar lieliem, asiem zobiem, vairākām haizivju sugām zobi tikpat kā nav vajadzīgi. Vaļhaizivis un milzu haizivis (Cetorhinus maximus) - divi lielākie sugas īpatņi - barojas pasīvi, filtrējot no ūdens pussadalījušās organismu atliekas un mikroorganismus, ko mantijas dobumā ienes ūdens. Šiem īpatņiem ir daudz mazu zobu. Piemēram, vaļhaizivij var būt līdz pat 300 zobu rindu.
Haizivīm ir trīs dažādi vairošanās veidi. Apmēram 30 procenti no visām haizivīm dēj olas. Daļa haizivju sugu ir dzīvdzemdētājas. Mazā haizivs, kas ir saistīta ar māti ar placentu, attīstās un piedzimst līdzīgi kā jūras zīdītāji. Lielākā daļa haizivju savas olas iznēsā olvadā, kas piepildīts ar īpašu sekrētu - tur atrodas mazās haizivs olas dzeltenums, kas paliek olvadā, kamēr attīstās mazulis. Olvadā tas nobriest, paaugas un tad piedzimst jau kā gatavs plēsoņa. Vienā metienā haizivīm var būt līdz pat 48 mazuļi.
Aprēķini rāda, ka uz vienu cilvēku, ko nogalinājusi haizivs, katru gadu cilvēki nogalina 25 miljonus haizivju, galvenokārt - lai dabūtu šo zivju spuras, ko daudzviet pasaulē uzskata par delikatesi. Vairāk nekā 200 haizivju sugu ir iekļautas Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) izveidotajā Sarkanajā grāmatā. Haizivis ir nozīmīgs komponents okeānu ekosistēmā, tāpēc to strauji sarūkošais skaits liek dabas aizstāvjiem bažīties. Ja haizivis izmirs, pasaules okeāni ies bojā.
Aha, iemesls atrasts! Tieši šodien ar vienu darba kolēģīti pārrunājām par studentu laikiem. Galvenais bija atrast iemeslu - to celtnieku diena, to enerģētiķu diena, to konstitūcijas diena, skolotāju diena utt...utt... Studentam katra diena bija svētki!
Svari atņirdzās, bet starp 3 un 4 kg kā bankā (ne Krājbankā)
Studentam katra diena bija svētki! 
