Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Nedēļas nogali pavadīju pie Vīragnas ezera, kur robežsargiem notika sporta spēles. Kā jau ik gadu, arī šogad robežsargiem viena no individuālajām disciplīnām bija makšķerēšana. Nosacījums tur vienkāršs - vari ņemt līdzi kaut 100 copes rīkus, bet vienlaikus vari izmantot tikai vienu. Ja copē no laivas. vari izmantot visus ezera plašumus, ja no krasta, tikai tiesnešu noteiktos sektorus. Iepriekšējā vakarā paņemu fīderi, paņemu pludiņnieci un svinīgi dodos izlūkos, lai saprast, ar ko copēt sacenēs. Iebaroju, iemetu fīderi, iemetu pludu. Sēžu, sēžu, necopē... Paiet 2h, bijušas 2 copes, izvilkto zivju skaits - 0. No, domāju, ka tik rīt neizvilkt šo sektoru, te tak ir vanna, ne ezers. Pienāk sacensību rīts. Sacenes sākas plkst. 05:00, es svinīgi pieceļos 04:30, kamēr savācos, starta punktā esmu plkst. 04:50. Pieregojos, velku sektoru - bāc, izvelku tieši to, kur iepriekšējā vakarā saķēru 0! Mjā, vārgiem soļiem brienu uz savu sektoru... Šoreiz izvēlos vietu nedaudz pa kreisi, kur starp niedrēm ir tāda kā saliņa, kur teorētiski varētu dzīvot kas liels. Kamēr kārtoju pīcku, blakus ierodas divi konkurenti ar spiningiem un sāk tos varen aktīvi vicināt, skaļi diskutējot pat sieviešu neuzticību. Iebaroju, pirmā cope, piecērtu - vīke! Atlaižu, metu vēlreiz, atkal cope, atkal vīķe. Atkal izmetu. Tikmēr dzirdu, ka no sektora, kur palika copēt lielais vairums konkurentu (izņemot tos, kad bija no laivām), jau atskan saucieni par noķertiem brekšiem, noķertiem asariem... Tikmēr manā sektorā ierodas vēl viens nosebojies konkurents, kas sāk aktīvi mētāt grunteni. Nu, domāju, cauri ir. Lai nepalikt protokolā ar ierakstu 0, sāku vīķes mest ķeselē. Vīķes copē kā trakas, tikko iemet, cope. Pēķšņi izvelku plicēnu ap 100g, uzreiz lielāks prieks. Pa to laiku abi spiningisti notinas, tā arī neko neizvelkot. Arī gruntenes mētātājs aizmūk, toties parādās viens pagalam nosebojies konkurents, kas uzreiz aktīvi iebaro un iemet fīderi. Nu, domāju, palūrēsim, ja tev ķersies, arī es pāriešu uz fīderi, bet tikmēr pacopēšu vēl vīķes. Fīderistam necopē, es turpinu vilkt vīķes. Pienāk arī daži "lūriķi", kas pastāsta, ka kaimiņu sektorā esot daži brekši, asari un vīķes tur esot lielākas. Tā ka pamazām tuvojas sacensību noslēgums, sāku noprast, ka neviens no īpašu nav saķēris, taču vēl jau ir tie, kas copēja no laivām. Plkst. 10:45 satinu pīcku un dodos finišēt (finišs plkst. 11:00). Izrādās, ka visi pārējie konkurenti jau finišējuši, esmu pēdējais. Ieraugot manu "vareno lomu", tiesneši sāk plati smaidīt, bet kad ierauga vīķu svaru, viņu acī jau ir izbrīns. Izrādās, esmu saķēris 2,4kg vīķu, kas man dod 1.vietu, jo tuvākais konkurents ir saķēris tikai 1,3kg! Vēlāk, apskatot protokolu, redzēju, ka 2.vietai bija breksis ap 300g un vīķes, 3.vietai daži asarīšu un mazi breksīši, kamēr spiningistam no laivas vairāki asarīši. Ko no tā visa var secināt - neniciniet vīķes Vīķe ir viena varena un uzvaru nesoša zivs :D
Tava kultūra ir tas, ko tu dari, kad Tevi neviens neredz ...
Vīķu čempions! Bet nu apsveicieni jebkurā gadījumā!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
a Zivnieks pēdējā laikā nejēdz vīķes saķert pat ar tīklu :D
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vīķe ir viena varena un uzvaru nesoša zivs :D
