Vietējo vēžu sugu aizsardzību nosaka daudzas starptautiskas konvencijas un vienošanās akti, nostiprinot dzīves vides aizsardzību un īpašus pasākumus. Šo tiesību aktu kopums nosaka, ka Latvijā atļauta tikai licencēta vēžošana licencētos vēžezeros. Vēži zvejojami tikai ar ne vairāk kā 5 krītiņiem vai rokām, nav pieļaujama alu iznīcināšana, noķeramais vēžu daudzums uz licenci ne vairāk kā 50 vēži, minimālais pieļaujamais vēža garums, mērot no degungala līdz astes plāksnīšu galam 10 cm, vēžošanas liegumi noteikti no 1.oktobra līdz 30.jūnijam, bet mātītēm ar redzamiem ikriem - visu gadu. Ne starptautiskās konvencijas, ne Latvijas tiesību akti un inspekcijas nevar nodrošināt aizsardzību. Vienīgi vēžu resursu apsaimniekošana, iesaistot vietējos iedzīvotājus, ir aizsardzības visefektīvākā sistēma, kas var nodrošināt ilgtspējīgu vēžu populāciju attīstību un izmantošanu.
Par šogadu teikšu godīgi, ka man nav konkrētas informācijas par to, kur var licences iegādāties. Arī, ja runā par licencētās vēžošanas stāvokli kopumā, tad jau pagājušogad situācija bija bēdīga, jo vai nu ezers no lielā vēžotāju presinga stipri patukšs vai arī licences cena visai kodīga... Pats personīgi ķeru bez visādām licencēm, jo vēžu manā apkaimē daudz, bet neviena licencētā ezera nav ne tuvu, pietam braukt simtus kilometru, maksāt ne knapo cenu par licenci un neko nenoķert, sorry, bet pie situācijas, ka vēžu lielākoties daudzviet vnk mudž gan ir pilnīga nejēdzība. Ar šo es tevi neaicinu uz MK noteikumu (ne spīdošo vēžu jautājumos...) pārkāpsānu - rīkojies pats pēc savas sirdsapziņas. Lai arī bez licencēm, bet tāpat cenšos vēžojot ievērot ētikas principus un neņemt pārāk daudz vēžus, kā arī maziņos un mātītes ar ikriem (ja runa ir par vērtīgajām un vietējām vēžu sugām)... Bieži vien cenšos izlīdzēties ar vēžošanu privātos ūdeņos, šad tad klusītēm pabrienu arī publiskajos ūdeņos.
Kā sanāk - ja es ķeru dzeloņvaigu, vai signālvēžus, tad man nekāds sods par to nevar būt? Bet kā īsti ir - es ar krītiņiem vispār drīkstu atrasties pie ūdenstilpnes, jeb man uzreiz pienākās sods? Tad vienīgais variants ķert deloņvaigu un signālvēžus ir ar rokām? Tad man aizliegto rīku nav un loms arī nebūs aizliegts, tā?
Kā sanāk - ja es ķeru dzeloņvaigu, vai signālvēžus, tad man nekāds sods par to nevar būt? Bet kā īsti ir - es ar krītiņiem vispār drīkstu atrasties pie ūdenstilpnes, jeb man uzreiz pienākās sods? Tad vienīgais variants ķert deloņvaigu un signālvēžus ir ar rokām? Tad man aizliegto rīku nav un loms arī nebūs aizliegts, tā? domaa
Tā sanāk, ka MK Latvijā kā sugas minēti tikai šauspīļu un platspīļu vēži. Par krītiņiem un lomu - nu lai neprovocēt nabaga inspektoru strādā neuzkrītoši ... šaubos arī par to, vai daudzi inspektori ir spējīgi pazīt dzeloņvaigu vēžus vai signālvēžus (da jebkādus vēžus :D). Ja ķer bradājot ar rokām, tad arī brienot krītiņu var ļoti neuzkrītoši pārbaudīt. Es vismaz ķeru dzeloņvaigu vēžus ar krītiņiem un rokām neraustoties, lai gan jautājumu tu uzdevi interesantu - vajadzēs paburties likumos. Nu itkā krītiņi ir ar likumu atļautais vēžu ķeršanas rīks (ne vairāk par 5 gab) un ja ķer ar tiem neaizliegtās vēžu sugas, tad sanāk pēc mana funktiera, ka tu drīksti tos ķert. Vienīgais slidenais punkts likumā ir vārds "vēžošana" kā process, tiešām biku paskatīšos likumus, lai tikt līdz galam skaidrībā! Paldies par āķīgu jautyājumu!
Tātad, lai ilgi neatlikt, mēģināšu šeit salikt svarīgākos punktus par vēžošanu no Latvijas likumdošanas (tas viss atbildot uz Raimonda jautājumu): 6. Zemūdens medību rīku, kā arī vēžošanas rīku un paņēmienu izmantošana atļauta tajās ūdenstilpēs, kurās vēžu un zivju ieguve noteikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās amatierzvejas - makšķerēšanas − kārtību.Papildus minētajām ūdenstilpēm zemūdens medību rīku izmantošana atļauta šo noteikumu 1.pielikumā norādītajās ūdenstilpēs un ūdenstilpju daļās, jūras piekrastes ūdeņos, kā arī ar īpašnieka atļauju privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij.
14. Vēžošana saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu ir atļauta, ja izmanto ne vairāk kā piecus krītiņus, kā arī vēžus ķer ar rokām.
16. Visu sugu zivju un vēžu ieguve ar jebkura cita veida rīkiem, kas atšķiras no šajos noteikumos minētajiem, Latvijas Republikas ūdeņos ir aizliegta.
18. Vienā makšķerēšanas reizē vienam makšķerniekam lomā atļauts uzglabāt un paturēt: 18.8. vēžus (platspīļu un šaurspīļu) - saskaņā ar licencētās makšķerēšanas nolikumiem, bet ne vairāk kā 50 gabalu;
19. Lomā atļauts paturēt zivis un vēžus, kas atbilst šādam pieļaujamam garumam: 19.9. vēzi (platspīļu un šaurspīļu) - 10 centimetru. 21. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa (asa izauguma pirms acīm) līdz astes plāksnīšu galam.
22. Aizliegts iegūt: 22.7. vēžus (platspīļu un šaurspīļu) - no 1.oktobra līdz 30.jūnijam, kā arī vēžu mātītes ar redzamiem ikriem - visu gadu;
23. Par ēsmu aizliegts izmantot šo noteikumu 19.punktā minēto sugu zivis (izņemot asarus) un vēžus, kā arī šiem mērķiem aizliegts izmantot nēģu kāpurus (ņurņikus).
34. Lai pilnībā kompensētu zivju resursiem nodarītos zaudējumus, šo noteikumu 2.pielikumā minēto pamattaksi piemēro: 34.2. pieckāršā apmērā: 34.2.2. ja izmanto aizliegtus makšķerēšanas rīkus, zemūdens medību un vēžošanas rīkus un paņēmienus, kā arī aizliegtus zivju un vēžu ieguves veidus;
Platspīļu un šaurspīļu vēzim zaudējumu atlīdzība sastāda 5 Ls par 1 gab.
Tātad, lai nerastos pārpratumi ar inspektoriem, es varu ķert dzeloņvaigu vēžus un signālvēžus tikai ar rokām, ja jau rīki ir aizliegti vietās, kur nav licenzētā vēžošana. Piedevām jānēsā līdz fotogrāfijas, la inspektoram pierādīt, ka tas nav platspīļu vai šaurspīļu vēzis. Interesanta būšana
Man tāds jautājums - vai lai vēžotu kādā vietējā karjerā vai upītē man ir nepieciešama makšķernieka karte?
Makšķernieka karte nav vajadzīga. Ja Tu vēžo licencētā ezerā, tad Tu pērc vienreizējo atļauju un vēžo. Ja Tu vēžo citā ūdenstilpnē, tad Tu esi ārpus likuma ar, vai bez makšķernieka kartes
Baigiais sviests! sanāk ka drīkstu vēžot tikai 9 vietās Latvijā... http://www.zm.gov.lv/doc_upl/licencetas_vezosanas_saraksts.pdf Valsts pati uzprasās lai pārkāpju likumu! Bet nu ok. Šogad pirmo reizi tā pa īstam pamēģināju un sapratu ka tā ir baigā lieta!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
a likumos kaut kur ir uzrakstīts, kas ir krītiņš un kur viņš dzīvo??? Man varbūt izlasot noteikumus liekās, ka baigais vēžu ķeramais - krītiņš, ir tas, ar ko bērnībā uz asfalta klasītes zīmējām Kaut kā jocīgi - krītiņiem nav noteikti nekādi izmēri, vismaz es tādus neatradu....tik pat labi es varu pateikt, ka man tur mailīšu ķeramais nogremdēts, ar speķīti piebaroju, un tūlīt braukšu vilkt ārā.... labs ir, ko padarīt, rītā vakarā būšu brakars
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
strādā neuzkrītoši 
... šaubos arī par to, vai daudzi inspektori ir spējīgi pazīt dzeloņvaigu vēžus vai signālvēžus (da jebkādus vēžus :D). Ja ķer bradājot ar rokām, tad arī brienot krītiņu var ļoti neuzkrītoši pārbaudīt. Es vismaz ķeru dzeloņvaigu vēžus ar krītiņiem un rokām neraustoties, lai gan jautājumu tu uzdevi interesantu - vajadzēs paburties likumos. Nu itkā krītiņi ir ar likumu atļautais vēžu ķeršanas rīks (ne vairāk par 5 gab) un ja ķer ar tiem neaizliegtās vēžu sugas, tad sanāk pēc mana funktiera, ka tu drīksti tos ķert. Vienīgais slidenais punkts likumā ir vārds "vēžošana" kā process, tiešām biku paskatīšos likumus, lai tikt līdz galam skaidrībā! Paldies par āķīgu jautyājumu! 
Man varbūt izlasot noteikumus liekās, ka baigais vēžu ķeramais - krītiņš, ir tas, ar ko bērnībā uz asfalta klasītes zīmējām 
