Nevarēju atrast piemērotāku sadaļu, tāpēc rakstu te
Iemetīšu es vienu/divas rindiņas par vakardienu
Vakar vispār bija ļoti mokoša darba diena, jo kolēģi, kam bija brīvs, jau no paša rīta bija devušies zandartos, un regulāri sūtīja pazemojošas īsziņas :DD Bet kā vīrs izturēju un sagaidīju darba dienas beigas un aidā Sākums viss kā parasti - ielaidu laiviņu un aiziet pēc mailēm, par laimi tās sameklēt izdevās pavisam raiti un prieki varēja sākties...izmatoju tikai un vienīgi savu mazo mīļo bumbiņu, kas ar draiskuli - vīķes jaunkundzi galā, tika lēni, bet izaicinoši novadīta gar grunti, gar visādu briesmoņu draudīgajiem acu pāriem, kam tā vien gribās pienākt tuvāk un tuvāk draiskulei :)) Lēni, ar mazas straumītes palīdzību slīdu tālāk un tālāk, lēnu garu pacilājot bumbiņu, tādējādi neļaujot vīķei nekustīgi nogulties uz grunts...nemanot piezogas slāpes, ārā dikti sutīgs un karsts, kas liek pasniegties pēc norasojoša bairīša, kas ar nieka rokas kustību tiek atraisīts un lēni, bet baudpilni nomalkots...ehhh, ku tas bij gards :)) paralēli vīķīte turpina savu iesākto, kad pēkšņi notiek ļoti aizdomīgs zaceps, tā kā steigties nav kur, nolemju pārliecināties, vai tik tiešām zaceps, iemalkoju vēl pāris veldzējošus malkus, kad zaceps sāk slīdēt projām..vai tu re kā...ieturu meistarīgu pauzīti, aptaustu situāciju un sagaidu pārliecinošu vilcienu, kuru apslāpēju ar spēju rāvienu pretī vilkšanas virzienam...IR!!! pretestība lejā jūtama pamatīga, vaininieks īsti negrib nākt augšā no grunts - skaidrs, ka pieteicies, kas smuks, aukliņa tieva, forsēt nedrīkst, bet sirds dauzās, acis šaudās, dvēsle dzied, un ar vien tuvāk un tuvāk piezogas mirklis, kad VIŅU ieraudzīšu...parādās...prātā sāk šaudīties lielas bažās, jo āķis tikai lūpas kaktiņā, seko zibenīgs rāviens lejā, par laimi tam biju gatavs, un varu sākt visu no jauna, adrenalīna līmenis liek pilnīgi aizmirsties un vienkārši izbaudīt to brīnumaino mirkli. Mierīgi, nesteidzoties izdodas atkal viņu ieraudzīt un šoreiz jau iemānīt tīkliņā!!! Sajūta it kā ilgi būtu bijusi aizturēta elpa, un ebidzot var plaušās ievilkt gaisu, apsēsties un paskatīties uz to smukuli! Uz aci liekās, ka 2 kg jābūt - priekš pirmā, atļautā laikā noķertā vairāk nekā labi. Nu var atkal pasniegties pēc aprasojušās pudeles un turpināt ceļu, taču turpinājums negrib sekot, precīzāk sekot turpinājums ir, bet ne tāds, kādu biju gaidījis... Jāmaina vieta...domāts darīts, tā arī daru, šoreiz spicā āķa smailē uzveru smuku, sidrabainu sārtacīti, knapi paspēju to nolaist līdz gruntij un sākt procesiju, kad kāds jau mazo ir sagrābis, seko kārtējā pauze, un piecirtiens...IR!!!! šoreiz gan nav tik grūti paceļams, bet savu pretestību tomēr izrāda, kas, protams, atkal liek sirdij gavilēt un priecāties par iespēju pabūt vienam pret viņu :)) Ieceļu laivā, izmēru - drusku, drusku pāri mēram..lieliski, cope jau ir vairāk nekā izdevusies, un atlikušo laiku var vairāk atdoties vienkārši vakara saulītes izbaudīšanai, tā arī daru, bet lēno gulšņāšanu pa retam pārtrauc, kāda copīte, bet bez turpinājuma, izņemot vienu, kuru izdevās realizēt, bet vaininieks bija nopelnījis pēc bučas atgriezties pie savējiem :)) pirms mājās braukšanas vēl izdevās tikt pie dikti smuka ašuka, kas paspēja par piemiņu rokā atstāt savas spuras iniciāļus, bet ko tur daudz, tas pie lietas piederās!!!
Ne asakas, Jums visiem!!!
p.s.
krastā nosvēru lielāko zanderīti - 2.2 kg, feini ne?? :DD
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šodien biju aizlaidis uz Gauju pamēģināt kādu sapalu patramdīt.Copēju no 16.00-20.30 un izdevās piemānīt 2gb sapalēnus un asari.Saule gan ārprātīgi cepināja,par laimi odi gan nebija.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Pa brīvdienām biju Ventas krastos. Diezgan tuvu Ventspilij. Tagad tik varu beidzot atskaiti kādu nebūt uzrakstīt Ķērām brekšus, līdakas, raudas, asarus. Nekā tāda izcila nebija, bet cope bija diezgan laba! Vienam copes kolēģim arī karpiņa ap 2kg trāpījās otrās dienas rītā. Iekāroja slieku pušķi, ar dažiem baltajiem. Kompānija un cepumu daudzums bija vairāk kā labs Skatos, ka jums salidojumā arī labi gājis
Nav neatrisināmu problēmu, ir nepatīkami risinājumi ...
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Sen,sen tā nav bijis 
