Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tātad īsa atskaite par vakardienas vakara copi ar Arvi. Iebraucām pa gaismu un uzreiz pirmajā vietā zandarti daudzīja pa mānekļiem diezgan aktīvi, bet virsū nesēdās. Copes gandrīz katrā pravodkā, bet izvilkt nevar. Es copēju džigā, Zivnieks dropšotā. Copes abiem daudz. Pirmo zandartu izdevās pacelt man ar džigu. Drīz vien arī Zivnieks tika pie pirmā mēriņa dropā. Izdomājām nomainīt vietu. Tas nebija labs lēmums, jo plānotajā vietā zandarti bija maz un necopēja, bet atbraucot atpakaļ mūsu vieta jau bija aizņemta. Palika pavisam tumšs. Arvis iecēla vēl vienu mēra zandartu laivā. Pēc brītiņ uzlika kaut kādu lielu gumiju un pirmajā metienā iecēlām lielākā vakar vakara zandartu laivā! Man pārstāja copēt pavisam. Mēģināju atkal pāriet džigā - nekā. Pamainījām vietu. Tas pats. Arvim copē, bet nesēžas virsū, a man viena cope divdesmit pravodkās! Tad notika tehniska ķibele, kuras dēļ nācās aizbraukt līdz garāžai un zaudēt kādas 45minūtes no copes vizinoties. Atbraucām atpakaļ, bet tā arī vairs neko nenoķērām. Man laikam bija divas copītes, Arvim krietni vairāk, bet ar realizāciju mums gāja gaužām švaki! Bet tāpat vakars izdevies! Uz diviem četri mēra zandarti laivā tika iedabūti, vakars pavadīts ar piedzīvojumiem un jautri, bet Zivnieka bļāvienus pēc labiem shodiem varēja dzirdēt ļoti tālu! Ne asakas visiem!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Varbūt vairāk info par to tehnisko ķibeli... Vakar mūsu laivā negāja tik labi ar zandartiem. Man pašam 2 smuki mēri 52 un 57cm un viens zemmērs pie laivas tika notirināts. Bet žēl kolēģa kurš jau trešo copi ir tukšā un laivā pavisam pikts. Bet ceru, kad vakardienas Valsts policijas pārbaude viņam noņēma šo bezzivju lāstu un jau nākamajā copē Aigars savilks normu ar uzviju.
žēl kolēģa kurš jau trešo copi ir tukšā un laivā pavisam pikts
Tad jau man tik traki nebija. Copes sākumā bija daudz un arī pie mēra zivs tiku!
QuoteMelnis ()
nākamajā copē Aigars savilks normu ar uzviju.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vakar vakarpusē viss sakrita tā, ka izdomāju ielaist laivu un dažas stundas mēģināt ķert zandartus. Jādarbojās gan bija uz čuju, ņuhu un poņu, jo eholoti esmu iedevis čomam Gintam līdz uz Ālandiem. Tas nedaudz biedēja, ka neredzēšu vispār kas apakšā notiek, bet mierinājums bija tas, ka vietas jau tāpat labi zināmas un diezgan lokālas, plus iepriekšējā dienā tur biju kopā ar Arvi, tāpēc aptuvenā kopaina jau tāpat +/- saprotama. Tātad uz vietas biju vēl pa giasmiņu, kaut kur pirms 17:00. Bija plāns līdz tumsais ķert džigā, tad pa tumsu dropšotā un pie šī plāna arī pieturējos. Pirmā cope jau bija otrajā metienā, bet nepiecirtās. Vēl pāris tukšās copes un tad laivā tika ievilkts pirmais tā vakara zandarts - diemžēl zemmērs! Sāka tumst, domāju, ka drīz jāpāriet dropšotā, bet vēl nedaudz izdomāju padarboties ar džigu. Un tas atmaksājās, drīz vien pauzē kārtīgs belziens, kuram sekoja piecirtiens un tā patīkamā sajūta, kad galā ir normāls zandarts. Nedaudz vilkšanas prieka un laivā iecēlu 52cm zandartu. Pa to laiku jau bija iestājusies pilnīga tumsa. Džigā man bija bijušas 6 copes, no kurām divas tika realizētas. Pārgāju dropšota tehnikā. Jau kādā trešajā metienā zandarts uzsēdās bez copes, tika mazliet pavilkts(pēc sajūtām labs) un nospruka. Neko darīt, jāpiecērt stiprāk, ja vēl kāds bez copes uzsēdīsies. Sekoja ilgs klusuma brīdis ar dažām pavisam knapām copītēm. Nedaudz nomainīju savu atrašanās vietu, jo man šķita, ka uz doto brīdi tur varētu būt labāk. Pēc vietas maiņas pirmajā metienā atkal uzsēdās bez copes, to sajūtot it kā pat labi piecirtu un tāpat nedaudz pavilkts - zandarts nospruka. Neko, turpināju copēt. Pēc brītiņa kārtīgs belziens pauzē, bet nesanāca piecirst. Jau sāku skatīties pulkstenī, ka drīz laikam jālaižās mājās, jo ilgāk par 20:30 nebija plānota cope. Vēl nedaudz laiks bija. Un tad drīz vien dabūju arī savu otro mēra zandartu. Metiens, spoles lociņš aizvērts, dropšota sistēma tikko piezemējās uz grunts, tā belziens tāds, ka kāts no rokas gandrīz izslīd, tomēr sekoja piecirtiens un patīkamā sajūta, kad galā ir smuka zivs. Neilga cīņa un sačokā iesmēlu 56-57cm zandartu. Forši! Vēl nedaudz pēc tam pacopēju un viena knapa cope vēl bija un tad izdomāju noslēgt šo vakara copīti. Sausā statistika un atlikums ir šādi: - Copēts tika nepilnas 4 stundas - Džigā sešas copes, divas realizētās, viena zivs mērā. - Dropšotā arī sešas copes, divi shodi, viena smuka mēra zivs realizēta. - Norauti trīs dropšota svini, viena dropšota sistēma un viena džiggalva ar gumiju. - Mājās tika atvestas divas mēra zivis - Lieliski pavadīts rudens vakars(pie kam silts) copējot.
Ne asakas visiem!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
$odien no 8 liidz 15 -uz diviem bija daudz copes -realizetas 20...bet no tiem meera bija tikai 2 liidakas +2 asari.Bija pat lidakberns ap 16 cm uz lielo manekli(12CM) Daudz pieskarienus voblerim ari bija .Nu kaut ka ta
Vakar sanāca maratons uz ūdens ~14h garumā, sen tā nebij darīts. Pa dienu kopā kādas 40-50 galvas toč, a mērā tik viens, kas mazliet apbēdina. Ok, palikšu es ar breidzot apskatīties, kas pa tumsu notiekas. Tā kā cēlies biju agri, pēc 20.00 jau sāku justies noguris, bet līdz tam laikam tiku pie diviem pavisam smukiem mēriņiem - 56 un 62 cm. Otrais sagādāja jūru emociju un mīkstas kājas, jo bija mazliet kļūdījies un āķis šim bij ne gluži tur, kur vajadzētu, kā rezultātā pirmajā skrējienā izstiepa kādus 10m auklas un bija ļoti ilgi jāvelk augšā, bet, kad tumsā tomēr pamanīju, ka aukla neiet gluži loģiski pretestībai, radās aizdomas, ka mans rekords tas tomēr nebūs. bet tik un tā sajūtas bij labas un cīņa varena. Bļin, žēl, ka garāža bik pa tālu, lai vakara korķu laikā paspētu atšmaukt uz copīti pēc darba.
Ja veiksme pagriež tev mugurpusi - izmanto situāciju, noliec to!