Vakar pēc darba ieskrēju palūkoties stiklaci. Braucot iekšā pie Vantinieka atkal dežūrēja kādas 8 laivas, nolēmu neburzīties pie tilta un aizskrēju uz Milgrāvja kanālu, visiem labi zināmu vietu. Bilde ļoti laba un jau ātri sagaidīju pirmās skaņas, tik sākumā līdz 21:00 tikkai zemmēri, gandrīz jau bēgu prom, bet pārstājos 20m blakus un pierunāju arī pirmos mērus. Copēju no 18:30 - 23:00, rezultāts ļoti iepriecinoš - 4 mēri (lielākais 59cm), 9 zemmēri un vēl vairākas copes. Sieva priecīga, vakariņas būs... Atkal strādāja gaišās krāsas mānekļi. Zivis ir, tik jāstrādā. Ne askas viesiem...
A es netieku nekur pašlaik. Atkal tikšu, kad laiku nelabu sola un ar copi ar tad vairs nevarēs zināt
Pie vantinieka vakar jau pēcpusdienā laivas sāka grozīties...
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Es šodien izdomāju aizlaist uz Lielupi. No garāžas. Redzamība pilnīgi nekāda, orientējos pēc krasta līnijas un to pašu, lai redzētu, bija jābrauc ļoti tuvu krastam. Brīžiem attālinoties no krasta pazuda vispār jebkādi orientieri. Dīvaina sajūta. Neomulīgi ar, kad 10m priekšā caur milgu iznirst kāda cita laiva Bet, kas attiecas un pašu braucienu, tad man no garāžas līdz baltajai kāpai ir 35minūtes un ar vienu apstāšanos, lai uzpildītu motora bāku. Kopumā pa Lielupi aizvizinājos kādu gabaliņu aiz Varkaļu ostas. Vienā vietā atradu asarus, bet izmērs nebija man interesants. Kādus desmit noķēru un metu mieru. Pārgāju uz līdaku copi. Viņas gan par to nebija lietas kursā. Viena cope gan bija uz 4 relaxu. Palika labi nospiedumi gumijā, bet nelietīgā zaļsvārce neuzsēdās uz āķa! Atpakaļ ceļā iebraucu Vecdaugavā. Tur arī pāris vietās pamēģināju uz līdaku. Atkal viena cope bija uz tviča vobleri 110mm. bet atkal neuzsēdās. Tad jau pie kuģenes noslēgumā pamēģināju ar smago džigu un dropu. Bilde pašvaka, neviena uzsitiena ar nebija. karoče normāls vojāžs ar laivu man sanāca šodien un uz to visu man pietika ar 5L degvielas. Viens patīkams pluss mazajiem dzinējiem ir! Sākumā kaut ko filmēju ar, bet par cik bija tikai nelieli asari, tad nekāda video nebūs. Jāpalūr vienīgi kā tie miglas video izskatās, moš kas interesants. Bet jā, ja abas līdakcopes būtu realizējušās, tad pavisam cits skats varbūt uz copes zivīgummu būtu. A tā, vnk forši pavadīta brīvdiena!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Aptuvens priekšstats par šodienas redzamību uz ūdens!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Aigars, Tev izdevies riktīgi piemērotu brīdi noķert, lai kuģotu līdz Lielupei. Labais! Mēs arī vakar ar čomu no rīta iebraucām tepat Rīgas centra ūdeņos. Sajūtas dīvainas braukt pa ierasto maršrutu, bet visapkārt neko neredzēt. Diezgan ekstrēmi un pat mīz**i, jo jebkurā brīdī priekšā var parādīties kāda laiva vai boja, kuru savlaicīgi pamanīt vienkārši nebija iespējams. Attiecīgi arī pārvietošanās ātrums tika izvēlēts tuvu airīšiem. Ja par pašu copi, tad atkal mērķa zivs zandarts. Cope kopumā ļoti švaka, tik vien bija kā rīta cēlienā man viens 48cm un viena laba zivs norāvās. Čomam divi smuki žaņi starp 50-60cm. Pārējā laikā no kādiem 10.00-14.00 tikai ļoti vārgi uzsitieni vai zemmēri. Jācer, ka tuvojošies vēji sadzīs jaunu zandartu porciju no jūras iekšā [img][/img]
Aigars, Tev izdevies riktīgi piemērotu brīdi noķert, lai kuģotu līdz Lielupei
Jā, man ar laika apstākļiem ļoti bieži veicās! Nekas, atpakaļceļā nopētīju apkārtni un kā esmu braucis! Sajūtas tiešām gandrīz sirreālas. Ja neredz krastu, vispār nevar saprast kur atrodies un kādā virzienā brauc. Buļļupē vienā vietā, turoties gar krastu, iemaucu kaut kādā kā līcī Iebraucot Lielupē un šķērsojot to, vispār likās jau, ka esmu nomaldījies un nevar saprast vai pareizajā virzienā braucu. Turpceļā atradu labu asaru vietu Lielupē, kaut nebija lieli, toties copēja ideāli. Atpakaļceļā vairs to vietu ne pa kam nevarēju atpazīt, jo miglas vairs nebija Īstenībā tādā laikā diezgan viegli kaut kur iebraukt, bet bija forši!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Man šogad ar žaņiem sliktākais gads, kopš tos mērķtiecīgi ķeru. Jāsāk copēt atkal uz dzīvo ibio!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Jāsaka, ka man arī sestdiena nebija no ražīgākajām. Pirmajā vietā uzreiz pāris tičoki un zemmērs, kas deva cerības un sparu iespringt uz žani un censties kaut ko izmānīt.. bet izrādījās kārtējā zamanuha Tičoki bij daudz kur, a realizācija atkal totālā pakaļā. Viens iespieda tā, ka tādu copi tiešām savus gadus 4-5 nebiju pieredzējis, mazliet paturēju kaut kādu zemūdenīti i attā.. bļin.. pat balsī pabļaustījos tanī brīdī Beigās joka pēc nolēmu Ķīsī dziļumā padžigot. Jāsaka, džigs bij krietni rezultatīvāks par dropu, daudz labāka realizācija, bet izmērs joprojām spītīgi 1-2cm līdz mēram nevilka.. Jau bij vakars klāt, iekasīju mazliet ašuka, kurš joprojām ir daudz kur biezā slānī pat lielajos dziļumos, i tinos ārā..
Ja veiksme pagriež tev mugurpusi - izmanto situāciju, noliec to!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
100 gadus nebiju copējis ezerā un vēl no laivas. Nesen tas notika. Tiku pat pie pāris mēra līdakām, tomēr cope upēs man krietni labāk patīk! Bet tā jau bija forši!
Nakts cope Daugavas ūdeņos sanāca diezgan interesanta. Apbraukājām ierastās vietas, pirmajā točkā zivis vispār pazudušas, bija sajūta, kad esmu ar laivu iebraucis savā vannā. Otrā točka, jau bija pa retai zivij bildē, tas rezultējās ciemiņam ar vienu zemmēru un pāris copēm. Gribējām jau mest plinti krūmos un mest mieru copei, bet tad vizinoties uzgājām episku bildi, pirmajā enkurā mans viens mērs un zemmērs, otrajā enkurā 10 min 2 smuki mēri un vēl daži zemmēri . Pēc 3jiem naktī uznāca slapinātājs un metām mieru. Aigars gan palika ļoti bēdīgs un izskatījās pat dusmīgs , jo sajuta tik pāris copes, lai gan dragājām ar vienādām gumijām. Zivs upē ir, vajag tikai rakt. Foršas brīvdienas visiem un NE ASAKAS!
Šodien ielaidu laivu un aizbraucu uz Ķīsi. Tur vējš, kačka un zems līmenis, kur gribēju līdaku ķert. Bet, ja jau atrbaucu, tad nedaudz tur patizlojos zāles ķerot. Tad nedaudz pat pavelcēju, bet nu nepatīk man tā ģēla. Aizbraucu uz Daugavu zandartu meklēt. Godīgi sakot, pat bildi neatradu! Beigās, lai nepaliktu tukšā pārabudīju divas asaru točkas un noslēgumā noķēru vismaz kaut kādus 15-16asarus. Nosalu gan. Ne pats, bet roku pirksti. Iedomājos, ka arī gribētu tādu laiku, kā Marti, lai apenēs laivā sēdēt varētu! Ja nebūtu noķēris asarus, tad varētu dziedāt Freda necopes dziesmiņu - ...es neēdīšu neko, es necepšu, es nevarīšu...
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)