Palasot jūsu atskaites baigā trisučka uz copi nepiemetas, bet savu fortūnu tāpat svētdien un pirmdien plānoju Rīgas ūdeņos pārbaudīt. Tik īsti nav skaidrs taktiskais plāns uz ko likt uzsvaru. Gribētos jau žani uz dropa pakaitināt, bet pagaidām info baigi skopa un neiepriecinoša. Ja kādam ir kāda laba vieta pačukstama kuru iztaustīt, priecāšos ja padalīsieties.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
tāpat svētdien un pirmdien plānoju Rīgas ūdeņos pārbaudīt
Nu i kā?
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Uz diviem bārdainiem ģīmjiem viens ašuks pa visu dienu.. laikam špiņa sezonu paziņoju par slēgtu... Cik var šito te vien darīt, kakls sāp un žoklis samežģīts..
Ja veiksme pagriež tev mugurpusi - izmanto situāciju, noliec to!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Diezgan liela bēdu ieleja. Izbraukājām diezgan padaudz vietas Daugavā un normāli aplauzāmies. Dažus zemmērus dabūjām pie Andrejsalas un viens smuks mērs notirinājās acu priekšā pie sačoka Tas arī viss ko izspiedām ar milzīgu meklēšanu un darbu. Bēdīgi!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tātad atskaite par šodienas spiningošanu. Velce ātri piegriezās, tāpēc pārgāju uz spini. Metāju nedaudz mikruhu, nedaudz džigu un nedaudz voblerus un šūpiņus, ar domu par līdaku. Jau trešajā apstāšanās vietā, beidzot man uzsmaidīja laime. Tajā brīdī driblēju lielo ciklopa šūpu, pie kam gandrīz džigojot. Ar pauzēm un, lai sitas gar grunti un jūtu, ka pakampj! Piecērtu - ir! Metru pavelku un nost......izturu pauzi un uzrauju atkal....atkal grābj, šoreiz piecērtu stiprāk un jūtu, ka uzsēdās labi. Gala iznākumā tīri ņipra līdaķele 60-61cm, 1.5kg. Līdz metram vēl 39-40cm pietrūka Bet pēc pēdējām copēm baigais gandarījums, ka beidzot izdevās ko normālu piemānīt! Līdaka gan man atriebās un savainoja pirkstu pie fotosesijas, bet neko darīt! Viņai tāpat liktenis sūrs - tiks apēsta! Pēc tam vēl vienā vietā uz mikruhu iazmāniju asari un tas arī bija viss. Veči pa ezeru velcēja, bet nebija baigi daudz laivu. Eholote rāda pārsvarā kapus, bet dziļākās vietās kaut kas tusē. Kantis pārsvarā tukšas. Nekas mega daudz, bet kopā ar velcēšanu, opa četrām stundām trīs zivis un viena jau normāla, tas priekš pēdējām copēs jau ir labi. Tā, ka esmu apmierināts! Uz vakaru arī baisā migla uzradās!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tas arī viss ko izspiedām ar milzīgu meklēšanu un darbu. Bēdīgi!
Forša ,standarta ēdamā līdaciņa 
