Šorīt biju ieskrējis Ķīsītī uz rīta copi. Kamēr bija migla un bezvējš, tikmēr absolūts klusums. Tiklīdz parādījās vējš, vilnītis un migla pazuda, tā uzreiz arī parādījās copītes. Taču tad man arī prieki bija jābeidz un jāskrien uz darbu
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Tas ir tas, ko es pēdējā laikā nespēju. Uz rīta copi aizbraukt gandrīz neiespējamā misija Šosezon laikam vienu reizi esmu bijis uz foreļupi, uz rīta copi
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Jā, baudāms video. Man pagaidām ar silikoniem foreļupēs nav īsti aizgājis. maz gan arī mēģināts. Toties Imanta slepenajā asaru upītē, ir aizgājusi tā štella labāk pat plastmasu un bleķiem. Un arī lētāk sanāk aprauties
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Kādas pāris dienas atpakaļ drusku patrenēju eboat treneri
Superslepenās vietās. Nekāds žors nebija. Mutes atvērās uz pusstundu un tajā laikā arī tikām pie praktiski vienīgajām dienas zivīm. Trīs mazas mēra līdaciņas, apmēram tik pat zemmēra un ap desmit, bet smuki asari. Pēc tam dienas otrajā pusē šturmējām Ķīsi, taču tur absolūts klusums - tikai viena zemmēra līdaciņa (man )
Ne asakas!
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Vakar kādu pusotru stundiņu pastaigājām gar karjeru. Voldiņš ar dropšotu, Imants ar šūpiņiem un rotiem, es ar gumijām, bet ne micro. Vairāk tā kā uz līdaku. Rezultātā Imantam 0 copes, man viena copīte, bet Voldiņam viens ašuks. Tomēr tajā karjerā micro tēma ir daudz iecienītāka par jebkuru citu spiningošanas veidu
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Aigara skubināts uzrakstīju nelielu rakstiņu par to, kā es sāku ķert foreles. Nekāds dižais rakstnieks es neesmu un godīgi sakot man arī ne pārāk patīk to darīt, bet kopā ar Aigaru nesen izveidojām Feisbukā grupu ar nosaukumu "Foreļu cope Latvijā" un ar kaut ko tur saturs arī jāaizpilda, piedevām jūtu, ka arī šeit esmu parādā kādu artavu no sevis ielikt. Es visādos veidos reklamēju visas parcopi.lv aktivitātes, jo ļoti patīk šis forums un tas, ko Aigars dara, tāpēc atbalstu to visos veidos. Lūk mans pirmais raksts, lūgums nevērtēt bargi Kā es nonācu līdz foreļu copei!
Vakar ņēmu dalību vienā feinā pasākumā. "Makšķernieku radošais klubs" (MRK) rudens kausā. Starts un finišs bija no Sarkandaugavas garāžu kooperatīva, bet organizatoriskos pienākumus uzņēmās Zivnieks. Kas attiecas uz pašu copi, tad bija diezgan sūri. Atradu vien dažus asarus un krastā atvedu vienu mēra asari 21cm(mērs no 20 bija sacensībās). 3.vietai Elvijam pietika ar vienu mēra zandartu. Pirmās vietas ieguvējs Armands gan asarus bija atradis(ieskaitē gāja desmit lielākās zivis) un bonusā bija noķēris vēl 50cm zandartu. Bet nu daudzi neko nebija atraduši, baigi sūri. Tātad: 3.vieta Elvijs Meistars, 2.vieta Jānis Ģēģeris, 1. vieta Armands Mauriņš Neskatoties uz sūro copi, pasākums bija ļoti foršs, labā kompānijā un Arvja uz ugunskura vārītā soļanka bija izcila. Labi pavadīta diena diena labā kompānijā. Paldies visiem un ne asakas!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Zeltu būtu grūti noķert, tur bija tabula pilna ar asariem + bonusā 52cm zandarts. Otro vietu gan varēja droši ķert rokā, jo tikai 4 ieskaites asari. Un lai arī cope bija švaka, ja vietas bija zināmas, to varēja droši izdarīt.
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
