Tātad tā Atbraucu es šorīt no darba, paēdu brokastis un štukoju kur lai dodās copēt. Izdomāju, ka sen neesmu bijis no krasta copēt un nolēmu apskatīties kas darās Vecdaugavas attekās. Domāts-darīts! Paņemu spiningu, dažus mānekļus, mazo mugursomu un aidā uz Vecdaugavu! Noparkojos, izlienu no mašīnas, paņemu spiningu, salieku to un dodos uz vienu no attekām. Pieeju un skatos, ka dikti jau nu vēl aizaudzis un vēl vējš niedru saliņas sapūtis iekšā.....vienu vārdu sakot, gandrīz nav kur to spiningu iemest, piedevām tur dziļums kādi 20-30cm Tomēr domāju, ka jāmēģina, ja jau atnācu.
Domāts-darīts! Metu uzmanīgi iekšā, tā lai neko neaizķertu. Viss sanāk skaisti, bet pa tukšo. Metu vēlreiz, nedaudz citā virzienā. Sāku tīt un - vai tu re! Cope! Bet galā mazs līdacēns uz aci kādi centimetri 30, ne vairāk. Drusku paspirinājās un nokabinājās no āķa. Un labi, ka tā - vismaz nebūs jāmokās ar atkabināšanu, jo knaibles ar aizmirsās mājās Metu vēlreiz iekšā, vēl nedaudz citā virzienā. Velku vizuli, vizulis jau gandrīz krastā, es to redzu, bet te pēkšņi pie vizuļa parādās zaļa torpēda un nikni to pagrābj. Seko riktīgs rāviens un līdaka sāk nikni plucināt vizuli. Es turu auklu nostieptu, seko vairākas skaistas sveces, bet es turot līdaku nostieptā auklā, pats atkāpjos pa krastu. Tā arī atkāpjoties to līdaku izvilku pašā krastā. Skatos - skaista mēra līdaka! Līdaka 59cm, 1100gr
Nu tad lien tik maisā! Neslikts sākums. Trīs metieni, divas līdakas, viena krastā un mēra! Tālāk dodos uz citu atteku. Tur tikko sāku mētāt, kā man aiz muguras uzrodās kāds onka ar suni un lūdz, lai ļauju izpeldināt suni, jo tas dubļos nosmulējies. Es paeju malā, onka ielidina ūdenī koku un suns, kurš ir liela auguma, bet vēl kucēns, droši metas tam pakaļ. Ārā suns jau izkāpa tīrs un saimnieks ar bija priecīgs Es tikmēr turpināju mētāt spiningu, bet pa tukšo. Tajā attekā sēdēja trīs makšķernieki ar pludiņiem un vienam redzēju lomā pličus un asarus, pārējiem diviem lomu neredzēju. Izmētāju pa šo atteku, domāju, ka jādodas tālāk. Domāts-darīts! Devos pa niedrēm uz citu atteku. Bet niedres vēl tik augstas, ka iešana diezgan apgrūtinoša, pat taciņu lāga nevar redzēt
Piedevām vietām ar maniem īsajiem zābakiem nemaz nevar izbrist, jo zem kājām pilns ar ūdeni Sajutos, ka partizāns, kas brien pa purvu Tā es bridu, bet pie ūdens lāgā nekur nemaz nevar tikt, vietām var pieiet un izpildīt metienu pāri niedrēm, kas ir gana neērti, jo tā arī jāspiningo ar paceltām rokām
Tomēr vienā no šādām vietām man pieteicās zemmēra līdaka, kas uzreiz pēc fotogrāfijas tika ielaista atpakaļ ūdenī
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Es devos tālāk. Vēl dažās vietās tiku pie ūdens, bet bez rezultātiem. Beidzot jau biju nonācis pļavas galā, kur stāv uzraksts "lēnu gaitu" un sāku spiningot tur. Un jāsaka, ka rezultatīvi! Jau kādā piektajā metienā pieteicās līdaka, kas uz aci izskatījās kādi 40cm, bet es to ārā nevilku. Izbaudīju cīņu ar viņu, vadājot to gar krastu, kamēr līdakai izdevās atbrīvoties. Es to darīju speciāli, jo negribējās viņu vilkt ārā! Lai vai kā, visas vietas, kur varēja piekļūt es jau biju apspiningojis, tāpēc nolēmu doties mājup. Jāsaka, ka cope ir izdevusies! Izprovocētas četras zaļsvārces, tas nekas, ka tikai viena mēra! Nostaigāti vairāki kilometri un gūts daudz pozitīvu emociju! Visas četras līdakas paņēma uz lietuviešu šūpiņu, uz kuru šogad diezgan esmu noķēris!
Es pa ceļam uz mājām, pamāju arī zirgiem ar kumeļiem!
Tad izbaudīju rudens skaistumu
Bet mājās mani gaidīja vēl viens pārsteigums. Tīrot līdaku, es vēderā atradu šādu lielu divžuburi un sakabīti, kurai galā bija auklas gals, ne resnāks par 0,2mm!
Acīmredzot līdaka jau kādu makšķernieku bija piemānījusi, bet mani pārsteidz tas, ka ja cilvēks bija makšķerējis uz dzīvo ar tādu lielu āķi, bija izvēlējies tik maza diametra auklu. Bet tā nav mana problēma, ceptu līdaku ēdīšu es, nevis viņš
Tā lūk šodien man gāja, pats esmu izstaigājies un ļoti apmierināts! Ne asakas visiem!
P.S. Nākamreiz turp došos ne agrāk kā pēc trim nedēļām, jo dikti jau nu vēl aizaudzis un neizbrienams. Bet vēlā rudenī tur vispār kaifs, kad seklumā paņem līdaka un, ja vēl uz acīm polarizējošās brilles, kas palīdz izbaudīt to skatu! Ehh!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Aber protams! Nākamreiz cilvēks varbūt padomās, par auklas izvēli. Bet es kraukšķināšu smuki apceptu līdaku un klāt ēdīšu vārītus kartupeļus ar svaigu dārzeņu salātiem
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vakar Buļļupē starp Rītabuļļiem un Vakarbuļļiem divas mēra līdakas. 1,3kg un 1,6kg! Abas uz Rapalas vobleri. Konkursam pieteikt nav ko, bet tāpat patīkami.
Atkal nesanāca vakar normāli pacopēt un visticamāk tagad reti sanāks, jo būs jāraujās divās frontēs, bet uz brītiņu tomēr bijām līdz Vecdaugavai pieskrējuši ar Jutrix un Briedi. Nedaudz pamētājām no krasta, bet bez rezultātiem un vējš arī tāds, ka precīzi iemest ļoti grūti
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tomēr domāju, ka jāmēģina, ja jau atnācu. 
Līdaka 59cm, 1100gr 
