Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
vīķes, vīķes - bet smukas vīķes, šitās kūpiņā arī garšo lieliski...
Piekrītu, kūpinātas tiešām ļoti gardas. Lai gan ne mazāk labas arī ceptas vai zupiņā. Jau 2 gadus uz šīm netieku jūnijā. Varbūt šogad nobriedīšu, ja vien līņi nenovedīs no ceļa ...
eduks tad kad šīm sekss prātā - man vajag tieši vienu smēlienu un vai dieniņās - kilogrami 5 točna ir momentā, ne reti gadās, tā ka smeļamo vienkārši nevar no ūdens izcelt - salūzīs bet visu laiku bija problēmas ar kūpinātavu, bet šogad kaimiņš ir pacenties, tā kā šogad varēšu noēsties ne pa knapo
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
zivniek - padod ziņu, kad kūpināsi, es ar labprāt pieskrietu uz testu (ar riteni). būs man ar jāpaprovē tās vīķes pakūpināt. jo vasarās, kad dzīvojos pa sasmakas laukiem, tur sasmakas ezerā visu cauru gadu ķeras tās vīķes nonstopā jebkurā laikā un pie tam laba izmēra. zinu, ka vienu brīdi viņas ir baisi resnas un kad paņem rokā tā stiprāk, tad ikri plūst. ka tik ap jāņu laiku tas nebija. zinu, ka kaķim šīs ar bērniem ķērām.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
kurzemē es toč tās esmu ķēris arī pēc jāņiem un tad pa zālēm iet ka šņakst.
Pie mums Rāznā visos laikos vīķes ir ķertas lielos apjomos gan zvejniekiem, gan ar badapātagām. Vecie ļaudis, piem., mans vectēvs pat iedalīja tos viņu nācienus nārstā salīdzinot ar rudzu augšanas/attīstības fāzēm, t.i. "kad rudzi zied", "kad rudzi vārpojas", "kad rudzi briest" ... Tā briešana bija pēdējā fāze, tieši jūlija pašā sākumā - pēdējās un īslaicīgi, bet nereti lielākās vīķes. Taču tāpat lielākā daļa nonārsto jūnijā...
bļin,microsoft noklāja manu teju vai pabeigto atskaiti,mēģināšu vēlreiz un īsāk. Salasijis savu copmaņu kompāniju 50%sastavā-nakamie 25 svārstijās un vēlāk atteicās,atlikušie 25% kategoriski atteicās.Vēlu vakarā traucāmies uz laukiem.Galamērķi sasniedzām pusnaktī,copmaņus aši gulēt,pats pārsienu rīkus-uzsienu resno 0,20mm auklu,uzlieku smagos 3g pludus un uzsienu lielos 10nr āķus.Rīt pienāk aši,mani kompanjoni brīnumaina kārtā divreiz nav jāmodina.Aši uzkožam un aidā uz dīķi-ezeriņu.Pa ceļam piefiksējam,ka solītā salna ir bijusi un labi vien ir,ka startu no 4.30 esam pārcēluši uz 5.30.@km pieveicam ātri,te nu esam klāt Nav laika uzklāt galdiņu,jo jāuzstellē kompanjoniem rīki.Rezultats ilgi nav jāgaida Bet prieks ir salīdzinoši īss un cope cik pēkšņi sākusies,tik pat pēkšņi noplok.Kompanjoni sāk garlaikoties,uzrodas draudziņš un cope vairs nav prātā. Laiciņu klusums ,līdz pa ierasto maršrutu vairāku gadu garumā,no dziļuma virzienā uz krastu,pa perfekti identisku maršrutu parādijās līņu vilcieniņš,pustundu vēlāk nekā ierasts un bez ilgam pieturvietam(laikam kavē).Piestājis savā ierastajā vietā pie niedrāja traucās garām mūsu pieturvietai,atstājot burbulīšu mākoni un atstājot mūs ar garu degunu,laikam Tukumnieks,Imanta -Babīte nepietur,nākamā pietura Majori Pa to laiku mūsu kompānijai pievienojās vēl viens draudziņš Pa abiem divas reizes centās aizšmaukt ar mūsu karno lomu,līdz iegūst i lomu,i kvasiņu,i siltu tējiņu.Līņi klusē,pa retam kāds pa to pašu maršrutu dodas apgaitā,rezultāta nav.Toties mums ir jau vesels zoodārzs-šunels,kaķis,niedrāja cirslīts ,trauciņā kurkuļi miksā ar mušu kāpuriem un uz beņķa gliemežu ģimene . Viens zoodārza iemītnieks kaķa nokerts tiek nobendēts.Lai izvairītos no bēru ceremonijas par notikušo klusēju.......Copmaņi nedaudz aktivizējušies vēl noķer pa kādai raudelei un viena ašuka,kas tie vēlīgi atdoti draudziņiem.Līņi mūs ir piešmaukuši.!10.00 dodamies mājup.O, sorry visu cieņu aizgājējiem
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)