Paskatījos Ng raidījumu, šamie Mērsraga kanālā raudiņas vilka. Ai, kā sagribējās:)) Būs jāsameklē interesenti un kaut kad jādodās:))) Kādreiz tur ir būts un lomi bija ai, ku labi.:)))) Tik daži mazi knifiņi jāzin.:)))
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
forši pavilkties jau nav ne vaines, bet stāvēt plecu pie pleca gan nav pa kaifu!! Krievijā pavasarī šitā ķēru ukļeikas. latviski laikam vīķes. iesālītas ir baigi labās, ar visiem ikriem. tiem, kas alu dzer, tiem vispār baigs gardums!:)
Pavilkties jau nav ne vaina, bet tieši par to kolhozu runāju. Pavasarī biju Bauskā pie Mēmeles. Vairs neko tādu negribu Kas attiecas uz vīķēm, tad arī cepta tā ļoti garda zivs. Var taisīt arī marinādē kā reņģes. Skaitās pati treknākā zivs pēc tauku satura no saldūdens zivīm, bet ķert viņas man ne pārāk patīk. Kaut gan reizēm ķeru gan, ja atrodu baru Krievijā daudzi praktizē speciāli vīķu ķeršanu ar super smalkiem rīkiem
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Kas attiecas uz vīķēm, tad arī cepta tā ļoti garda zivs. Var taisīt arī marinādē kā reņģes. Skaitās pati treknākā zivs pēc tauku satura no saldūdens zivīm, bet ķert viņas man ne pārāk patīk.
Jā, un pie Kāla ezera zupiņa ar no tām bij pa pirmo !!! Galīgā necopē ir pa
Ja šī pasaule tev liekas ideāla, tad vai nu Tu esi Dievs, vai nu par daudz iedzēris…
Pārsvarā tādā tempā ilgstoši ņem zivteles līdz 300g, jo lielo bars īsā laikā galdu ir notīrījis un devies tālāk. Iesākumā jau liekas baigi forši, bet pēc kādas pusstundas tāda, met un velc, cope jau ir pamatīgi piegriezusies un tad ... .
nu māksla tur nekāda nav. mērsraga/engures kanāla zvejnieki.
Tajās vietās nav gadījies būt, bet ja pienāk bariņš un izdodas to zivi labi sakacināt tad tas nav nekāds retums. Tādā stilā ir gadījies ķert gan brekšukus Riebiņā, gan raudiņas Raiskuma ezerā.
Man tikai jūrā ir gadījies asarus vienu pēc otra vilkt. Ā, vēl reņģes no mola un ruduļus niedrēs. Tāda cope ir interesanta kādas 15minūtes, tad ja neparādās kaut kas savādāks vai lielāks, azarts sāk pazust
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
man ar kolhozs ne visai. pāris reizes rudenī esmu uzskrējis virsū asaru bariem. un vienreiz arī tā bija, ka met un velc. pie tam smuki eksemplāri. tad gan nevaru teikt, ka bija neinteresanti. azarts nenormāls. rokas trīc. metot jau zini, ka pāris spoles apgriezieni un būs - un ir arī. šajā vasarā ar čomu usmā bijām plānojuši dziļumā brekšus iebarot un ar ziemenītēm pavilkt, taču vējš mūs nesa prom no vietas ar visiem diviem enkuriem. tāpēc nostājāmies aizvējā aiz moricsalas apmēram 3-4 metros, sabarojām ar grabovska malumiem un tad tik sākās! ar ziemenītēm. līdz gruntij domāju, ka nevienu reizi nenolaidām. tad gan piebesīja raudas, pliči, mazi breksīši, asari, vīķes un pat ķīši. noslēgumā uz raudas filejas ruletes zem laivas uz zivnieka sistēmas paņēma prāvs asaris, bet tas jau tumsā.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
