Pa mežu iet 2 mednieki un pēkšņi viens saka - redzēji? otrs : - nē !! Pirmais nu žel zaķis aizleca! Nu lab , vēlak atkal pirmais - redzēji? otrs: - nē !! Pirmais - Nu kā neredzeji Irbe aizskrēja!!! Nu lab vēlak atkal abi iet pa ceļu un pirmais saka : - Redzēji ?? Otrais negrib justies neveikli un saka : - Jā ! Pirmais : - A ,kapēc tad iekāpi ?
Lidmašīnā. Piloti aizmirsuši izslēgt mikrofonu, ko dzird visi pasažieri. Viens pilots saka otram: "Nu ko mums palikusi kāda stunda un tad jānosēžas. Varbūt pa to laiku padzeram tēju, paņemam priekšā stjuarti un tad ar bus laiks." To dzirdējuši visi pasažieri, visi pilnīga šokā. Stjuarte šokā skrien uz pilota kabīni, paceļam pakrīt pie kādas vecas večiņas."Meitiņ, kur tu tā skrien? Viņi tak nebūs vel tēju padzēruši."
Uz slimnīcu atved cietušo ar ausu apdegumiem. - Kas ar jums notika? - Nu, gludināju bikses, tad iezvanījās telefons, un es sajaucu gludekli ar telefonu! - Skaidrs, bet otra auss? - Tad vajadzēja zvanīt ātrajiem!
Reiz dzīvoja mazs zēns, kurš nevarēja izrunāt burtu "el". Skolā viņš sāka iet Ventspilī, bet tad pārcēlās uz Daugavpili, un tad vēl uz Jēkabpili. Nu tur viņu arī izslēdza no skolas par amorālu uzvedību.
Juri,ko dari?-Roku ārā koku,matemātikas skolotāja lika sakni atrast!-Tev vēl paveicās,Jānim vispār uzdeva locekli sadalīt vairākos,sēž,raud un nazi asina
Es nekad nestrīdos !Es tikai izskaidroju kāpēc man ir taisnība!
Lācis nopircis jaunu moci ar blakusvāģi. Vizinās pa mežu un satiek zaķīti. — Zaķīt! Ei, es tevi ļuļkā pavizināšu, bet tu, ja gribi, lai vizinu ātrāk, pakliedz un es piedošu gāzi. Zaķītis blenž uz lāci, uz blaķeni, uzmauc "podiņu", ielec ļuļkā un – atiet zuzīt. Lācis min uz 60/kmh – zaķītis sāk kliegt. Lācis spiež uz 90/kmh – zaķītis sāk kliegt skaļāk. Nu lācis griež uz pilnu klapi. Zaķītis sāk brēkt pilnā rīklē. Pēc brīža lācis apstājas un saka: — Zaķīt, tu jau apnicis man esi. Tas ir mocis, nevis ļotene! Zaķītis, elsojot un aizsmakušu balsi no brēkšanas, atšļupst: — Tu pats apnicis esi! Tavai blaķenei grīda izkrita jau pie 60/kmh!
Lācis ar vilku vizinās mašīnā pa mežu. Satiek lapsu un šī saka, iebāzusi galvu caur durvju stiklu: - Eu veči! Es arī gribu pavizināties! Lācis fiksi nospiež pogu un iespiež lapsas rižo pauro durvju stiklā. Tad izlec no auto, fiksi izkniebj lapsu, iekāpj mašīnā un atbrīvo lapsu. Šī noskurinās, nolamājas un iemūk mežā. Tie abi pasmejās un brauc tālāk. Lācis prasa vilkam: - Nu! Kā tev auto? Vilks: - Tu zini baigi labā! Mašīnai man nesanāks bet durvis es točna nopirkšu!
Brauc zaķītis pa meža taciņu ar jaunu veļuku. Satiek pohainu vilku. Vilks prasa: — Eu, ausainais?! Par kādu piķi tu veļuku nopirki? Zaķītis: — Nedzeru, nepīpēju un sanāca lisapēds. Vilks nopūšas un aiziet tālāk. Pēc nedēļas zaķītis jau nesas ar šiku moci un atkal satiek vilku. Tam poha kā šķūnis, novēmies un "benčiks" nāsī iesprūdis un prasa: — Kur šito dampi dabūji? Zaķītis: — Nu tak teicu – nedzeru, nepīpēju un tagad jau ar moci vālēju! Vilks izmakarē "benčiku" no nāss, piepīpē un velkas uz točku pēc "džindžas". Paiet mēnesis un zaķītis jau ar mašīnu šķin. Braukā pa mežu, meklē vilku a ņifiga nav. Zaķītis cemmīgs – nevar vilkam palielīties, ka nopircis glaunu auto. Apstājas meža pļavā un domā. Te pēkšņi pļaviņā nosēžas helikopters un no turienes izlec vilks – tīrs, noskuvies, safrizējies, bārdu nodzinis un tīrā ancukā. Zaķītis šokā un prasa: — Eu! Bet kādā rakā tu nopirki helikopteru? Vilks izvelk smēķi, piešķiļ un atbild: — Es dzeru un pīpēju. Vakar nodevu tukšās pudeles un sanāca helikopters.
Pensionāre zvana uz gāzes avārijas dienestu: "Labdien, lieta tāda, ka man dzīvoklī ož pēc gāzes." Atbild dispečers: "Vai gāzes ventili vaļā taisījāt?" Pensionāre: "Jā" Dispečers: "Vai uguni piešķīlāt?" Pensionāre: "Sasodītā skleroze!!! Nē, tūlīt piešķilšu!"
Iet pavadonis pa vagonu, dzird vienā kupejā baigais tracis. Šis paver durvis, tur baigais kautiņš. Vecis ar veceni plūcās. Knapi šos izšķir, un prasa, kas par lietu. Vecene sāk stāstīt: "Man kupejā ievācas kaut kāds nepazīstams vecis. Labi, es viņam piedevu, ka tikko kā es iztinu savas sviestmaizes, viņš tās uzreiz aprija, piedodu arī to, ka viņš pa logu izmeta manas čības, jo tās it kā smirdot. Bet nespēju piedot, ka viņš paņēma manas brilles, uzlika uz sava locekļa un pateica: "Anton, apskaties kādu cūku mēs tūlīt kniebsim!""
