Brauc baikeris ar ‘hārliju’ pāri valsts robežai, ved smilšu maisiņu. Robežsardzei protams aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā, pārbauda maisiņu visos iespējamos veidos, bet nekā – tīras smiltis! Pēc pāris dienām tas pats, atkal visādi pārbauda, neko neatrod. Tā baikeris kādu laiku braukā ar savu smilšu maisu, kamēr robežsargs neiztur: – Nu saki godīgi, nu kas tev tur ir ar tām smiltīm? – Klausies, es jau 50 močus esmu pār robežu pārdzinis, bet Tu vel joprojām par to smilšu maisu cepies!
Bērnudārzā. Jānītis teica, ka es esmu padauza. Jo es viņam vairāk nedodu, bet dodu Pēterītim. T.: KO?! M.: Mīksto lācīti. Nedodu spēlēties ar mīksto lācīti. T.: Ak, kungs! Muļķis tas tavs Jānītis. Bet padauza, tā ir slikta sieviete, lūk, kas tā tāda ir! M.: Slikta? Kāpēc? T.: Tāpēc ka tā ir pārdodama. M.: Tātad Māras tante arī ir padauza? Viņa taču pārdod veikalā. Tātad pārdodama. T.: Nē, Māras tante nav pārdodama, jo viņa nepārdod sevi, bet gan suvenīrus. Padauza parasti pārdod sevi. M.: Kā tas ir – sevi? T.: Ļoti vienkārši. Tas kas vēlas, var viņu nopirkt uz kādu laiku. M.: Priekš kam? T.: Lai gulētu. M.: Gulētu? T.: Jā, vienā gultā. M.: Tātad padauza ir mūsu mamma? T.: Tu esi nojūgusies! M.: Bet viņa taču ar tevi guļ par naudu. T.: Par kādu naudu?! M.: Nu par tavu algu. T.: Vai tad tā ir nauda!... Nē, viņa ar mani guļ mīlestības dēļ. Es ceru... M.: Tāpat kā ar Artūra onkuli? T.: Ko? Ar kādu vēl Artūra onkuli? M.: No otrās kāpņu telpas. Nu, kad tu biji komandējumā, pie mums nakšņoja Artūra onkulis. Ar mammu vienā gultiņā. T.: Artūrs? Gultiņā? Nu es viņai rādīšu! Padauza!!! (aizskrien prom) M.: Dīvaini, kā gan mamma var būt padauza, ja viņa ar Artūra onkuli ne par naudu, bet gan mīlestības dēļ guļ?
Divi alpīnisti, sakopojot pēdējos spēkus, uzrāpjas līdz kārtējai virsotnei. Abi apsēžas atpūsties. Viens jautā otram: - Kā tev beidzās tā dzīvokļu maiņa? - Es atteicos. - Kāpēc tā, dzīvoklis tik labā rajonā bija! - Vai es kāds stulbenis? Dzīvot piektajā stāvā mājā, kurā pat nav lifta?!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
- Kur stāsies? - Medicīnas akadēmijā. - Kurā specialitātē? - Pediatrijas. - Viņus jau ārstē?!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Kāda pētījumu aģentūra veic kārtējo pētījumu par dažādu tautu iecīnākajiem transporta līdzkļiem. Pirmajam jautā vācietim: - Ar kādu auto jūs braucat uz veikalu? - Ar BMW. - Bet uz ārzemēm? - Uz ārzemēm ar Mersedesu. Jautā francūzim: - Ar kādu auto jūs braucat uz veikalu? - Ar Renault. - Bet uz ārzemēm? - Uz ārzemēm ar Peugeot. Tad jautā krievam: - Ar kādu auto jūs braucat uz veikalu? - Ar trolejbusu. - Bet uz ārzemēm? - Mēs uz ārzemēm nebraucam. - Nu, bet ja vajag? - Mums nevajag. - Bet, ja ļoti, ļoti vajag? - Nu mums nevajag. -Bet ja tik ļoti vajag, ka vairs izturēt nevar? - Ja tik ļoti, ka vairs izturēt nevar, tad ar tankiem!
Stāv lielā rindā sievietes uzņemšanai Paredīzē. Svētais Pēteris ļoti skarbā balsī pirmajai jautā: “Cik reizes vīru krāpi?” sieviete atbild: “15″ Sv. Pēteris: “Nu, labi, ņem zilo kleitiņu un ej iekšā!” Sv. Pēteris šo pašu jautājumu uzdod arī ortai sievietei, viņa atbild: “9″ Sv. Pēteris domīgi: “Labi, ņem rozā kleitiņu un ej Paredīzē!” Sv. Pēteirs jautā trešajai sievietei: “Un, cik reizes Tu vīru krāpi?” sieviete lepni atbild: “Nevienu!” Sv. Pēteris: “Labi, ņem spārniņus!” sieviete laimīgi: “Ak, es būšu eņģelītis?” Sv. Pēteris: “Nē, Tu būsi zoss!”
