Latvijā pēdējos gadu desmitos vēžu ēšanas kultūra ir ievērojami noplakusi. Lai gan mūsu senči visai bieži lietoja pārtikā vēžus. PSRS laikos Latvijas vide bija ievērojami piesārņota un transformēta, lai šie posmkāji uz kādu laiku pazustu no mūsu ūdeņiem. Protams, vēži nepazuda vispār, bet to daudzums krasi samazinājās. Likumdošanā tika iestrādāts aizliegums vēžu ieguvei Latvijā. šobrīd mūsu valstī apkārtējā vide ir manāmi atveseļojusies un arī vēžu pēdējā laikā ir kļuvis pietiekoši daudz. Tiek organizēta vēžu licencētā ķeršana dažos ezeros. Ar to, protams, ir parmaz, taču cerēsim, ka jau tuvākajā nākotnē aizlliegumi uz vēžu ķeršanu Latvijā kļūs maigāki un latviešiem būs visai plašas iespējas nodarboties ar aizraujošo vēžu ķeršanu un būs iespēja pagatavot šo brīnišķīgo delikatesi. Pietam mūsu valstī visai plaši sāk izplatīties svešzemju vēžu sugas, kuru ierobežošanas viens no veidiem varētu būt to neierobežotas ieguves atļaušana.
Ziemeļeiropā (arī pie mums ) , vēžus ir pieņemts pasniegt un ēst aukstus. No dzērieniem pie vēžiem parasti lieto alu vai vīnu, lai gan arī pie stiprākiem dzērieniem vēzis garšo tīri labi... Vēžu pagatavošanā un ēšanā pasaulē ir visai bagātas tradīcijas. Ir izstrādātas pat speciālas etiķetes vēžu ēšanai. Paldies dievam , Latvijā ir pieņemts ēst vēžus vienkārši - ar rokām, bez visādiem palīglīdzekļiem, bez speciāliem nažiem to bruņas atdalīšanai utt :)...
Tātad, par vēžu pagatavošanas īpatnībām...Sasaldētus vēžus supermārketos var iegādāties gandrīz vienmēr, taču īsts gardēdis un vēžu pazinējs zina, ka vēžiem, kurus jūs gribat pasniegt uz galda, kastrolī jānokļūst obligāti dzīviem. Tā ir pirmā vēžu pagatavošanas īpatnība :)!... Lai ko neteiktu dzīvnieku aizstāvji, tas ir likums vēžveidīgo pagatavošanā. Steigšu nomierināt cilvēkus ar vājiem nerviem, pēdējie pētījumi liecina, ka vēžveidīgie, kurus vāra dzīvus, nemokās, kas daļēji nomierina arī manu sirdi :). Vēžu pagatavošana patiesībā ir visai vienkārša... Te nav jābūt par lielisku pavāru, taču šis tas ir jāzina par vēžu vārīšanu. Mūsdienās, protams, ir daudzas sarežģītas vēžu pagatavošanas receptes, taču šoreiz runa ies par visparastāko vēžu pagatavošanas veidu, kuru izmantoja senā pagātnē un kurš ir saglabājies līdz mūsdienām. Vēžu pagatavošanai nepieciešami, protams :), paši vēži, kāds trauks, ūdens un garšvielas. Galvenais ir lai trauks, kurā vārīsiet vēžus, ir pietiekami plašs. Otrs jautājums ir kamā vārīt vēžus? Parasti to s vāra ūdenī, lai gan daži pievieno ūdenim mazliet vīna, šampanieša vai alus. Es zinu divus vēžu vārīšanas veidus. Pirmais ir ka vēžus uzreiz saliek kastrolī, pirms tam apskatot, vai vēži ir tīri un vai visi vēži ir dzīvi. Mirušos vēžus ņem laukā. Apberam tos ar zaļumiem un garšvielām. Te der jebkuri zaļumi un garšvielas, kas ir pa rokai - pētersīļi, burkāni, lauru lapas, sīpoli. Obligāti lietoju pie vēžu vārīšanas dilles (lielā daudzumā) un sāli lielā daudzumā - uz vidēja izmēra kastroli vismaz 3 ēdamkarotes. Visus zaļumus liek veselus, tos nesagriežot. Eksotikas cienītāji var pieliet glāzīti šņabja vai konjaka. Visubeidzot visu aizlej ar ūdeni, aizver ar vāku un liek uz uguns. Jo ātrāk ūdens sāks vārīties, jo labāk. 10 minūtes pēc aizvārīšanās kastroli noņem no uguns, vēl pēc 10 minūtēm var ņemt vēžus laukā. Otrs veids, ko arī es biežāk lietoju gatavojot vēžus ir tāds. Aizvāru ūdeni ar zaļumiem un garšvielām, tad pievienoju vēžus un gaidu kad ūdens atkal sāks vārīties. Vēžus ņemu laukā 15 minūtes pēc aizvārīšanās brīža, jo bieži vien tajā pašā ūdenī gadās vārīt arī 2 porcijas vēžu pēc kārtas. Ja paredzēta tikai viena porcija, tad var beigu fāzi taisīt tādu pašu kā minēts pirmajā variantā - ņemt no uguns pēc 10 min un pēc vēl 10 min ņemt laukā no novārījuma. Vēžus var ēst gan uzreiz siltus, gan arī aukstus. Lai gan biežāk tos ēd aukstus, taču man pēdējā laikā sāk patikt tiko vārīti, silti vēži. Vēžu ēšanas veidus apskatīšu kādā no nākamajiem postiem.
Recepte ir paredzēta vidēji 10-12 personām.Vēžu vārīšanai parasti izmanto lielus, dziļus katlus. Lai izvārītu 20-25 kg vēžu, būs nepieciešams 80 litru katls un aptuveni 40 l ūdens. Ir vairākas iespējas, kā sagatavot maisījumu vēžu vārīšanai:
• Katlā ar ūdeni ieber sāli un dilles, kad ūdens uzvārījies, tajā iemet dzīvus vēžus un vāra vēl kādas 15 minūtes. Novārīti vēži iegūst sārtu nokrāsu.
• Pievienojiet ūdenim 450g sāls, pusi ķiploka galviņas un 3 ēdamkarotes cayenne piparus
• Pievienojiet ūdenim 450g sāls, 3 uz pusēm pārgrieztus citronus, 3-4 uz pusēm pārgrieztus sīpolus, 3ēd.k sarkano piparu un 2ēd.k. melno piparu
• 2-3 paciņas maisījuma krabju vārīšanai un ķiploku
Izmantojot jebkuru no šiem veidiem, ir nepieciešams ūdeni kopā ar garšvielām uzvārīt, tad liek iekšā vēžus. Vāriet 10 minūtes, tad nogrieziet karstumu un ļaujiet vēžiem mierīgi vēl 6-10 minūtes pastāvēt, lai tie varētu uzsūkt garšvielas. Lai vēži nepārvārītos, izmantojiet sietu, lai tos ātri izņemtu ārā. Kad vēži ir izņemti no ūdens, pamēģiniet tur uzvārīt uz pusēm sagrieztas kukurūzas vārpas vai jaunos kartupeļus. Kartupeļi un kukurūza uzsūks garšvielas un būs lieliska piedeva maltītei. Kartupeļus vāriet aptuveni 15-20 minūtes, kukurūzu - 5 līdz 10 minūtes.
Sastāvdaļas: kartupeļi sīpoli piens sarīvēts siers (piemēram, Krievijas) vēžu astītes sviests buljona kubiņi Gatavošana: Katliņā izkausē sviestu un like cepties msalki sagrieztus sīpolus. Kad sīpolui zeltaini, pievieno sagrieztus kartupeļus un pārlej ar ūdeni, pievieno buljona kubiņu. Vāra, līdz kartupeļi mīksti. Citā katliņā uzsilda pienu, tam pieber sarīvēto sieru un lēni maisa, līdz siers izkūst, pievieno vēžu astītes. Piena masu ielej pie gatavajiem kartupeļiem.
Sastāvdaļas: 10 vēži 1 glāze baltā vīnā 1 TK miltu 1/4 TK ķimeņu 2 lauru lapas 2 ĒK sviesta sāls pipari Gatavošana: Sakarsētā kastrolī izkausē karoti sviesta, ieliek tur nomazgātus vēžus un apcep līdz sārtai krāsai, ar dakšinu apgrozot. Vēžus apkaisa ar sāli, pipariem, samaltām ķimenēm (kafijas dzirnaviņās!), pieliek 2 lauru lapiņas, pārlej ar balto vīnu, apsedz ar vāciņu un 10 minūtes vāra. Kad vēži ir gatavi, tos izņem, saliek dziļā vai seklā bļodā, apsedz ar vāciņu. No vēžu biljona pagatavo mērci: buljonu izkāš caur sietiņu kastrolī un liek uz uguns, pievienojot ar tējkaroti sviesta sajauktus miltus. Vāra 1-2 minūtes, tad noņem no uguns un pieliek vēl sviestu, ar karoti maisot, kamēr sviests mērcē izkūst. Vēžus pasniedzot bļodu izrotā ar pētersīļu zariņiem. Mērci pasniedz atsevišķi.
Vēzim ir maiga, balta gaļa, ar savdabīgu, neatkārtojamu garšu. Ēšanai pārsvarā lieto gaļu no astītes un spīlēm, tāpat arī ikrus, lai gan īsti vēžu cienītāji un pazinēji apēd daudz vairāk no vēža. Praktiski vēzī ir ēdams viss, izņemot čaulu, ūsas un kuņģi... vēža gaļa satur olbaltumvielas, taukvielas, ogļūdeņražus, organisms to ļoti labi pārstrādā un uzņem. Tā ir garšīgāka pavasarī un rudenī, vasarā vēžu gaļa esot mazliet mazāk maiga. Pareizi uzvārīts vēzis (dzīvi vārīts) ir piespiedis astīti zem sevis un ir sarkanā krāsā, tieši šādus vēžus jāizvēlas ēšanai. Tie vēži, kuri ir vārīti nedzīvi esot ir bālākā krāsā un ar nepiespiestu ķermenim astīti. Šādus vēžus ēst nedrīkst. Vēžu gaļas lietošana pārtikā paaugstina organisma kopējo tonusu, veicina labāku vielmaiņu un veic ārstējošu iedarbību aterosklerozes gadījumā. Vēža gaļas olbaltumvielas uztur to cilvēku spēkus, kas ir pēc paša vēlēšanās vai veselības problēmu dēļ uz diētas. Bez aromāta un garšas, vēža gaļa veic stimulējošu iedarbību uz cilvēka dzīvības nodrošināšanas sistēmām un dziedējoši iedarbojas uz bojātajiem orgāniem. Tos rekomendē lietot pārtikā cilvēkiem, kuri tika pakļauti radiācijas iedarbībai, tiem, kam ir slimas aknas vai sirds. Vēža čaulā zinātnieki ir atraduši bioloģiski aktīvās vielas, kas veicina atmirušo audu reģenerāciju (atjaunošanos). Pareizi pagatavoti vēži spēj atstāt neaizmirstamu iespaidu. Kā ēst vēžus ir rakstīts daudzās grāmatās par galda etiķeti. Precīzi aprakstīt, kā pareizi ēst vēzi ir diezgan smagi, bet es pamēģināšu to izstāstīt kaut vai pamatvilcienos. Vēzī ēdams ir viss, izņemot čaulu un ūsas. Tātad, ņemam vēzi kreisajā rokā ar astīti uz augšu. Astīte tiek uzskatīta par garšīgāko vēža daļu, kuru gardēži apēd pašā pēdējā kārtā. Ar labo roku ņem vēzi aiz astītes tās savienojuma vietā ar galvkrūtīm un ar kreiso roku noņem galvkrūšu bruņu. Ieskatāmies iekšā. Ja tur redzat kautko dzeltenu, tad jums ir paveicies, tie ir ikri. Apēdam to un izsūcam no čaulas visu, ko vien var izsūkt. Uzmanīgi atdalām spīles. Nolobām tās un ēdam ļoti garšīgu baltu gaļu. Mazās kājas arī pēc iespējas apsūkā un izkošļā. Beigu daļā ķeras pie pašas galvenās daļas – astītes. Sākumā apēd to daļu, kas bija zem galvkrūtīm. Tas ir garšīgi. Astīte ir pievienota pie visa pārējā, tās ir žaunas un pārējais, no kā sastāv vēzis. Daži to ēd, daži ne. Kopumā ēdams ir viss, bet ēst to vai nē atkarīgs parasti ir tik no viena faktora, no tā, cik vēžu jums ir. Jebkurā gadījumā atdalām astīti no vēža ķermeņa, cenšoties lai ne drusciņa vēža gaļas neietu zudumā un nolobām astītes hitīna apvalku. To, kas paliek pāri, uzmanīgi sadalām uz pusēm. Iekšpusē atrodas šaura, melna zarniņa, kuru izmetam laukā. Visu pārējo ar baudu apēd. Katru vēža kumosu ir patīkami aizdzert ar malku vīna vai alus. Manuprāt, pie vēžiem, tomēr, vislabāk der alus, taču tik tajā gadījumā, kad vēžu ir daudz. Ja vēžu ir maz, tad labāk izlīdzēties ar glāzi baltā vīna vai šampanieša. Lai gan tautā nav īpašu standartnoteikumu kā pareizi ēst vēžus - dažs sāk ēst no spīlēm, dažs no astītes, tomēr, restorānos, bāros pastāv savas vēžu ēšanas tradīcijas. Vēžus tur pasniedz īpaši. Piemēram, Zviedrijā, tos vāra obligāti pievienojot ūdenim cukuru, tajā pašā ūdenī atdzesē, pēc tam liek uz šķīvja. Šķīvī vēžus izrotā ar diļļu pušķīšiem un pasniedz ar karstiem tostiem un zviedru garšvielām, piemēram, ķimeņu sieru. Vienā porcijā ir uz šķīvja uzlikti 3 vēži, šķīvītis uzlikts uz salvetes. Uz citas salvetes, kura nolikta blakus, nolikti vēžu ēšanas piederumi – nazis, tievas dakšiņas u.c. Sākumā ar nazi atdala spīles kustīgo „pirkstu”, pēc tam atvieno vēža asti, noņem vēža galvkrūšu bruņu un apsūkā noņemto bruņu no iekšpuses, vēlāk apsūkā vēža muguriņu, akurāti ar pirkstiem atbīdot uz leju žaunu plāksnītes. Tālāk apsūkā katru vēža kājiņu. To visu darot uzkož ar sieru un tostiem. Zviedrijā, tomēr, ir vienas no senākajām vēžu tradīcijām Eiropā (varbūt pat pasaulē). Tur vēžu sezonas sākuma diena ir lieli svētki. Zviedri jautrās kompānijās ēd vēžus un pat dzied dziesmas par vēžiem. Šādas paražas viņiem ir saglabājušās no vikingu laikiem. Senāk vēžus Zviedrijā ēda tikai karaļi un tiem pietuvotās personas. Tikai 20. gadsimtā vēži kļuvuši pieejami vienkāršiem cilvēkiem. Latvijā, pārsvarā, vēžus ēd ar rokām, bez īpašiem ēšanas piederumiem. 100 g vēžu gaļas uzturvērtība: Proteīns 23,93 g Tauki 1,35g Ogļhidrāti 0 Kalorijas 114 Holesterīns 178 mg
Pagatavošana: 1. Vēžus lieciet karstā ūdenī, pievienojiet sasmalcinātus burkānus, pētersīļu skani, sīpolus, garšvielas un dilles un vāriet 8-10 min. 2. Vēžus atdzesējiet, neizņemot no buljona. 3. Uz šķīvja lieciet ledus gabaliņus un pa vidu no ikriem viedotu puķīti. Apkārt kārtojiet vēžus un dekorējiet ar dillēm. Pasniedziet.
Nomazgātus vēžus lieciet katlā, pievienojiet sagrieztus burkānus un sīpolus, dilles, lauru lapu un sāli. Aplejiet ar ūdeni un alu. Vāriet 10 min. Pasniedziet ar novārijumu vai lieciet dziļā traukā un aplejiet ar novārījumu. Paredzēts, apmēram, 4personām.
Vēži: 36 gb. Sīpoli: 3 gb. Dilles un pētersīļi: pa 1 saišķim Pipari, sāls Lauru lapas: 1 gb. Ūdens
Pagatavošana:
Ūdenim pieberiet sāli un piparus, pielieciet zaļumus, lauru lapu un sasmalcinātu sīpolu un uzvāriet. Pēc 1 - 2 minūtēm lieciet vēžus un vāriet, līdz tie kļūst sarkani. Gatavos vēžus lieciet uz šķīvja, apklājiet ar dvieli un paturiet 3 - 5 minūtes. Pasniedziet ar zaļumiem. Paredzēts 5-6cilvēkiem.
Vēžus nomazgā aukstā ūdenī. Uzsilda ūdeni līdz tas vāras, pieber sāli, pievieno dilles Kad vēži ir gatavi, pārliek tos dziļā šķīvī, aplej ar buljonu, kurā tie vārījās. Ja jūs gatavojot šo ēdienu mājās, tad pievienojiet mazliet apceptus baltmaizes grauzdiņus. Sastāvdaļas: 20 dzīvu vēžu, 5 litri ūdens, 4 ē.k. sāls, 10-12 diļļu zariņi
Vajadzīgi 5-7kg vidēja izmēra vēži. Tie jāieliek spainī apklājot tos ar upeņu lapām, piparmētru lapām, dillēm un ķimeņu lapām - vienādās proporcijās. Tad jāaplej ar aukstu ūdeni un ļauj stundu nostāvēties. Sajauciet vienādās proporcijās marinētu gurķu šķidrumu, gaišo alu un saldo krējumu, tad liek to vārīties. Kad sajauktais šķidrums sāk vārīties, tad met tur iekšā vēžus un vāra 15-20minūtes. Pasniedz karstus ar zaļumiem.
Lai pagatavotu vēžu sviestu, ņem vārītu vēžu čaulas, tas noskalo, izkaltē un sasmalcina cik vien smalki iespējams. Tad smalki sasmalcinātajam pulverim pievieno izkausētu sviestu un nedaudz tomātu pastas. Iegūto masu sajauc un cep 10-15 mīnutes uz mazas uguns, nepātraukti maisot. Cept un maisīt, līdz sviets paliek pilnīgi sarkans. Pēc tam to sviestu vajag izlaist caur marli un nolikt vēsā vietā nostāvēties.
Pagatavošanai nepieciešams: Sasmalcinātas vēžu čaulas - 2glāzes Sviests - 200gr Tomātu pasta - 10gr Labu apetīti! ;)
) , vēžus ir pieņemts pasniegt un ēst aukstus. No dzērieniem pie vēžiem parasti lieto alu vai vīnu, lai gan arī pie stiprākiem dzērieniem vēzis garšo tīri labi... 
, Latvijā ir pieņemts ēst vēžus vienkārši - ar rokām, bez visādiem palīglīdzekļiem, bez speciāliem nažiem to bruņas atdalīšanai utt :)...
