Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šodien Tērvetē notika LVM "atlaid mammu!" 2. sezonas gala pasākums, kuru apmeklēju arī es un no foruma vēl Marti. Jāsaka, ka nebiju gaidījis, ka pasākums būs tik interesants un arī izglītojošs. Viss bija vislabākajā līmenī. Bija zinātniska lekcija, diskusijas, kafijas galdiņš, sezonas labāko apbalvošana ar ļoti labām balvām, bija piemiņas balva visiem dalībniekiem. Noorganizēta arī bija garda zupa. Tiešām interesants un izglītojošs pasākums! ŠĪ ir ļoti laba akcija un domāju, ka tā tikai attīstīsies. Pat man sagribējās nākamajā sezonā vismaz pāris reizes paspiningot kādā no ezeriem, kas piedalās šajā akcijā un nākamgad to skaits jau būs lielāks. Būs arī Burtnieks un Alūksnes ezers, kas nemaz nav seklie ezeri, tāpēc iespēja piedalīties arī tiem, kam patīk dziļāki ūdeņi. Šādā pasākumā piedaloties tiek savākta arī neslikta statistika. Kuros mēnešos, kādos laika apstākļos un uz ko līdakas ir ķertas. Īsāk sakot, ļoti atbalstāms pasākums un noorganizēts viss līmenī un nākamgad būs vēl labāk! Paldies Matīsam par uzaicinājumu un, lai izdodas abiem ar Māri turpināt iesākto un iesaistīt arvien vairāk copmaņu un ūdeņu apsaimniekotāju! Prieks par Mārtiņu, kam izrādījās otra sezonas garākā atlaistā līdakā, šīs akcijas ietvaros! Ne asakas visiem!
Un šī bilde speciāli Zivniekam. Divas vāveres, kas paši zināt ar ko slimas
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Kā ieraudzīju šo bildi internetā, tā atcerējos vienu no daudzajiem piedzīvojumiem pie upes. Biju visu dienu nobridis pa upi un jau sāka krēslot. Nevarēju īsti noorientēties kā man taisnāk jāiet līdz mašīnai, tāpēc pieņēmu ātru lēmumu iet atpakaļ gar upi. Perspektīva nomaldīties, kaut kur pa tumsu, nelikās laba. Tad labāk dažus liekus kilometrus noiet. Mierīgi eju gar upi, ārā krēsla paliek lielāka, pārdomāju savu copi.....te pēkšņi skatos upes līkumā kāds iekāpis ūdenī un krata ragainu galvu. Godīgi sakot ar visu to krēslu un nogurumu man dūša saskrēja papēžos. Vienu brīdi gribēju jau mest lielu līkumu un gandrīz bēgt un tikai veselais saprāts lika pieiet tuvāk un paskatīties uz ragaini. Ragainis izrādījās vecs un zarains koks, kurš bija ieķēries gruntī un upes straume to šūpoja. Bet pustumsā un no attāluma izskatījās gandrīz pēc kentaura Bet šādi piedzīvojumi taču padara foreļcopi vēl interesantāku, vai ne?
Parcopi.lv foruma lietotāji jau ir pazīstami ar personāžu Vītautu Pēteroviču, bet tagad ar to būs pazīstams plašāks cilvēku loks. Decembra žurnālā "Lielais Loms" humoreska par Vītauta Pēteroviča piedzīvojumiem!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)