Šodien pirmo reiz izmēģināju savu elektromotoru, kā arī, noorganizēju pirmo izbraucienu ar laivu šogad. Izbraucām ar tēvu visu vecdaugavu un drusku daugavu. Laiciņš super, motors iet klusām un labi....vienu vārdu sakot - super! Pa ceļam vecdaugavā vēl atradām divus tīklus - pirmajā bija iekšā apmēram 2kg līdaka, kas jau bija apsūbējusi, kāds zvēriņš, kas ar bija jau nobeidzies un 5dzīvas zivis, kuras tika atbrīvotas - 3asari(150-200gr) un 2raudas(150-200gr). Tīkls tika sagriezts un izmests ar beigto līdaku un zvēriņu krastā, ugunskura vietā. Otrs bija tīkla fragments no makšķerauklas tīkla un tajā par laimi neviena zivs nebija ieskrējusi. Vēl redzēju krasta niedrēs divus negodīgus spiningotājus un pāris gruntsmakšķerniekus, kas makšķerēja no krasta - par viņu lomiem gan neko nezinu. Pavasaris tomēr beidzot ir klāt!
Nu būšu noslēdzis trīs dienu maratonu makšķerēšanā 1.maijā sezonu nesanāca atklāt, jo bija jāstrādā, bet otrajā atklāju spiningošanas sezonu Bauskas pusē - Mēmeles upē. Panākumi gan bija gaužām pieticīgi, tika noķerta viena ļoti, ļoti zemmēra līdaka Toties atpūta tāpat sanāca lieliska - ar darba kolēģiem pavizinājāmies pa upi(mēmele pavasarī ir ļoti skaista), pamakšķerējām un pacepām gaļu. 2.maija vakarā es uzreiz braucu un Ventspili, kur paredzēts bija ar bračku pacopēt. 3.maijā agri no rīta ar bračku iepeldējām Vecventā un līņiem un karūsām. Izvēlējāmies mūsuprāt perspektīvu vietu, iebarojām un.....nekā nenoķērām No mums netālu(metrus 30) atradās cita laiva ar diviem pludiņmakšķerniekiem, kuri mūsu klātbūtnē noķēra 5līņus un 3karūsas dažu stundu laikā!!! Piekam pēdējie trīs viņu eksemplāri bija ļoti cienīgi. Es nezinu uz ko viņi ķēra un ar ko iebaroja, bet viņu loms kardināli atšķīrās no mūsu loma Kaut gan atradāmies netālu un metām tādā pašā vietā....tāds lūk paradokss Vēlāk no pilnīgas izgāšanās paglāba niedrēs saķerti ruduļi un viena līdaka(53cm) uz spiningu pašā Ventā. 4.maija rītā mēs ar bračku no rīta atkal iepeldējām, šoreiz Dokupē(upe ietek Ventā) - atkal tjipa uz līņiem un karūsām, atkal rezultāts bija 0! Un atkal no izgāšanās paglāba ruduļi, šoreiz gan smukāki kā iepriekšējā dienā. Toties uz spiningu bija tukšā... Bet vispār kaut kāda mistika, ceru, ka visu gadu līņi un karūsas man tā nespļaus virsū Dokupē toties atbrīvojām vienu zēmmēra līdaku, kas peldēja gar niedrēm ar auklas gabalu un pludiņu, kā arī, tikām pie pludiņa. Vēl Dokupē redzējām caurdurtu ar bultu bebru....izskatās ka kāds zemūdens šāvējs bija pārcenties. Bebrs gan bija dzīvs un peldēja vairākkārt mums garām, bet šaubos vai viņš ar bultu izdzīvos. Cilvēki tomēr ir nežēlīgi... Kas attiecas uz karūsām un līņiem, tad ļoti ceru, ka nākamajās brīvdienās, Vecdaugavā un Ķīšezerā, man izdosies cope daudz veiksmīgāka. :
Otrdienas vakaru/nakti un trešdienas rītu ar vienu draugu pavadījām pie kāda ezeriņa Cēsu rajonā. Es ar fīderi, Aigars ar savām karpu makšķerēm un pludiņu. Pie ezera bijām ap 19.30. Es fīderi metu metrus 3-4 aiz vēl pilnībā neizaugušo lēpeņu joslas. Aigars savas karpu makšķeres vēl gabalu dziļāk un pludu turēja tieši aiz lēpēm. Principā copes sākās uzreiz, diemžēl tās bija mazās raudas. Iestājoties tumsai viss apklusa, neskaitot vientuļus signalizatora pīkstienus un sikspārņu copes. Ap 0.30 uznāca miegs un likos slīpi turpat ezermalā uz matracīša. Pirms tam gan noziedzos pret fīderēšanas principiem, pieliekot zvaniņu. Ilgi nedabūju pagulēt- ap vieniem Aigars mani modināja, jo fīdera spice bija sašūpota tā, ka zvans nokritis. Ātri izrausos no guļammaisa, piecirtu un izvilku breksīti. Likos atkal guļammaisā, knapi iemigu un tad jau pats pamodos no zvana skaņām- atkal tāds pats breksīts. Tas pats atkārtojās vēl pāris reizes, līdz sapratu, ka nav jēgas mocīties. Noņēmu zvanu, apsēdos, iedzēru kafiju un gaidīju copes. Diemžēl, tādas vēl bija tikai pāris, tad viss pieklusa. Ap 2.00-2.30 jau sāka maza, mazītiņa gaisma parādīties. Tikko saule sāka aust, tā atkal raudas bija kāt mieloties ar brekšu barību (barotavā liku Salmo Breksi, ar zemi un kukurūzu, uz āķa nakstārpi, kukurūza, baltie dažādās kombinācijās). Diemžēl neviena no kārotajām sugām nepieteicās. Ne līnis, ne karpa. 11.30 metām mieru un braucām mājās, bet ar domu atgriezties nākamnedēļ, jo vietiņa forša- klusa, mežs apkārt, šķiet, ka arī zivis netrūkst vismaz pa zālēm visu laiku gāja ļembasts vaļā. Vēlāk būs arī kāda bildīte no fotosesijas ar superlielu (30-40 g) raudiņu galvenajā lomā
Sestdienas/svētdienas naktī biju Staburaga rajonā. Šai pusē sanācis copēt tikai pāris reizes iepriekšējā sezonā, jo pirms tam Daugava praktiski neietilpa manos "medību laukus" - līdz ar to īpaši neko nerubīju, bet nu sagribējās pirmo reizi mūžā pamēģināt noķert samu. Pie upes biju pavēlu ~ 22:00 un vienīgā neaizņemtā vieta bija tāda, kur līgans plato ar ~3m dziļumu stiepjas kādus 15m no krasta un pēc tam stāva kante uz kādiem padsmit metriem. Iemetu vienu grunteni pie kants malas un otru tālāk bedrē un sāku gaidīt. Laiks ideāli mierīgs, tiesa gan pavēss bet nu kaut kā vērā ņemamu copju līdz 24:00. Tad kaut kas sāka grabināt bet uzsit un viss un pēkšņi sapēcīga cope. Es pa zobiem un jutu, ka kaut kas galā nikni spirinās un pēc minūtes krastā ūsas kustina mans pirmais SAMS... Apskatot, gan sanāk, ka aste šim aizdomīgi tuvu galvai - kādi 25cm...Es lielākas siļķes esmu redzējis Bet nu vismaz ķeksītis ievilks... Bučotos ar tādu glumu ūsainu ķēmu negribējās, tādēļ bez liekas maigošanās palaidu šamo atpakaļ pasaukt papu vai vismaz vecāko bračku... Ap 2:00 atkal jaudīga cope un šoreiz galā jau kaut kas nopietnāks - nu jau dzīvnieciņs ir uz 68cm un tiek uzlūgts vakariņās. Pēc brīža uz gruntenes piesakas zemmēra zandartiņs un tālāk klusums. Bišku pirms 4:00 jau gaismas pietiek sākt operēt ar fīderi un drīz sāk pieteikties smuki finierīši no 0,5kg uz augšu (lielākais ~ 1.5kg). Jo lielāks, jo uzmanīgāk ņem... Līdz 6:30 izvelku 19 galvas un metu mieru. Brekši gan nesmuki -visi sarkanos pleķos, tā kā plānoto kūpināšanu un voblošanu nācās drošības apsvērumu dēļ apmainīt pret stiprāku termisko apstrādi (hrens viņu zin kas par slimību vai parazītiem) un cept uz grilla/malt kotletās. Garšai nebija ne vainas
P.S. Ja kāds ir gatavs padalīties ar samu ķeršanas pieredzi, metodēm (bez laivas!) utt., būšu ļoti pateicīgs!
Zaraza. Apsveicu ar pirmo samu. Forši! Vai tik tie sarkanie pleķi nebija no kāda tārpveidīgā parazīta? Šķiet, ka kaut kur kaut ko tādu lasīju. Nav dzirdēts, ka brekši būtu uzņēmīgi pret karpu sarkanguļu.
Apsveicu ar pirmo samu Rīt laidīšu laikam tepat uz Ķīšezeru brekšos, ja dikti nelīs Sarkani pleķi tiem brekšiem reizēm ir, bet vai tā ir slimība, es nezinu. Daudz biežāk kā citām zivīm toties brekšiem ir cērmes vai lenteņi(nezinu kuri tieši, jo neatšķiru), tos tīrot brekšus bieži var sastapt brekšu iekšās.
Šorīt biju Cēsu copes bodē, kur par pārdevēju strādā vispāratzīta copes autoritāte X. Parunājām, viņa man parādīja asimetrisko cilpu, mazliet iepirkos utt. Šovakar- pirms stundas, biju ar draudzeni un vienu labu draugu izlūkot potenciālās brekšu vietas Gaujā. Tā kā nebija skaidrības par piebraukšanu, tad mašīnu atstājām kādu pus kilometru no vietas, ko vēlējāmies apskatīt. Uz šo vietu gājām gar upmalu. Nonācam īstaja līkumā, izpētījām, pavērojām meženi un sadalījāmies- draudzene gāja atpakaļ pa to pašu ceļu, jo gribēja salasīt skābenes. Mēs ar Aigaru, toties, gājām pa iebrauktu ceļu, lai redzētu kur tas izved. Ejam, ejam, pļāpājam, līdz es uz ceļa ieraugu kaut ko ļoti līdzīgu makšķernieka kartei. Paceļu- jā, ir MK. Apskatos vārdu- izrādas karte pieder copes autoritātei X, kas strāda copes veikalā Aigars, kuram ar šo cilvēku ir vairāk kontakta, paņem un viņai piezvana. Rezultātā viņa pamatīgi pārsteigta, Aigars ļoti izbrīnīts un es smaidīgs. Redz kā gadās
Otrdien biju iebraucis Varkalī-kaķim kādu brekšu bērnu noķert. Copēju slinki no 12.00 līdz 16.00 Viens fiderīts un pludiņš.Rezultātā sapinās pludiņaukla,paliku dusmīgs visu nogriezu.Slinkuma pēc pludiņu neatjaunoju,bet pieliku 20gr. svariņu venžubur āķi bez pavadas-vis tas uz auklas 0.18 Galā maili. 40 min. zandarts galā 2.100kg. pludiņniece tipa T-mārkets:) Vilkt bija jautri.
Pievienots (13.06.2009, 06:15) --------------------------------------------- Jā brekseli ar dabūju:) 350 gr. Kaķis laimigs.
Šorīt ar tēvu sataisījāmies uz rīta copi uz Vecdaugavu līņos. Naktī pamodāmies, bet ārā gāza stiprs lietus, tāpēc nolēmām, ka iesim vēlāk. Aizbraucām uz copi pēc 8:00, kad lietus jau bija mitējies, piepūtām laivu un iepeldējām vietā, kurā var ķert palielus pličus un brekšus. Nolaidām enkurus, iebarojām un sākām copēt. Saule sāka forši spīdēt, noķērām jau pirmos pličus un te pēkšņi.....BŪKŠ! Atskanēja stiprs blīkšķis un redzu, ka tā laivas puse, kurā sēdēja tēvs ir pilnīgi tukša Vai nu par stipru bijām piepūtuši, vai laivas brāķis(laivai tikai otrā sezona un kopta tiek diezgan labi), bet laivai atpsrāga šuve 10-15cm platumā. Bet mēs nepadevāmies...saritinājām nopūtušos laivas puses un abi pārsēdāmies uz vienu un turpinājām copēt Ķērās ne pārāk, bet toties kājas, vienā pusē sēžot, notirpa labi abiem diviem Šitā mēs sēdējām kādas stundas četras, bet lielākie cirki sākās, kas airējāmies atpakaļ uz krastu Viens sēž laivas priekšgalā, otrs uz soliņa un airējās ar laivas pusi :D Bet krastā tikām veiksmīgi un arī šo to noķērām(kādi 8pliči 80-200gr un kādi pieci breksēni 150-200gr). Tāda lūk šodien cope sanāca! Tagad jāmeklē kāda darbnīca, kur tādu šuvi var aizdarīt, jo pašam līmēt negribās, ja nu atsprāgst atkal un tajā brīdī, kad man laivai piekarināts motors un laivas aizmugurējā daļā atrodās akumulators? Tad akumulators uzreiz pa burbuli noies, labāk uzticēt laivas salāpīšanu kādam spečukam, tik jāatrod, kas ar tādām lietām darbojās It kā abidna, bet smieklīgi tāpat, abi ar tēvu izņirdzāmies par sevi konkrēti Re, ar tādu laivu mēs braucām divi lieli tēvaiņi krastā
Labais! Malači! Vot to es saprotu - cope uuber alles Man vienreiz divatā ar čomu pūslī gadījās tā, ka aizrautīgi spiningojot kāds ar kāju atspēra vaļā "kingstonu" (caurumu ūdens noliešanai laivas dibenā) un attapāmies tikai kad laivā jau bija ~5-7cm duļķains auksts ūdens un to sūda korķi nevar uz sitiena atrast ūdenī. Labi, ka tas nebija Daugavas vidus bet tikai Mēmele - līdz krastam tikām un kreisera "Varjags" liktenis mums gāja secen
Kādā no Šveices ezeriem speciāli nolīgti ūdenslīdēji notvēra 8kg smagu un 70cm zandartu, kas bija pasācis uzbrukt cilvēkiem. Ihtiologi to skaidro, ka tas varētu būt sakarā ar hormonu līdzsvara trūkumu. Uzbrukts vairāk kā sešiem cilvēkiem, dažiem atstātas līdz 10cm garas koduma pēdas. Sīkāk var palasīt konkrētajā izdevumā, rekur bilde no "Vakara ziņas" Labi, ka lielajām līdakām un samiem nav hormonu līdzsvara trūkuma
Pa ceļam vecdaugavā vēl atradām divus tīklus - pirmajā bija iekšā apmēram 2kg līdaka, kas jau bija apsūbējusi, kāds zvēriņš, kas ar bija jau nobeidzies un 5dzīvas zivis, kuras tika atbrīvotas - 3asari(150-200gr) un 2raudas(150-200gr). Tīkls tika sagriezts un izmests ar beigto līdaku un zvēriņu krastā, ugunskura vietā. Otrs bija tīkla fragments no makšķerauklas tīkla un tajā par laimi neviena zivs nebija ieskrējusi. Vēl redzēju krasta niedrēs divus negodīgus spiningotājus un pāris gruntsmakšķerniekus, kas makšķerēja no krasta - par viņu lomiem gan neko nezinu. Pavasaris tomēr beidzot ir klāt! 
