Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Pamēģini sasmelt karūsiņas Slīkoņezerā tad mauc uz Vecdaugavu
Kamēr es no rīta no darba atbraukšu, kamēr sataisīšos, līdz garāžai kamēr tikšu. Tad laiva uz jumta jāliek, tad vēl jābrauc sākumā uz Vecāķiem, tad es pie līdaku ķeršanas pa tumsu tikšu Kaut ko izdomāšu, bet uz copi es rīt 100%
P.S. Ja kādam ir vēlme piebiedroties, tad laivā vieta ir
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lai arī mans ir slinks uz rakstīšanu, bet reizīti otčitajusj par kādu pēdējo laiciņu. Ja godīgi, tad ar retiem un nelieliem izņēmumiem oktobris lielā mērā pagāja Otsosa Petroviča paspārnē. Nvembra sākumā laikam sevi atsēju ar pāris līdacēniem. Tā nu nonācu, kā pats saucu, vietās ne tik tālās (no depils) 13. novembera rītā. Šī gada lielā sausuma ietekmē ezerā ūdens līmenis lejā par stabilu metru. Vietā, kur savienojas šis ezers ar blakus esošo parasti gāju cauri pilnā gaitā, a tagad nemēģinu pat ar paceltu motoru airēt - laivai dibuā skrāpējas Tā nu devos alūrēt, kas notiek upītē, kas iztek no ezera. Pašā upītē kāds metrs līdz pusotrs ūdens, malas vietām sausas, bet vietām palikuši ieloki ap 20-30 cm dziļi ar vecām lēpēm. A kāpēc gan ne? Parušinājos pa kasti, un acs krita uz gadus trīs līdzi staipītu, bet nelietotu relax "vardi". Uztupināju uz offseta, oho, šitas lops tak peld pa virsu pat Sāku dīdīt šo pa veco zāli. Ne cik ilgi nepagāja, pirmais vilnis, plunkšķis, cirtiens - skuju. Metiens turpat - grābiens, plunkšķis - skuju Pēc ceturtā mēziena šnappijs likās mierā Asins uzsista, jo šitādus skatus parasti nedabūju paskatīt, jo ar pavisam virsminiekiem parasti nestrādāju, a džerks gluži šitādus skatus nav dāvājis. Lēnām nomierināju nervus, savācos un jau biju spējīgs ieturēt īsu pauzīti pēc līdakas grābiena un vai tu redz, sāka sanākt pat piecirtieni. Noķēru milzīgu lādiņu emociju un div mēra šnappijus - ap kilo-pusotra. OK, pusdienlaiks klāt. kurbulēju savu purkšķīti un iekožot pusdienas bubinu uz bedres pusi (ezers viss vienmērīgs, pasekls, tik viena bedre, bet cienījama, dziļākā vietā stabili 15 metri). Vot, bads pieveikts, bedre sasniegta, metu ārā enkuru, kabinu klāt savu mikrodžigu - nieka 9 gramīgo :))))) Biki apsmirdinu silikonu. Metiens, copīte, pavilciens, copīte, pauzīte, copīte, bums, ir pirmais ap grami 200 bums otrs, trešais. Netālu velcēja laivele ar trim jenotiem treniņbiksēs un divlitreni alēna ne cik ilgi nepagāja, krāni jau velcē ap kārt man viņi velcē, es veklu ašukus. Bams, smuks piecsimtneciņš ārā. Manu, ka laivā kautko spriež - huļi nam ņi, a on porit Tā palēnām kapājot ašukus Nilonkuļa līdzinieki bija jau izbraukuši krastā un es ar ievēroju, ka sāk jau krēslot. Gribas jau vēl kamētāt, bet dodos malā. Kamēr sakravājos, jau tumsa.. Jūra emociju no varžošanas un biki ņammīgu ašuku mājās. Kas var būt labāks? Vēl divas copes palika neaprakstītas, turpinājums sekos, ja nebūs slinkums :))))
Super! Es tūlīt izdzeršu tēju un arī laižu uz copi!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šodien bija pilnīgs Oblamovičs, tāpēc atskaite īsa un sausa Satikāmies no rīta, ielaidām laivu un devāmies Vecdaugavas virzienā. Sākumā vēl neko, bet tuvāk jūrai izbaudījām riktīgus jūras viļņus un iebraucot Vecdaugavā izbaudījām atvieglojumu. Karoče Vecdaugavā neķērās, ķērām vienu Oblamoviču pēc otra un piestājām uzkost. Tad noķērām vēl pāris Oblamovičus un devāmies Daugavas virzienā, kur mums veicās tieši tāpat Kopā bija kādas 5-6copes, izvilkām vienu asari un noslīcinājām Zivnieka motoram bākas korķi. Izdevusies diena! Te fočenes :
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šodien biju aizgājis paskatīties uz vienu mazu upīti kas notiek ar raibajām zivīm,jo nedeļu atpakaļ ūdens bija tur ļoti mazs ,vardei līdz krūtīm.Pēc šiem lietiem ūdens smuki pacēlies un zivtiņas ar sanākušas .Kopumā izdevās ieraudzīt 11 zivtiņas ,kuras aizņemtas ar mīlas priekiem. Žēl ka fotoaparātu biju aizmirsis mājā.
Šovakar ap 9 atskanēja zvans telefonā no Brālīša ,ka vajadzētu aizlaist uz Gauju vēdzelēs uz pāris stundiņām.Līdz 23.00 copes varteikt nebija,neskaitot vienu mazu kurkulīti.Ūdens Gaujā arī smuki pacēlies.Varēs smuki paspiningot no ceturtdienas
es ŗit vienīgi no kadiem 8 līdz pusdienlaikam ja nu vienīgi varu takā man atliek piekdiena vai sesdiena bez variantiem pa dienu spinis + 1 gruntene un vakarā ja neapniks 2 gruntenes