Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Jau štukoju ka otrdien jāizbrīvējās uz copi un ietīšanai vēl 20 pirksti paliek,tiesa viens bez naga Pa peipi ar kruķiem tiku vicojis,pa Pērnavas līci uz pusotru kāju,biju iepriekšējā dienā pēdas kaulu lauzis,biju čomiem kas nekad tur nebija bijuši apsolijis tur labu copi,nepievīlu....
vakar jūriņ mūs piešņāca laiciņš bija burvīgs. vējš no jūras ideāls - ne pa stipru ne pa vāju. līmenis ar likās ok, lai gan kamēr sēdējām jūra atkāpās par metriem 8 vismaz. bijām no 12.00 - 23.00 mazirbē. straumes nebija, zāļu nebija, butes ar tik pat kā nebija. rezultātā tik tik cik brokastīs uzcept baigi švaki. mēs strādājām tik no krasta. pāri pirmajam sēklim nevarējām pārmest sagaidījām drošsirdīgos partizānus tumsas aizsegā, kas pārlīda pāri sēklim galīgi pie krasta dziļumā līdz celim blakus kompānijas brida līdz pirmajam un žvidzināja cik spēja, bet šiem tik par pāris butēm vairāk. smagi nostrādājušies un vīlušies tie ātri beidza, bet mēs tik sēdējām, pļāpājām un baudījām jūru stulbākā situācija bija ap 19.00 kad nolēmām beigt. visus kātus sapakojām un es vilku ārā savu pēdējo kātu un tur galā laba izmēra duplets krāmējāmies atpakaļ, taču beigās secinājām, ka tas tomēr nebija tā vērts
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Pirms nedēļas aplauzos ezerā nr.1 ,šajā pusē šosejai. Vējš nebij riktīgais :)-divi pannenieciņi.Vakar aplauziens Daugavā-divi zemmēra zanderīši un divi noziepēja zandeles.Vairāk ne copes.
Nezinu kā bij vakar un nezinu kā būs rīt,Bet šodien cope bij pat ļoti OK.Daugavā - padsmit zandarti,no kuriem tik 9 paturējām.Nācās laist vaļā pat mēru sasniegušos. :))
Tere Īss rezumē par šodienas copi Daugavā: Vakar sazvons ar copes radinieku un šodiena tiek nolemta kaulģīmju vaņģošanai Likteņupē.Lai man nebūtu ļoti agri no rīta jāceļās,sarunājam,ka braukšu ciemā jau vakarā.Runāts darīts.Noskatos fiļmu,iekožu vakariņas un varu doties ceļā.Pēc nepilnas stundas autiņš jau ieripo copes radinieka sētā.Pajēmis „ciemkukuli” slāju uz mājas pusi.Tur jau mani „sagaida” pazīstams „suņuks” ar nepieklājīgi skaļu balsi. Ar „suņuku” izdodās vienoties,ka šoreiz šamais manās ūziņās caumurus neatstās. Kā jau pieklājās pieklauvēju pie durvīm un tieku aicināts iekšā.Sarunas vedās raiti un nemanam ,ka laiks skrien nemanot.Tomēr izdodās nolikties horizontālā stāvoklī un nedaudz pačučāt.No rīta zvana modinātājs ,interesanti kurš maita šamo uzstellējis. Izslēdzu šamo un liekos uz otriem sāniem.Ilgi tomēr pagulēt nesanāk.Jo jāiepūs laivā vējš,jāsakrauj copei nepieciešamais inventārs autiņā utt.Tiek ieturētas vieglas brokastis un varam doties ceļā.Pa ceļam ieskrienam veikalā,lai papildinātu mineralkas krājumus.Bez ēdamā varētu iztikt,bet padzerties vienmēr jājem līdzi.Tā īpaši nesteidzoties ,tuvu pusdienlaikam esam ielaiduši laivu likteņupē.Tā kā tāļu nekur nav jābrauc un motorīša zirgi ļauj pārvietoties ar vējiņu,tad ātri tiekam līdz copesvietai.Laivu daudz,starp kurām ari manām pazīstamas sejas.Piebraucam pie Kaspara un Aivja.Aprunājamies par copes rezultātiem utt.Šamiem uz kukana jaui pārītis skaistu kaulģīmju .Tad piebraucam piem Zarazas ekipāžas-Zaraza,Miks un Smukais Juris.Šamie gan nav īpaši priecīgi par copes rezultātiem.Kaut sēž jau no paša rīta,tomēr rezultāti pašvaki.Nu ko.Nopētam situāciju un nolemjam pabraukt biku nostāk un noenkuroties tur kur nevienam netraucējam.Tiek sasieta DS sistēma un uz āķa tiek sprausta medīga gummi.Tiek apmētāts visapkārt un copes kā nav tā nav.Copes radinieks tiek pie pirmā mēra ~1,5kg vērtē .Pēc laiciņa man krimiķis.Tiek mainītas gummi,līdz tiek atrasta tā uz kuras visnegausīgāk zanderi metās virsā.Tā ari nošeptēju ar to gummi visu copes laiku. Kopsummā ,ar copes radinieku , izvilkām padsmit kaulģīmjus.No kuriem tika paturēti 9gb.Pēc 3-jiem metām mieru.Pārtikas programma izpildīta,azarts nodzīts un ozons pilnas plaušas.Kā teiktu M.Rītiņš – kas var būt labāks par šo.:) I jums to pašu.:))
Nu tā, beidzot ir laiks un spēks uzrakstīt atskaiti par aizvakardienas copi Bijām sarunājuši ar Zivnieku sestdien doties uz Vecdaugavu līdakās. Pienāca sestdienas rīts un zvana modinātājs Celties negribējās ne pa kam, jo visu nedēļu jau sanāca agri celties, bet doma par copi tomēr ņem virsroku par miegu un pavisam drīz es jau sēžu šo to iegraužu un dzeru tēju Te zvana Zivnieks un prasa vai es esot paskatījies ārā? Laika apstākļi nebija paši pievilcīgākie, bet neba jau tāpēc mainīs plānus, vien nosmejāmies, ka vēdzeļu laiks ārā Tātad paņēmu kas ņemams, izštukoju kā lai ar rumaku aizved četras makšķeres Un devos uz garāžas pusi. Jāsaka, ka mīties pa vēju un lietu ziemas kombinezona pufīgajās biksēs ar mugursomu un četrām makšķerēm nav visai ērti Bet lai nu kā, drīz jau biju garāžā, ieradās arī Zivnieks un devāmies pēc laivas. Sakrāmējām mantas, ielaidām laivu, iekraukšķinājām nedaudz cepumu uz copi un devāmies uz nosprausto mērķi - Vecdaugavu! Pa ceļam mēģinājām smelt maili un tas vairāk vai mazāk arī izdevās, bet kā vēlāk izrādīsies šai nodarbei vajadzēja veltīt bišku vairāk laika, jo vēlāk mailes nebija dabūjamas ne pa kam Bet par to vēlāk. Tā nu dodamies Vecdaugavas virzienā, viļņi laivu mētā diezgan labi un sajūtas brīžiem kā uz karuseļa Laivas nemana vispār un arī no krasta nemana nevienu makšķernieku, vien kaijas lepni sēž uz stabiem
Tā nu beidzot mēs esam klāt un iebraucam Vecdaugavā. Te vējš nav tik nikns un laivu vairs nemētā. Krastā mana arī dažus makšķerniekus Mēs braucam uzreiz uz sākumā izvēlēto vietu, noenkurojamies un gatavojamies copei. Man makšķere jau bija kaujas gatavībā un es ātri žvidzinu pirmo raudiņu izvēlētājā vietā. Zivnieks pa to laiku sien savu makšķeri kaujas gatavībā. Kamēr biju novērsis skatienu, tikmēr skatos, ka mana pluda vairs nav. Piecirtu, bet šoreiz nekā Lieku virsū nākamo maili un atkal metu iekšā. Pagāja vien pāris minūtes un atkal cope! Šoreiz laivā tiek ievilkta zemmēra līdaķele, kas tiek nofocēta un atlaista!
Zivnieks jau paliek tramīgs un mēģina savu makšķeri savest kaujas gatavībā ātrāk Kamēr viņš to dara, man seko vēl divas copes un viena līdaka tiek ievilkta laivā, otru nopūdelēju. Laivā ievilkta smuka mēra līdaciņa 56cm!
Tad makšķere bija gatava arī Zivniekam un viņš beidzot arī varēja sākt copi. Pagāja vien neilgs laiciņš un arī viņam pluds pazuda zem ūdens. Pēc piecirtiena no ūdens izlēca zemmēra līdaks, uztaisīja varenu sveci un atkabinājās no āķa! Tad bija vēl dažas copes, Zivniekam tika kārtīgi apskādēts asaris un cope nedaudz pierima. Pamainījām nedaudz vietu un laivā tika ievilkta vēl viena zemmēra līdaka
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Bet tad notika pats trakākais - mums beidzās uz ko ķert Par cik bija līdz parastā pludiņniece un mannas kultenis, tad domājām niedrēs saķert ruduļus. A skuju! Neķērās sarkanacainie ne pa kam Tad mēģinājām kādu maili iesmelt ar tīkliņu - rezultāts tāds pats - nekāds! Tad nu tika pieņemts lēmums doties Daugavas virzienā, dabūt kādu maili tur un pasēdēt uz asariem. Jāsaka, ka Vecdaugava mūs patīkami pārsteidza. Īsā laikā sprīdī man bija septiņas copes, no kurām gan es realizēju tikai trīs. Dunduks, zinu Nedaudz mēs līdaku vietās pamētājām arī spiningu, bet uz to nebija ne uzsitiena. Tomēr nekāds mākslīgais māneklis nestāv klāt dzīvai zivij Tā nu dodamies Daugavas virzienā, mēģinam smelt mailes, bet nekas mums nesanāk! Pabraucām garām lašu un taimiņu karcerim....
Daugavā mēģinājām atkal smelt mailes, bet pa tukšo. Sanāca vien iesmelt kazragus Varēja novilkt zābakus un kārtīgi uz tiem uzkāpt
Gandrīz pie Buļļupes atkal mēģinam smelt mailes, kad pie mums ar ieslēgtām bākugunīm tuvojās pašvald;ibas policijas kuteris. Tukšā cepumu paka tiek fiksi paslēpta zem beņķa un šamējie jau ir klāt. Laipni sasveicinājās, pārbaudīja makšķerēšanas kartes, dokumentus un izprašņāja ko ķeram un kā copē. Visu izstāstījām, parādījām arī līdaku. A viņi savukārt pastāstīja, ka meklē tīklus, kaut kur te esot un jautāja, vai Vecdaugavā neesam manījuši tīklus. Tad atkabinājāmies un devāmies katrs savā virzienā. Viņi izmeta āķi un devās meklēt tīklus jūras virzienā, bet mēs mēģinājām piesmelt kādu maili. Nekas mums neizdevās un tika pieņemts lēmums braukt uz maksimu pēc kāda cepumiņa
Kamēr Zivnieks iepirkās, es vēroju putnu barošanas procedūru
Tālāk atkal mēģinājām dabūt kādu maili, bet bezcerīgi Bijām iedzīti strupceļā un nezinājām ko pasākt. Uzlikām pa pēdējam asarītim un bumbiņām un nedaudz padragājām pa labi zināmu vietu, bet nebija ne pieskāriena. Tad izdomājām, ka varētu pavelcēt un Zivnieks sāka ķimerēties pa motoru, lai braucot uz mazāko ātrumu, ātrums nebūtu tik liels. Bez kārtīga skrūvgrieža arī tas mums neizdevās Un par cik rudenī dienas vairs nav tik garas un nepielūdzami tuvojās vakars, tad tika pieņemts lēmums mest mieru un devāmies uz garāžu. Tā lūk aizvakar mums gāja. Izbaudījām riktīgo līdaku žoru, pašūpojāmies varenajos Daugavas viļņos, sastapāmies ar varas pārstāvjiem un pilnīgi aplauzāmies maiļu smelšanā. Jāsaka, ka tālākais vakars arī bija interesants - Zivniekam ar cienīto bija jādodās uz tejāteri un pēc tam jāskatās starojošā Rīga, bet es ar Jutrix un jautru kompāniju devos pirts virzienā, kā rezultātā sekas jutās vēl vakar visu dienu Bet tas ir cits stāsts, kas nav saistīts ar copi! Ne asakas visiem!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Pa peipi ar kruķiem tiku vicojis,pa Pērnavas līci uz pusotru kāju,biju iepriekšējā dienā pēdas kaulu lauzis,biju čomiem kas nekad tur nebija bijuši apsolijis tur labu copi,nepievīlu....
laiciņš bija burvīgs. vējš no jūras ideāls - ne pa stipru ne pa vāju. līmenis ar likās ok, lai gan kamēr sēdējām jūra atkāpās par metriem 8 vismaz. bijām no 12.00 - 23.00 mazirbē. straumes nebija, zāļu nebija, butes ar tik pat kā nebija. rezultātā tik tik cik brokastīs uzcept 
baigi švaki. mēs strādājām tik no krasta. pāri pirmajam sēklim nevarējām pārmest 
Džigoji vai uz dzīvo?
Ar „suņuku” izdodās vienoties,ka šoreiz šamais manās ūziņās caumurus neatstās. 
,interesanti kurš maita šamo uzstellējis. 
Izslēdzu šamo un liekos uz otriem sāniem.Ilgi tomēr pagulēt nesanāk.Jo jāiepūs laivā vējš,jāsakrauj copei nepieciešamais inventārs autiņā utt.Tiek ieturētas vieglas brokastis un varam doties ceļā.Pa ceļam ieskrienam veikalā,lai papildinātu mineralkas krājumus.Bez ēdamā varētu iztikt,bet padzerties vienmēr jājem līdzi.Tā īpaši nesteidzoties ,tuvu pusdienlaikam esam ielaiduši laivu likteņupē.Tā kā tāļu nekur nav jābrauc un motorīša zirgi ļauj pārvietoties ar vējiņu,tad ātri tiekam līdz copesvietai.Laivu daudz,starp kurām ari manām pazīstamas sejas.Piebraucam pie Kaspara un Aivja.Aprunājamies par copes rezultātiem utt.Šamiem uz kukana jaui pārītis skaistu kaulģīmju 
.Tad piebraucam piem Zarazas ekipāžas-Zaraza,Miks un Smukais Juris.Šamie gan nav īpaši priecīgi par copes rezultātiem.Kaut sēž jau no paša rīta,tomēr rezultāti pašvaki.Nu ko.Nopētam situāciju un nolemjam pabraukt biku nostāk un noenkuroties tur kur nevienam netraucējam.Tiek sasieta DS sistēma un uz āķa tiek sprausta medīga gummi.Tiek apmētāts visapkārt un copes kā nav tā nav.Copes radinieks tiek pie pirmā mēra ~1,5kg vērtē 
.Pēc laiciņa man krimiķis.Tiek mainītas gummi,līdz tiek atrasta tā uz kuras visnegausīgāk zanderi metās virsā.Tā ari nošeptēju ar to gummi visu copes laiku. 
