Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vakar, rīta pusē, ziedoju dažas stundas darba, lai ar Zivnieku ielaistos vietējos ūdeņos pacopēt. Bija domāts trijatā, bet Kaspars bērna apslimšanas dēļ pēdējā brīdī atkrita Tātad laidāmies iekšā ar 8:30, laiks vējains un auksts - kā jau bieži, kad es dodos uz copi Ūdens līmenis dikti zems, bet pateicoties tam, ka Zivniekam garas sliedes no garāžas, laivu izdevās ielaist! Vienā vietā gan braucām uz airiem no kanāliņa ārā, jo dziļums katastrofāls. Bet ielaidušies bijām un doma bija meklēt zandartu. Zandartu meklēšanā par palīgu nāca Zivnieka eholote. Pirmajās iespējamās zandartu vietās eholote neuzrādīja zivju klātbūtni. Otrajā vietā jau šo to rādīja. Tur arī bija pirmās copes. Zivniekam tika zemmēra žanis uz dropšotu, bet man uz mikro pirmais ašuks.
Bija katram vēl kāda tukšās copes. Zivnieks spieda tīri uz žani un darbojās ar attiecīga izmēra mānekļiem ar dropšotu, bet es taustījos ar mazāka izmēra mānekļiem uz to pašu dropšotu un nedaudz arī ar mikrodžigu. Tajā vietā neko vairāk nedabūjām. Mainījām vietu. Vietā, kur pirms tam neko nerādīja, eholote tagad rādīja palielu zivju daudzumu. Stājāmies mēģināt! Jau vienā no pirmajiem metieniem Zivnieka 4izmēra gumiju uz dropšota sistēmas iekāroja cienīga izmēra asaris! Noķērām tur vēl dažus asarus un devāmies meklēt zandartu. Pāris potencionālajās zandartu vietās eholote rādīja tukšumu, tāpēc tur pat nemēģinājām un laiks arī nebija patīkams, lai tur ko mēģinātu. Devāmies tālākos meklējumos, mēģinājām vēl dažās vietās - bet nekā! Tad pieņēmām lēmumu atrast aizvēju un mierīgi paķert asarus. Tā arī darījām un jāsaka, ka atvilkāmies ļoti labi. Gan uz dropšotu, gan mikrodžigu. Vienu brīdi pat dropšots ar nelielām gumijām strādāja labāk kā mikrodžigs. Izmērs bija ļoti dažāds un ļoti daudzi lidoja pāri bortams, bet šo to paturējām arī kūpiņam
Zivniekam vēl varēja tikt bonusā smuka līdaka, kas pagrāba asari, kurš bija pieķēries uz mikrodžigu. Bet šoreiz līdaka uzvarēja un aprāva visu sistēmu. Vēl mūs tur pārbaudīja poliči un tas priecē, ka uz ūdens pārbaudes paliek arvien biežākas Tā arī pie žaņa netikām, bet toties forši atvilkāmies asarus un šoreiz copi noslēdzām!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Es devos tālāk strādāt, bet Zivnieks iekūra uguni un palika kūpināt to loma daļu, kuru bijām paturējuši. Vēlāk vakarā, pēc darba, es arī piebraucu pagaršot Zivnieka kūpinātos asarus un jāsaka, ka bija ļoti gardi! Tā mums šoreiz gāja!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Aizbraucu ar kaimiņu šodien uz Mangaļsalu, paķert Audupē no steķīšiem. Copmaņi jau bija priekšā, kas uz pludu, kas ziemas makšķerēm, kas uz spārēm un čortiem ķer. Es sākumā mēģināju mikridžigu. Dauza, bet piecirst nevar. Ar dropšotu tas pats. Metu pie malas spiningu un ķēros pie ziemas štrumiem. Tad tā lieta uzreiz aizgāja! Daži smuki asari notinās, viens ar visu voflrameni, daudz sīkie tika atlaisti atpakaļ un arī atstātais loms nebija slikts! Diezgan forši atvilkāmies, pilnīgi sagribējās uz ziemas copi. Forši tomēr vilkt kādu smuku asari ar rokām un smalku aukliņu! Tā mums ar kaimiņu šodien izgāja!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
A man jau uz ziemas copi sagribējās, kā pavilku asarus ar ziemas copenīti!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Nedaudz par pagājušajām brīvdienām. Brīvdienas sākās ar iepirkšanos un pie viena uzreiz arī tika uzņemta bilde ar zivīm, jo zināju, ka kāds prasīs kur zivju bilde!
Aizbraucām ar Chominju uz Lielupi. Uz pavisam slepeno vietu. Tur, kur gribējām copēt, bija jau aizņemts, tāpēc atradām vietu netālu.
Uzsējām gruntenes un iesākumā arī fīderi un sākām copi. Sāka sarasties tauta. Līdz krēslai jau bija tāds kolhozs riņķī, kādu vēdzeļu copē nebiju redzējis. Bija arī lietuviešu bāleliņi. Drīz viens ieradās arī mūsu biedri Voldiņš un Kažons. Vietu viņiem bijām aizņēmuši blakus mums. Sēdējām četratā, divās vietās ar 7 makšķerēm!!!
Hokeju garām ar nelaidām. Lai arī telefonā, tomēr hokejs ar bija jāpaskatās!
Laiks gāja, copes nebija. Nevienas!!! Vienā brīdī sāka līt. Domājām, ka varbūt tad sāks copēt. Nekā! Cik sapratu no tautas staigāšanas, tad nevienam nebija copes. Ap 17:00 lietuvieši esot vienu izvilkuši ap 1,5kg vēdzeli un vienā kompānijā ap 19:00 esot bijusi ap 700-800gr vēdzele. Tas viss uz kādiem 20-25cilvēkiem un nezinu cik kātiem! Ap 22:00 metām mieru un izvelkot makšķeres, Voldiņš tika pie vienas mazas vēdzeles, kas nemaz necopēja!
Tālāk sekoja brauciens pie Chominja, tur pirts pasākums.
Otrā diena. Copes aktivitātes un laivu izbraucieni pie Chominja mājām!
Pusdienlaikā Voldiņš un Kažons devās mājās, bet mēs ar Chominju turpinājām revidēt ūdenstilpni pie mājām un dažas tuvākās mazās ūdenstilpnes
Pie upītes nebija ko darīt......
Tā kaut kā. Foršas brīvdienas draugu kompānijā ar copes elementiem!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Laba atpūta sanākusi Jums, pie šašlik bildes siekala saskrēja 
