Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Redzēju tās Marti vimbas vakar Karoče ielaidāmies vakar ar Kasparu pašā vakarā ezerā. Ielaidāmies pēc 20:30 tikai un bruņojušies tikai ar spiningiem Vakars skaists, bet neteikšu, ka copēja. Nebija daudz laika arī, bet kaut kādus punktus jau apskrējām. Necopēja Toties satikām Zivnieku, pie kura laivā sēdēja pats NG un viņa operators, redzējām kādas internetbodes, kas tirgo gumijas un džigus, īpašnieku ar kolēģi un pašās beigās arī jau pa tumsu satikām Marti, kuram vienīgajam redzēju zivis. Tās pašas augstāk pieminētās svītrainās vimbas Es savu vienīgo asari noķēru uz rotiņu, man tās gumijas īsti neklausa P.S. Marti laivā ir baigi foršais rādžiņš!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Es arī vakar ezerā biju. Sākumā mailes nevarēju noķert, bet pēc tam neko nevarēju noķert Bija divas copes uz maili, visas zvīņas nost, bet nekā... Toties manīju kur veči uz pludu smukus brekšus, pāri skilošņikam stabili, vilka ārā. Šovakar laidīšu uz turieni uz nakts copi
Aigar! tajā kulē man tiešām bija kādi paris kilo ašuku, bet pa dienu saķēru arī vimbiņas, kuras necieta. ķēru ēsmas zivtiņas un sāka ķerties mazas vimbiņas. protams, arī raudiņas, rudulīši, plicīši un pat grundulis!
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Marti - ā! Bet tās tak, ko var iesmelt tīkliņā un kuras ķeras, ķerot ēsmas zivteles parasti ir 3-4cm, tāpēc padomāju par strīpainajām vimbām
Dadziic - nav jau testēts uz ātrumu, nav jau ar mans Parasti braucam kādi 30-35km/h, bet tas nav maksimums. 40 točna iet, varbūt pat kādu gramu vairāk Atkarīgs jau arī cik cilvēku laivā.
Vispār laiva baigi patīk, es ja sev tādu ņemtu, tad iespējams bik savādāk būtu tur pārtaisījis, bet varbūt arī nē. Un varbūt vispār neko nepārtaisītu, man Progresi patīk arī tādi kā tie ir. Labs komplektiņš Kasparam Man šķiet parastai copei neko vairāk ar nevajag, pietiek i komforta, i ātruma. Protams viss ir relatīvi, ja finanses atļauj var jau pirkt teiksim jaunāko un lielāko Alumacraft, jaudīgu dzinēju, dārgāko Raymarine eholoti u.t.t.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Kas tā par kurmju giljotīnu? Viņš tur pats uzdurās, vai jāvaktē un pašam jāuzdur?
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Divas copes aiz muguras, abas ar Koka Kluci. Otrajā arī ar Anatoliju. Tā, ka copes tādā ģimenes lokā sanāca!
Pirmā cope! Piektdiena. Atbraucu no darba pēc 9:00, sākām taisīties uz copi. Kamēr to un sjo, kamēr visu sakrāmē, aizved laivu līdz ūdenim(paldies par laivu un motoru Jutrixam), tikmēr jau 11:00. Nu neko - laižamies iekšā. Sākumā laidām uz ezeru, tur nevarējām neko atrast. Par cik laiks limitēts, daudz neuzkavējāmies un laidām uz Daugavu. Tur drīz vien es tiku pie pirmās tās dienas zivs - gandrīz mēra zandarta......uz rotiņu! Tālāk mainījām vietas un taktikas un ik pa laikam atradām asarus. Nebija nekādi mega lieli, bet tomēr bija un pat diezgan daudz, bet paši kaut ko darījām nepareizi, jo nenormāli daudz kabinājās nost un arī tukšo copju dikti daudz. Sevišķi uz dropšotu man realizācija labi ja 10% bija Bet bija ok, par necopi sūdzēties nevarējām, par sliktu laiku arī, tāpēc nopeldējāmies arī un tā bija feini pavadīta diena!
Otrā cope! Sestdienas vakars. Pēc 17:00 atnācu no darba, taisījāmies uz copi trijatā ar Koka Kluci un Anatoliju. Bija doma ar pludiem un gruntenēm vienā ezerā, bet aizbraucot tur brīvu vietu nevarēja atrast - visur pilns ar copmaņiem un vienkārši atpūtniekiem! Pēc īsa konsīlija tiek realizēts plāns B un pārvācāmies uz kādu upi. Tur vietu atradām. Zivis copēja kā trakas, spēj tik vilkt uz fīderi, bet lielā izmēra nebija. Toties tāds labu labais voblu izmērs. Ķērām līdz 1:30, kamēr sākās negaiss un lietus. Mums jau bija kādi 4,5kg no 21:00 līdz 1:30. Cerējām, ka lietus ātri pāries un atlikušo nakts daļu un no rīta noķersim kaut ko lielāku. Bet lietus nemitēj;am līdz pat rītam un praktiski visu atlikušo laiku nosēdējām mašīnā. Tomēr ik pa laikam, kad lietus bik mazāks palika, tad pārmetām arī gruntenes un katreiz kaut kas bija galā. Tā līdz rītam vēl kādu kilo necopējot salasījām. Pirms 6:00 vācāmies prom, izmantojot brīdi, kad uz laiciņu lietus pierima. Bija baigi ok un tagad būs arī kāds voblu bariņš. Slikti ,ka tas lietus sačakarēja nakts copi un rīta, bet labi, ka necopējām pa lietu visu nakti, jo tad 10kiļi būtu stabili, ja ne vairāk. Jo cope nepierima arī lietus laikā. Voblu izmēra pliči un brekši ņēma kā traki, plus pa kādam asarim. Uz dzīvo ar bija dažas copes, bet neko nesanāca izvilkt. Kopumā produktīvi un forši pavadīts laiks ar bračku un senci!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
