Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Nu, tas ir viens no iemesliem, kāpēc man jo īpaši patīk cope vēlāk rudenī.. Nu nesanāk man pēc nedēļas ātrāk kā kādos četros uzsvempties, a kamēr tiec pie ūdens jau saulīte o-go-go kur...
Ja veiksme pagriež tev mugurpusi - izmanto situāciju, noliec to!
Es kaut kā vispār esmu sapratis, ka ja gribās agro rīta cēlienu, tad ir vienkārši jābrauc uz nakti. Iebrauc, paņem vakara cēlienu līdz kādiem 24iem, tad uz 3 stundiņām noliecies turpatās slīpi, pamosties, līdz kādiem 7iem pacopē un brauc mājā gulēt.
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Man arī rīta copes tagad sanāk tikai komplektā ar vakara copi.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
