Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Ne gluži. Mans rekords ir 2400gr, kaut gan aizdoma ka šis nav pareizi nosvērts, jo izskatījās lielāks par manu rekordu
Quote (Baltais62)
Zandartam 67cm teorētiski vajadzētu svērt vairāk
Iespējams, ka arī svēra vairāk, jo vizuāli izskatījās tiešām smagāks un lielāks, bet nebija normālu svaru, lai nosvērtu. Štrunts ar to, jānoķer 3kg, tad toč būs personīgais rekords
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Es pagāšnakt neko nenoķēru... nu ja neskaita plinderīšus līdz 200gr uz fīderi. Uznāca gāziens, ielīdām mašīnā pasnaust. Bet miegs bij lielāks, kā iepriekš cerēts. No rīta aizejot pie kātiem - makšķere šķērsām, pluds sapīts zālēs, bet fīderim norauts āķis. Nu nekas, pac vainīgs....
23 biju no rīta aizbraucis uz Babītes ezeru. Vispar ezerā biju tikai otro reizi.
Pirmo reizi biju aizskrējis uz 3stundām darbadienas vakarā un vispār biju pārsteigts - 3stundu laikā 9 līdakas, no kurām 5 bija mēra.
Tātad par 23.jūnija copi: sākums ap 5 no rīta un braucu mājās ap 11.
Noķerts 1 asaris, iztraucēju asaru ģimenes brokastis. Ņēma visu laiku, bet copēju uz līdakai paredzētas gumijzives un tādu mazais asaris īsti nevarēs nemaz `apēst`.
Asaru brokastis beidzās ap kādiem 8ņiem un tad vairs vispār nekā. Nomētājos līks, notestēju visus mānekļus un metu mieru. Prieks, ka vismaz sanāca pabraukāt pa ezeru un pārbaudīt copes vietas.
Piefiksēju, ka pretēji CL rakstītajam ezerā nav nekādu stabu (kā kaņierī) vai boju vai dajebkā, kas palīdzētu noteikt kur īsti sākas lieguma zona.
pa Jāņiem pabiju tādas kā vecupes krastā, kas nejēdzīgi aizaugusi, bet es zināju, ka tur tam čalim pie kā braucu, pirms kādiem 4 gadiem nokomplektēju copenīti - 6m bezriņķene, 0.2 mono aukliņa, uz kuras mazais pludiņš - viņš teicās, ka mailītes paķerstīs...un tad nu tā kā es to faktu, ka tāds rīks viņam ir, zināju, nolēmu, ka es varētu ar to drusku paākstīties. Piektdien pirms braukšanas nopirku 3 kg ar NG mix līnis/karūsa barību (citas nebija). Vakarā, kad jau bijām tur, nošokējos, jo aizaugums tāds, ka no krasta pāri zālēm tikt nav iespējams, izņemot pie peldvietas, bet tā kā tur ļauži peldās, tad tur kaut ko darīt būtu bezjēdzīgi, taču nostāk ir maza laipiņa, kurai galā piekarināts ūdenssūknis, laipiņa stabila, un kādu pusmetru virs ūdens, apkārt gan gatavie džungļi, bet nu priekš paākstīšanās derēs. Paņēmu izkapti un grābekli un bridu iekšā, lai laukumiņu priekš sevis iztīrītu. Metrus piecus no krasta sākās kants ar dūņu apakšā, tur tad arī izpļāvu un izgrābu 2 kvarātmetru lauciņu. Tiku pie 3 dēlēm potīšu rajonā, nu akujeju pēc tam vēl 3 stundas asins nāca kā no fontāna... Kad viss nomierinājās sajaucu 2 kg barību ar kurmja rakumu, samitrināju un visu to kas man tur sanāca sametu pleķītī iekšā...tad sākās zolītes vakars ar aliņa piesitienu un tikai ap 1iem aizgāju gulēt, bet modinātāju likt nedrīkst, jo apkārt mazi bērni un tā...tad nu domāju, kā būs, būs... atvēru acis, skatos ārā jau tā kā gaišs, piegāju pie telefona 03:58 - super!!! Paņēmu to kātiņu, 4 bairīšus, atlikušo 1 kg ar barību un devos uz savu pleķīti. Uzjaucu barību un uzreiz ielādēju divas bumbas, uzstellēju kātiņu un sapratu, ka diez kas jau nu nav ar 4 gadus vecu auklu kaut ko tur provēt darīt, bet nu kā būs, būs...uz āķa uzmaucu 5 baltos tārpeļus un aiziet...jau drīz pēc tam pludiņš sakustās un tā visai ilgi turpina drebināties, līdz seko stiepiens zālēs, piecērtu...jopcik...ir...un noteikti ne raudiņa vai rudulītis tas kāts mīksts, uz zivs dara ko grib, bet tajos 2 kvadrātmetros noturēt viņu spēju un tad viņš parādās arī virs ūdens - līnis tā pa virsu, lēnā gaitā atvelku viņu līdz kājām - smukulis uz 1 kg točna, bet ko lai tālāk dara? Sačoka nav, apkārt vieni vienīgi džungļi, krastā izvilkt neiespējami, ar roku paņemt arī neiespējami...pļac...izdomāju, ka vilkšu virs zālēm viņu uz krasta pusi, tad rāpšos ūdenī un ņemšu ar roku...tā arī izdaru un drīz manās rokās ir glumais ja godīgi esmu uz pakaļas...neviens tur pat nebija ieminējies par to, ka tur dzīvo normāla izmēra zivis, un kur nu vēl līņi...bet nu es jau protams, ka turpinu pēc jandāliņa ielādēju vēl vienu bumbiņu un parādās nodevīgie burbulīši drīz atkal cops un vēl viens tāds pats manās rokās nu jau gan laime pilnīga tad piesakās viens drusku mazāks, pēc tam atkal kiloška....nu jopcik man jau ir 4 skaistuļi pa starpai pienāk arī raudas, bet tad atkal ielādēju bumbiņu, lai līņi šamās padzen malā...copes seko vēl daudz, bet vairākiem sanāk tikai iedot pa šmauli un paturēt kāta galā, un tad viss pieklusa, copes vairāk nesekoja un likās ka jāiet mājā, bet tad skatos pludiņš palecās guļus stāvoklī un strauji tesās uz zālēm, piecērtu un liekās nu jā, zaceps, bet bitīt matos, kā tas zaceps sāk pumpēt, kāts ir pilnīgi ripā, bet es neko nevaru izdarīt...šito es arī tajā tīrajā pleķītī nevaru noturēt un zāles no viņa vienkārši vārās, bet galā vēl ir, kaut kā mistiski, bet regulāri šamo dabūnu atpakaļ uz tīro ūdeni, bet redzēt viņu vēl neredzu...un tā nepārspīlējot minūtes 5, es viņu tikai turēju un mēģināju savaldīt un tad viņš parādījās virs ūdens...es gandrīz apkritu...es tiešām tādu līni vēl nebiju redzējis, bet kad viņš bija virs ūdens, it kā drusku nomierinājās un virs zālēm lēnām un ļoti prātīgi dabuju līdz pašām kājām... 2,5 - 3 kg pilnīgi stabili...tāds ruksis, ka tiešām bail, bet nu neko citu, kā iepriekšējo stratēģiju es izmantot nevaru un lēnām stipju viņu virs zālēm uz krasta pusi, vēl drusciņ un varētu kāpt ūdenī, bet tad viņš ieslēdza atpakaļ gaitu...vecā aukla neizturēja un prom mana trofeja bija *** - šīs ir skaļas zvaigznītes laikam jau drusku pārforsēju un nevajadzēja tik traki viņu uz tām zālēm spiest bet nu... tad kādu laiciņu nomierinājos, paskatījos savā kastē un tur protams, nekā no tāda izmēra āķiem man nav uzsēju mazāko kas man bija - kaut kāds trailer hooks priekš gummi zivtiņām bet nu protams, ka stipri par lielu un to neviens vairs neiekāroja, kaut gan copes vēl sekoja daudz... ap 8iem tauta modās un es metu mieru...bet nu lai arī mana trofeja aizgāja, man bija iemesls būt lepnam iekūru žāvētavu, aizgāju uz purvu, noskaldiju alksni, uztaisiju diļpiparsāl maisījumu, sagriezu čiplociņus, un tad uz restēm noguldiju savus līdz paņemtos 4 zandartus, 5 asarus, un nu jau svaigos 4 līņus ja Jūs zinātu cik tas viss gardi sanāca un ātri pazuda un tā barība strādāja ļooooti labi - visiem līņiem pa aizmugurējo daļu nāca ārā tā, ka prieks...pieļauju, gan tāpēc, ka tādus gardumus viņi tur nebija redzējuši vispār
Vakar biju ezerā...švaki, pat ļoti - viena līdaķele uz 2kg, viens mēra zandartēns, viens zemmērs un 4 asari
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Zivnieks, Nu super cope Tev sanāca - allaž veiksmīgākās ir reizes, kad ne uz ko īpaši neceri... Kad ilgi gatavojies un sapņo, tad parasti sanāk rūgtas vilšanās ... Man gan līņu sezona ka tik nebūs galā vēl pat īsti nesākusies - atkal ieberzos fakinajos remontos un kad finišēšu, tad manās vietās būs tā līņ cope cauri, lai gan ļoti ceru, ka maldos ...
švaki, pat ļoti - viena līdaķele uz 2kg, viens mēra zandartēns, 4asari
Tas nu nav galīgi švaki! A par līņiem - nu super! Es šogad vienu tik kāta galā esmu paturējis un to pašu neizvilku
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Līņi mani piesmēja dabuju 5 plicēnus un labu garastāvokli . 
*** - šīs ir skaļas zvaigznītes 
