Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Mani šorīt apdesoja. Kamēr iebridu dažus metrus no krasta pārmest makšķeri, tā brokastu desa bija prom... un vēl tā kārnā, rižā m...a ar smailo purnu atvilkās pēc 5 min. un prasa vēl... tad nu gan ķēru mačeti un uzrūcu no visa spēka. p.s. tā kā izmantoju pludiņmakšķerēšanu, tad ne sū nenoķēru, bet netālie kaimiņi 7 mēra zonderīšus izmānīja.
boroda, lābs p.s. man cēsīs ar to gauju nekā neiet. pie mājas nekas neķeras, bet tālāk nekā netieku nav laika jau esmu samierinājies un gaidu tikšanos ar ķīšezeru.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Ielaidāmies Daugavā, startējām uz ezeru. Ezerā smēlām mailes un atradām manu nozaudēto spaiņa vāku. Nospiningojām līdaku vietas un izbēgām no negaisa, ko aiznesa uz Juglu. Nevienas līdaku copes nebija. Braucām ezerā. Punktā nr.1 neviena cope nebija. Punktā nr.2 noķēru vienu nelielu asarīti. Braucām izmēģināt jaunu vietiņu. Ezers tik gluds, kādu šogad retu reizi ir sanācis redzēt.
Jaunajā vietā nekas nesanāca, jo sacēlās vējš un sagrieza mūs galīgi ne tā. Devāmies uz Mīlgrāvja kanālu. Tur tukšums, bet vējš jau gana labs. Devāmies Daugavas virzienā.
Vakara copi negaidījām, gribās izgulēties, tāpēc devāmies krastā. Lomā divi asari. Dodoties krastā varēja pavērot skaistu vakaru un diezgan daudz velcētāju laivas.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vakar pēc darba ar ģimeni Daugavā. Puikānam mācīju džigot, tikmēr pac uz DS piemānīju 2 kg līdaku un 3 zemmēra canderīšus. Mēri man neatsaucās. Līdaka uz 0,2 fluro pavadas. Labi, ka āķis pašā maliņā ieķērās, būtu dziļāk rīklē, 100% būtu nost.
Šodien piebraucu pie Daugavas un pārsteigums - ūdens līmenis par 1m lejā. Kā nu lai ielaiž laivu, un vispār vai ir vērts? Bet ja jau atbraukts ir, tad jābrauc vien ūdenī, labāk kaut neķerās, nekā ar bābiešiem klačoties. Nu papētījām ar Griezēju apstākļus, varēs... jāvar! Cope pavāja gan, pa kādam zemmēram atsaucās gan, bet ne viena mēra zivs laivā netika. Jāļauj zivij pierast pie zemā ūdens līmeņa. Tad arī ņems aktīvāk. Vēl Griezējam uzsēdās līdaka, un atkal tajā pat vietā, kur es vakar 2-nieci izcēlu, šim tikai pēc pāris sekundēm apkoda fluriķi un prom bija ar visu sistēmu. Braucot krastā konstatējām, ka līmenis vēl pa apm. 30 cm zemāks.
Tā kā pāris nedēļas Dugavā virs Rīgas HES darīt nav ko.
Vēl nezinu kā ir virs Rīgas HESa.Ceru ari turp padoties.Tik uz brekšukiem.Tie labi jemot.Bet leipusē cope ir pierimusi.Pēdējo mēneša nedēļu leipusē tīri smukus kimlakus paslāniju.Trāpijās pat sandrīši,pārsvarā izmēros kā Aigara bildēs,tik reti kurš no izvilktajiem mēru turēja. p.s. Bilžu nebūs.Bebrs jau teiktu - nav bilžu,nav zivju.:))