Lieta tāda- man mājās, dārzā/pagalmā ir ļoti nelīdzens relefs. Šodien iedomājos, ka lai man nebūtu tik ļoti jāmokas ar zāles pļāvēju, tad es varētu nopirkt dažus trušus, ielikt viņus pārvietojamā būrī un lai tik grauž to zāli. Būri es pārvietotu pēc vajadzības. Ziemā turētu kūtī, pie kazām un vistām. Pie reizes arī dēlam un krustdēlam būtu prieks.
Jautājumi ir vairāki- vai viņi rok (zemi)? Vai truši ir slimīgi? Vai viņi ēd nātras un zirgskābenes?
I don't care who your father is... don't walk on the water while i'm fishing!!!
Trusis rok un kā vēl. Ir tādi kas trušus tur brīvā dabā, aiz žoga, lai šie tjipa var pusbrīvi skraidīt, tad ar truši sarok alas ne sliktāk kā susļiki un šamos grūti dabūt rokā. Obligāti jāvakcinē, bet gadās ka atstiepj ķepas pat nesaproti no kā. Mans ieteikums - trušus būrī, zāli pļaut ar trimmeri nevis stumjamo pļāvēju. Trimerēto zāli gan trušiem nevar dot, tajā ātri veidojas nelabvēlīgas baktērijas. Tad var pļaut ar trimmeri kurš nesmalcina zāli(motoizkapts jebšu krūmgriezis).
Truši visu zāli vislaik neapēdīs, pārnēsāsi būri būs taisnstūrveida pleķi zālājā, pie tam obligāti šamiem vajag ēnu un svaigu ūdeni
Paldies, skaidra bilde. Tad mana ideja nekam neder. Trimmeris nav un nebiju plānojis tādā investēt, tāpēc iedomājos par trušiem. Bet būrī turēt man nav jēgas, neceltos roka nokaut trusi.
I don't care who your father is... don't walk on the water while i'm fishing!!!
un pārvietojot paliks mīnu lauks man vecā māte kādreiz audzēja trušus pašpatēriņam un ādas vēl kaltēja un nodeva par naudiņu. tad nu man vēl pamatskolā mācoties (klase 6.tā apmēram) ar tika iedotas 2 grūsnas trušu mātes, kuras baigi ražīgi atnesās. biju spiests paplašināt dzīvojamās platības - daudzstāvu apbūve. viss bija ierīkots malkas šķūnītī. izveidoju arī šķūnītim otro stāvu sienam. ilgi neturēju. palēnam nesām izaugušos grozā ar senci uz mežu, kur bija gludi nozāģētas egles celms un blakus eglē cilpiņa... izgāju cauri visam procesam. no dzemdībām (dūnainās ligzdas, acu atvēršanās) līdz pēdējam lēcienam cepešpannā. visvairāk patika nierītes izgāju cauri tikai vienam metienam. vairāk negribējās.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
redzēju krievu saitā, ka trušus tur iekš kaut kā līdzīga apaļaijai barotavai, gali protams ciet, un vienā galā durtiņas. Ta šamie ripina to cilindru pa zāli tā izspraucas caur pinumu un šņaks nost. Nu tikai regulāri jādzirda, tas gan. Par efketivitāti atbildēt nevaru
Ērgli, paldies par ideju. No sākuma sapriecājos, bet viss atduras pret nevienādo reljefu. Pie manis tie nabaga truši ieripinātu to cilindru grāvī un tur arī paliktu. Ripināšana pret kalnu prasītu zināmas sociālas iemaņas un kooperācijas spējas, kas diez vai trušiem piemīt. Kā arī suņi droši vien to trušu cilindru uzskatītu par jaunu, super-aizraujošu rotaļu
I don't care who your father is... don't walk on the water while i'm fishing!!!
Zini (varbūt kādu baigi pārsteigšu ), bet mūsdienu izvirtušajā pasaulē, daudziem tas vairs nebūtu šķērslis ... Pietam, kuram gan patiktu, ja sēžot upes krastā agrā rīta stundā, tam piepeldētu klāt kkāds "hibrīds" un teiktu sveiks tēti ...
