Kas attiecās uz to gumijiņu, es to nelieku. Man viss ir pēc iespējas vienkāršāk. Pludiņš, kuru var nofiksēt uz auklas(jo lielos dziļumos neķeru parasti), tālāk slīdošais sviniņš, tad griezulis ar karabīnīti un tad jau pavadiņa un āķis
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Pavadiņu jau parasti visur sien tievāku, nekā pamatauklu. Par fīdera izvēli Tev sīkāk Jan uzrakstīs, man ar samērā tumša bilde Manuprāt tur summējās metiena attālums+straumes stiprums
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vai fīderim sienot pavadiņu pavadiņai jābūt tievākai nekā pamatauklai?
Kā jau parcopi teica, pavadiņu parasti izvēlas tievāku par pamatauklu un sistēmu. Precīzāk, pavadiņu izvēlas ar mazāku izturību, nekā ir pamatauklai un sistēmai.
Quote (Huseens)
Un kā noteikt kāda garuma fīderis būtu labākais manai upei? Metiena attālums?
Kāta garumu izvēlamies atkarībā no nepieciešamā iemetiena attāluma un tā kāda ir krasta zona makšķerēšanas vietā. Aptuveni tas varētu būt šādi. Attālums virs 70m- kāta garums 4,2m un vairāk Attālums 50-70m-kāta garums 3,9-4,2m Attālums līdz 50m kāta garums 3,3-3,6m Attālums līdz 40m-kāta garums līdz 3,6m Pie tam garāks kāts- vieglāk izdarīt nepieciešamā attāluma iemetienus un mazāk problēmu pie izvadīšanas. Aizaugusi krasta zona, stāva krauja aiz muguras- īsāks kāts.
Kāta garumu izvēlamies atkarībā no nepieciešamā iemetiena attāluma un tā kāda ir krasta zona makšķerēšanas vietā. Aptuveni tas varētu būt šādi. Attālums virs 70m- kāta garums 4,2m un vairāk Attālums 50-70m-kāta garums 3,9-4,2m Attālums līdz 50m kāta garums 3,3-3,6m Attālums līdz 40m-kāta garums līdz 3,6m Pie tam garāks kāts- vieglāk izdarīt nepieciešamā attāluma iemetienus un mazāk problēmu pie izvadīšanas. Aizaugusi krasta zona, stāva krauja aiz muguras- īsāks kāts.
Ja nezini ūdenstilpi, labāk uz to nedodies. Šobrīd gandrīz visas ūdenstilpes Latvijā ir privātas vai apsaimniekotas. Iepriekš jānoskaidro, vai par makšķerēšanu tajā jāmaksā, vai tai iespējams piebraukt. Ezeriem noder tāda laba lieta kā eholots. Tas nosaka gan ūdens dziļumu, gan zemūdens reljefu, gan zivju daudzumu.
Ja šī pasaule tev liekas ideāla, tad vai nu Tu esi Dievs, vai nu par daudz iedzēris…
Labsvakars! Teiksim es aizeju uz kādu nezināmu ezeru. Kā lai zin vai tur ir zivis iekšā? Un kā lai zin kādas zivis tur ir iekšā?
Nu to tā uzreiz nevar zināt. Vajag novērot, eksperimentēt un ievākt informāciju. Pats labākais veids ir ievākt informāciju no vietējiem, tad jau kaut kāds priekšstats radīsies. Ja tas nav iespējams, tad jāmēģina informācija ievākt no paša ezera. Jāvēro un jāiegaumē. Līdaku un asaru klātbūtni varēs pamanīt noteikti. Līņus un ruduļus pievakarē, vai agrā rītā, arī varēs pamanīt. Īsāk ir tā - ievāc visu iespējamo informāciju pirms došanās uz nezināmu ezeru. Ja tas nav iespējams, tad ievāc informāciju no vietējiem, vai no kāda cita makšķernieka, kas tur copē. Un, ja arī tas nav iespējams, tad mēģini lasīt informāciju no ezera
Tava kultūra ir tas, ko tu dari, kad Tevi neviens neredz ...
