Jūlijs atvēra durvis, pa durvīm izdrāzās leduslāču pajūgs ar karstvīnu. Aisberga virsotnē tupēja sīlis. Dkn, dkn, dkn, dkn. Virtuvē Augusts ar diviem maziem āmuriņiem spēlēja ķīniešu galdu. Viņš nekad neies garām. Tā bija viņa pēdējā cigarete, teica Augusts un noliecās.
Kāds uzsita Jūlijam pa plecu - he, he! he, he, priežu čiekuri tukšā dūšā, he, he! Jūlijs pagriezās, bet neviena tur nebija.
Sanitāri ar nestuvēm aiznesa mežacūku. Viņi tā steidzās, ka Jūlijs nepaguva izšaut, kad tie jau bija nozuduši aiz pirts ceļa līkumā.
Kalna klosterī kāds rakstīja uz liela, plakana akmens, burti rindojās vārdos, vārdi teikumos, teikumi garās rindās kārtojās uz apdzeltējuša papīra, Jūlijs pieliecās, lai izlasītu to, kas tur rakstīts, bet apgāza sveci, tā nodzisa un neko vairs nevarēja redzēt.
Gaismas! Kameras! Mūziku! STOP! Mani sauc doktors Ferdinands Antons Osendovskis, om mani padme hum. Jūs varat vienīgi nožēlot, ka neesat bijuši tur, kur esmu bijis es! gaja ka mindu nakakata randu. Bet tagad nostājieties divās rindās. Divās rindās! Jums būs jādzied.
No dūmiem izpeldēja Jūlija māja. Uz lieveņa, satinusi galvu lakatā, baltā kamzolī, kas vidū apņemts ar ādas sloksni, melnās putekļu biksēs un kedām kājās sēdēja veca sieva. Viņai bija liels, plats deguns, krunkaini vaigi, šauras acis un biezas lūpas. Man ir auksti, viņa teica piesmakušā balsī, piecēlās un pazuda mežā.
Kas pazaudējis priežu čiekurus? Kam pieder šie priežu čiekuri?
Sīka, kalsna vecenīte dzīslainām rokām, pastiepusies augšup, sauca garāmgājējiem: Palīdziet man nozāģēt liepai zaru. Liepu ziedi ir ļoti labi tējai.
Brīžiem likās, ka šeit ieradies arī K., taču tad, kad viņu sāka meklēt, neviens to neatrada. Pa taku no otras puses atnāca rūķis Jūnijs un Jūlija brālis Kazimirs.
Maza, pelēka sieviņa stāvēja pie akas un jau pa gabalu sauca: Šite jūs pienu nevarēsit dabūt, man vairs nava ne govs, ne kazas. Pērnziem kūtij iebruka jumts, bija dikti daudz sniega. Mēs jau esam veci, nevaram tos lopiņus apkopt, pēc piena jums jāiet uz tām tur mājām kalnā.
Labvakar. Es ļoti priecājos jūs redzēt. Jūs visi lieliski izskatieties. Jums visiem brīnišķīgi piestāv jūsu matu krāsa. Jūs esat tik jauki. Un cik skaisti jūs dziediet. Bet man lūk, šeit, ir maza papīra strēmelīte, vai drīkst? es jums nolasīšu, kas te rakstīts:
Pārdodu labu, iebarotu vimbas vietu, cena uz dienakti 70 jevro, Par atsevišķu samaksu varu pastāvēt uz šuheri un stiept zivis uz auto. Nopērkot papildus zelta karti par 150 jevro noķertās zivis arī nokūpināšu.
Pārdodu labu, iebarotu vimbas vietu, cena uz dienakti 70 jevro, Par atsevišķu samaksu varu pastāvēt uz šuheri un stiept zivis uz auto. Nopērkot papildus zelta karti par 150 jevro noķertās zivis arī nokūpināšu.
Nu jaa.....ja ne 1.apriilis, tad buutu ticamaak Vajadzeeja cennikus gan ticamaakus
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Njā Bebrs, Tu ar savu VentBausk baigi sakārdināji :P Ari gribas vimbel' tik ne no tava piedavajuma jo ir tak teiciens - katrs pats ir savas laimes kalējs, jāmeklē tik...
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šodien sanāca mīties pa centru un līdz Zoļikam....laiciņš vienkārši super, tur kur nav vēja. Acis arī jau ir uz ko pamielot, bišku neizmanība un var arī kur ietriekties Bet vējš gan nebija labs
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Kā Tu justos komfortablāk un no kura varianta Tu gūtu lielāku gandarījumu? Tu viens, vai ar draugiem, aizbrauc uz copi. Plāns ir palikt arī pa nakti.
Variants A Kamēr gaišs, Tu sarūpē malku ugunskuram, sataisi ugunskura vietu, iekārto copes vietu. Pirms tumsas iestāšanās Tu piekar makšķerēm spīgulīšus un/vai zvaniņus un iekur ugunskuru. Nakti Tu pavadi vērojot zvaigžnotās debesis, vai pavadi sarunās ar draugiem pie ugunskura(tas atkarīgs copē viens, vai ar draugiem). Klausies zvaniņa skaņās un dabas naksnīgajās skaņās, vēro uguns liesmas un mēģini tumšajā ūdenī saskatīt kaut ko. Tumšie silueti un ēnas nakts gaismā uzbur nedaudz nereālu sajūtu. Tu sagaidi rīta putnu dziesmas un skaisto saullēktu un tad patīkami noguris, bet ar gandarījuma sajūtu dodies mājās, vai pagulēt un tad mājās.
Variants B Kamēr gaišs, Tu uzcel karpu makšķerēšanas telti, vai vienkārši telti. Sagatavo copes vietu. Copes vietu sagatavo pēc principa - jo vairāk visādu palīglīdzekļu, jo labāk. Tātad sagatavo copes vietu ar visām ērtībām un komfortu. Ar radio vadāmo kuģīti Tu iebaro copes vietu. Pa dienu Tu sēdi ērti iekārtotā copes vietā ar visām ērtībām un viss Tev ir pa rokai. Tas nekas, ka tas prasīja finansiālus ieguldījumus un laiku to visu uzriktēt. Viss taču priekš sevis un savām ērtībām. Ar tumsas iestāšanos Tu uzriktē modernos copes signalizatorus, kas copes gadījumā Tev atsūta uz telefonu īsziņu un liecies uz auss ērti iekārtotā teltī. Copes gadījumā Tev pienāk signāls un Tu esi gatavs reaģēt. Pēc copes Tu gandarīts novāc visu aprīkojumu, sakrauj mašīnā un ar gandarījuma sajūtu dodies mājās.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Es kā vecs vecis izvēlos A variantu ar iespēju bik kaut kur nosnaust pāris stundiņas. Par aukstumu un pilēšanu - nu kā tas augšā noteicis, tā notiek, tāpēc ir kāds apģērbs jāuzvelk. :))
Dabūju atpakaļ ričāgu no servisa. Čaļi malači, teica, ka nekas nav jāmaksā. Kaut ko skaidroja par norautām vītnēm utt... Nu tjipa, tagad varot braukt, kamēr ķēde iztur. Nu ta braukšu ar.