sejasgrāmatā nekā jauna nav vai nu tagad arī tur neko neliks vai arī pārēdies tos kūpinātos ašukus spīdīgiem vaigiem tā, ka nevar vairs parakstīt a varbūt, ka vienkārši atpūšās pirms darba dienas.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Biju šodien pie dakterienes savu sāpošo muguru atrādīt. Kopā ar tabletēm 50 ēriki kirdikt... tāpat gudrāks nepaliku... 10 minūtes man lika locīties, tad paklapēja ar āmuriņu, bik kaut ko parunājām, izrakstīja šaibas, i vsjo.
Ieripināju. Bet labāk paliek tikai, kad ar lisapēdu izbraukājos Kaut kā sniegu un ledu negribu, gribu ar ričuku vēl braukt, baigi ērti pa Rīgu, nav sastrēgumu, visur var paspēt. Un štrunts par lietu, tāpat pēc laiciņa izžūstu.
aha, šodien pirmajā dienas puse bija ideāla diena ričukošanai :)
Paspēju uz darbu pirms lietus. Bet tad ap pusdienlaiku devāmies objektu apsekot. Salijām forši. :D, bet vakarpusē mājās atkal pa sauso, jo viss lietus aizlidoja uz Latgales pusi.
Pienāk laiks, kad ir vēlme sevi, kaut nedaudz uzturēt formā. Man ir aktuāli kājas darbināt. Pie viena arī mugura kaut kā kārtojas un vēl kaifs, kad tu kājās uzcēlies kādam jaunēklim aizej garām.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)