Esmu ķēris vēžus ar rokām tādā veidā, ka ar rokām tiek izgrābtas ūdenszāles no krasta apakšas(ir tādas vietas, kur ūdens paiet apakšā zem krasta - tāda kā ala veidojās) un tiek mestas krastā. Tad no ūdenszālēm tiek izlasīti vēži. Bet vispār man no viņiem drusku bail Klasisskā vēžu ķeršanas metode laikam ir, kad vēžu tiklā vai vēžu murdā tiek ievietots kāds maitas gabals un murds vai tīkls tiek iegremdēts ūdenī. Cik tas ir atļauts nezinu, bet tā laikam vēžus visbiežāk ķer. Sen atpakaļ kādā kalnu upē, kas atrodās Krievijā, esmu redzējis, ka vēžus ķer uz parastu pludiņmakšķeri. Neatceros ko copmaņi lika uz āķa un cik liels bija āķis, bet atceros, ka vēzis copēja tāpat kā zivs un tos no krasta ķēra kādi padsmit makšķernieki, piedevām diezgan efektīvi!
šīs mājaslapas rakstu sadaļā vēžošanas iesācēji var iepazīties ar rakstiņu par vēžu ķeršanas rīkiem un metodēm, kā arī vēl šo to ar vēžošanu saistītu. Apskatīt var šeit: http://parcopi.lv/publ/5-1-0-22
Detalizētāku diskusiju par šiem jautājumiem plānoju drīzumā izvērst šajā foruma sadaļā.
Runājot par vēžošanas metodēm nedaudz plašāk, bieži vien vēžu ķeršanas metodes izvēles pamatā nav tikai paša vēžu "mednieka" simpātijas pret kādu noteiktu vēžu ķeršanas rīku, metodi, bet arī ūdenskrātuves, kurā ieplānota vēžu ķeršana, īpatnības, t.i. tādi faktori kā ūdens caurredzamība, ūdenskrātuves gultnes uzbūve, dziļums un vēl un vēl daudzu citu nozīmīgu un mazāk nozīmīgu sīkumu kopums. Es pats pie vēžu tematikas atgriezos vien pāris gadus atpakaļ un burtiski sakot saslimu ar vēžošanu. Pēdējos gados esmu pārlasījis veselu lērumu literatūras par vēžiem, apmainījies ar praktisku informāciju ar citiem vēžu ķeršanas entuziastiem, kā arī pats daudz laika esmu veltījis vēžošanai kopumā. Shajā laikā esmu pats praksē pārbaudījis daudzas lietas, kas attiecas uz vēžu ķeršanas, esmu guvis jaunas iemaņas, kas iegūtas ar ne mazumu kļūdu. Tas viss ievadam... Ja esat ieplānojis vēžot kādā nepazīstamā vai maz pazīstamā vietā, tad vēlams jau laicīgi izpētīt dienā nakts medību vietu, pievēršot uzmanību pilnīgi visiem sīkumiem - dziļumam, ūdens caurredzamībai, ūdenstilpes dibena struktūrai. Ja dibens ir līdzens, tad droši varēs lietot krītiņus, ja nē, tad var sagatavot vietas krītiņiem iepriekš. Lieta tāda, ka uz nelīdzenas grunts uzstādītam krītiņam vēži parasti nekāpj virsū krītiņam, bet gan cenšas palīst zem krītiņa un no apakšas caur tīkliņu plūkā pamazām uzlikto ēsmu, kā arī ceļot augšā nelīdzeni noliktu krītiņu ir risks, ka vakara gaitā pamuks neviens vien vēzis. Tādā vietā vairāk der vai nu vēžu murdiņš vai arī rakstā apskatītā vēžu makšķere... Ja vieta sekla un ūdens caurredzamība laba, tad būtībā var nelietot nekādus īpašus rīkus - vēžus veiksmīgi varēs uzlasīt ar rokām. Vien tādā gadījumā der uztaisīt nelielu "iebarošanu" lai vēžus pievilināt tur iespējami lielākā daudzumā. Priekš šī pasākuma izmantoju tās pašas zivis, saveru tās aukliņā un piesienu pie gruntī iesprausta mietiņa, lai virtene knapi pieskaras gruntij un lai vēži nevar to nekur aizstiept. Ja dziļums ir lielāks un grunts atkal nelīdzena, tad plikām rokām neiztikt - talkā nāk koka ragainīte, ar ko pēc kādu pāris reižu treniņiem, visai virtuozi var piespiest vēžus pie grunts un ar rokām pacelt. Ja ūdens ir duļķains, tad bez vēžu rīkiem neiztikt grib to vai ne. Kādā straujā un paduļķainā upē bez krītiņiem neiztikt, jo straumē vēži saskrien uz ēsmu kā uz magnētu - laikam baidās, ka straume aiznesīs ēdamo prom, bet pārējie rīki un metodes, atskaitot brideni, nav ne tuvu tik efektīvi. Arī ezerā ar duļķainu ūdeni lietoju krītiņus, murdiņus nelietoju principiāli - man tie neliekas sportiski rīki... Pagaidām apsīka domu pavediens :), tāpēc turpināšu vēlāk...
Bez pašiem vēžu ķeršnas rīkiem ir arī jāpiemin vēl dažas lietas. Pirmkārt, ja vēžošana notiek naktī, tad obligāti vēžotāja arsenālā jābūt ļoti labam lukturītim. Arī brienamais kostīms nenāk par skādi, jo ūdens ne vienmēr ir tik silts, lai varētu bradāt tajā pa pliko :)... Noķerto vēžu laicīgai uzglabāšanai, lai bieži nav jāstaigā uz krastu, līdz ar to lieki zaudējot laiku, iesaku izmantot parastu metālisko zivju uzglabāšanas tīkliņu, kuru stiprinām auklā un piesienam kautkur aiz kostīma. Arī lukturi karinu kaklā piestiprinātu auklā, bet tā lai tas nekādā gadījumā nesniedzās līdz ūdenim. Ja vēzis ir noķerts, piemēram, ir piespiests pie grunts, izslēdzu lukturi, pārmetu to sev uz muguras, pieliecos un paņemu vēzi, ielieku to tīkliņā, kas velkas turpat nopakaļ aiz manis. Sanāk ļoti ērti un operatīvi, kas ir pats galvenais. Virspusēji domājot liekas, ka viss manis augstāk minētais ir sīkumi, taču saskaroties ar to visu praksē saprotam, ka katram sīkumam var izrādīties izšķiroša loma konkrētajā 'vēžošanas vakarā...
Pieres lukturītis lielākoties rada stipri pavāju apgaismojumu, ja nu vienīgi to izmantot stipri seklās vietās ar dzidru ūdeni, citādi vajag spēcīgāku gaismas staru. Kad atcerēšos, tad ielikšu forumā bildi, kurā redzams kāds lukturis ir man...
Atcerējos pēkšņi pāris vēžu ķeršanas metodes, ko piekopām bērnībā un kuras nelieto lieto arī tagad ... Pirmais veids ir māla drenāžas caurulīšu vai cita materiāla cauruļu gabalu novietošana uz grunts vēžu dzīvošanas apkaimē. Vēži, domājot, ka ir atraduši sev lielisku slēptuvi, ielien caurulēs pēc nakts aktivitātēm un slēpjas tur. Dienā iebrienam ūdenī, pieejam pie caurulītes, lēnām noliecamies un ar abām plaukstām aizveram caurulītes abus galus un izceļam caurulīti laukā. Ja tur ir vēzis, tad viņu izkratām no turienes laukā un caurulīti noliekam atpakaļ uz grunts. Tā kā vēži cenšas izvēlēties sev dzīvokli atbilstoši saviem izmēriem, tad labāk nelikt ļoti maza diametra caurulītes lai tur nepielien iekšā sīkuļi :)... Vēl ķērām vēžus bērnībā sekojoši (princips līdzīgs iepriekš minētai metodei...). Pie auklas piesējām iegarenas formas konservu bundžas (tukšas protams ) un metām iekšā. Tā kā vēzis slēptuvē lien atmuguriski un pagriežas ar spīlēm uz ieejas pusi, tad, strauji velkot aiz auklas laukā bundžu, vēzis nevar no tās aizmukt prom un nokļūst mazo vēžu tīkotāju rokās :)...
Uzrakstīšu arī savu vēžošanas pieredzi. Esmu ķēris divas reizes! Abas Vaidavas ezerā, kurš nu ir diezgan izmiris. (Vēžu mēris, pārapdzīvotības sekas) Pirmajā reizē ar draugiem, kuriem bija klasiskie krītiņi. Saķērām daudz, diemžēl lielākā daļa bija maziņie.
Otru reizi ar mazo māsu un svaini (citas māsas vīru ). Tā kā man pašam krītiņi nav, tad nācās uzmeistarot. Ņēmu to kas mājās bija- paciets metāla siets, ko parasti lieto, lai ierobežotu vistas, vai apliktu ap jauniestādītiem kociņiem. Uztaisīju kvadrātveida pamatni, un ar eņģes (ar drātīm) principu stiprināju četras sānu sieniņas. Pie katras malas stiprināju striķi. Šos četrus striķus sasēju kopā un mezgla vietā piesēju galveno- ielaižamo un izvelkamo striķi. Princips vienkāršs- krītiņš sasniedz grunti, un visas četras sānu sieniņas no sava svara noguļās plakaniski. Velkot aukšā tās aiklapējas ciet, un vēži ceļo uz laivu. Striķa otrā galā piesēju dēlīti, kuram cauri izsista nagla. Pie naglas ar caurspīdīgo līmlentu pielīmēju "lightstickus", gaismas indikatoriņus, lai tumsā ar laivu braucot pārbaudīt, krītiņus viegli var atrast. Ja būtu mazliet rūpīgāk strādajis, tad sanāktu labāk. Tagad sanāca tā, ka dažiem krītiņiem sieniņas aizķērās. Ne visas, bet vēzim bija jāiet apkārt lai tiktu pie ēsmas. Tai reizē bijām citā- ne tik laba vietā, tāpēc rezultāts bija pieticīgāks, bet mājās tāpat kādus 40 aizvedām.
Kad būs fočiks atkal mājās, tad ielikšu bildi. Varbūt kādam noder.
Ziņojumu laboja Māris - Piektdiena, 29.05.2009, 18:29
beidzot kads jedzigs forums vezotajiem!!! es keru vezus kadus 4 gadus!!! loti esmu aizravies ar so hobiju!!! es keru vezus tikai ar rokam un keseli!!! ar kritiniem un murdiem tas man liekas neintresanti!!! braucu tik uz tadam vietam kur var kert ar rokam!!!
visu cienu eduks bet tavs lukturi pat tuvu nestav manejam!! 130 diodes!!! tik zel ka es nekur nevaru dabut vel kautko tamlidzigu visur mekleju bet nevaru atrast! vajag velvienu lukturi vismaz ar 100 diodem!!
nu ar lukturiem nemērīsimies !... Tiešām tev krutāks, bet man savējais ar pietiekoši labs šķiet, pietam arī redze vēl ar kompi nav tiktāl nosēdināta ... Ļoti spēcīgus lukturus lieto nirēji, ja ir kāds pazīstams, tad vari mēģināt caur šamējiem dabūt kko spēcīgāku...
Nu jau kādu laiku ir slimība, kas saucas vēžošana Esmu to darījis visdažādākās vietās un ar dažādākajām metodēm, kas jums noteikti visas ir zināmas. Man kaut kā vislabāk tīk ar murdi'miem, man viņi vēl saglabājušies no seniem laikiem, mēģināšu aprakstīt- Izskats ir konusveidīgs, apakša protams lielāka. Visam pārvilks tīkls un pa vidu stienītis kas reizē kalpo ēsmas piesiešanai un satur visu konstrukciju kopā. Manā uztverē lielākais plus atšķirībā no apaļajiem murdiņiem ir tas, ka var ielikt ļoti stāvā vietā un kur ielikts tur arī paliks. apaļais var ripot un uzritināt sev virsū auklu. Vismaz no manas pieredzes vislabākā ēsma ir krietni asiņaina akna, bet kā jau teicu tas tikai no manas pieredzes. zinu kas citi liek vardes un cita veida gaļas gabalus, kas arī labi strādā, bet man akna tīk vairāk. Ja ir iespēja ķert pa krastu, tad labi noder visparastākais sečoks pagarā kātā, ja lēni un prātīgi rīkojas tad vēzīti var gana veiksmīgi tur dabūt iekšā.
Dzabar, ar sačoku es neesmu pats ķēris vēžus, bet pieļauju domu, ka tas ir veiksmīgs veids kā ķert vēžus, atliek tik uzmanīgi pievest klāt vēzim no mugurpuses (astes puses) un šamējais pats kā bulta var ieskriet turp iekšā...
es visu laiku ar keseli keru!! ar murdiem,kritiniem ir garlaicigi un nav tas vairak!! tas jau ir uz masu vairak neka izprieca nu piereizes var ielikt!! bet galvanais ir kert ar rokam un keseli!!
!... Tiešām tev krutāks, bet man savējais ar pietiekoši labs šķiet, pietam arī redze vēl ar kompi nav tiktāl nosēdināta 
