Vot, manī cīnās domas starp invazīvajām sugām un vietējiem. Gan plusu, gan mīnusu ir daudz...
Piemēram Vecdaugavā, dzīvo gan vietējā suga, gan invazīvā. Diezgan lielā daudzumā ir gan dzeloņvaigu vēži, gan šaurspīļu vēži. Tātad var arī būs līdzās pastāvēšana. Es tik nezinu cik ilgi. Varbūt ar laiku viena suga otru izstumj Jāpagaida, ko gudrāki prāti - Eduks, vai Wernergerman šajā sakarā teiks!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Nu, redzi, pēc evolucionārās loģikas tiem mūsējiem īpašu izredžu ilgtermiņā nav. Varbūt kaut kur izolētās ūdenskrātuvēs. Tiem ārzemniekiem ir vesela kaudze priekšrocību. Vairojas ātrāk, ir agresīvāki (īpaši svarīgi vēžiem, jo viņiem visa dzīve ir hierarhiski iekārtota), ir mazāk izvēlīgi pret ūdens kvalitāti, ir imūni pret vēžu mēri, kuru paši var pārnēsāt.
Īpaši jau platspīļnieki ir jūtīgi. Bet viņi atkal ir vienīgā īstā vietējā suga. Un viņi kā reizi ir upes suga.
Patriotiskais pienākums liek vismaz apsvērt variantu ar platspīļnieku. Kaut gan no praktiskā viedokļa tā drīzāk būtu izmesta nauda un laiks. Jo cerības viņiem iedzīvoties ir krietni mazākas - izvēlīgi.
Ahoi! Brīvdienās biju prom, tik tagad šo diskusiju pamanīju... Ko lai saka par augstākminēto, tiešām, platspīļnieks, būtībā, ir relikta suga, kura ziedu laiki uz pasaules jau sen ir pagājuši. Šī suga senāk bija viena no dominantajām Eiropā, bet tad slimības un citas ķibeles tos lēnām pietuvināja izzušanas robežai. Tik piesārņotā pasaulē, kā šobrīd, platspīļu vēzim paliek arvien mazāk vietas, taču tas nenozīmē, ka tos nevajag laist iekšā tiem piemērotos ūdeņos, tieši otrādi!... Bet arī pārlieku aizrauties nevajadzētu. Visā Eiropā, zemēs, kur vēži vienmēr bijuši cieņā, svešo vēžu sugu ieviešana notiek jau kopš vēžu mēra plosīšanās laikiem. Tā ir Vācijā, Polijā u.c. , kaimiņu Lietuvā arī, izskatās, uz to iet. Vācijā un Polijā jau introducēts ļoti daudz svešo vēžu sugu un daļēji tas ir dabīgi, ka cilvēki ievieš sugas, kas spēj dot pietiekami lielu produktivitāti ar iespējami minimālu risku. Atgriežoties pie platspīļnieka, jāmin arī tas, ka šaurspīļu vēzis nāk no tās pašas upes vēžu dzimtas, abas ir radniecīgas sugas. Taču ģenētiskā līmenī aplūkojot abas sugas, redzams, ka šaurspīļu vēzim ir daudz vairāk hromosomu, līdz ar ko var teikt, ka tas ir vairāk attīstīts un piemērojies dzīves apstākļiem, par ko liecina šaurspīļu vēža iaplatības plašā ģeogrāfija. Dažos Daugavas posmos šaurspīļu vēzis ir sastopams, taču grūti spriest cik lielos apjomos...
Nu tas pamatvilcienos saskan ar manām domām. Platspīļnieka lielākais (vienīgais atlikušais) bonuss ir viņa kultūras un kulinārā vērtība. Attiecīgi cilvēki ir vairāk tendēti laist tieši tos.
Mans skatījums ir tāds. Ja ir kaut cik reālistiskas iespējas dotajos apstākļos, tad platspīļnieks. Ja tomēr reālajos apstākļos tas būtu tikai simbolisks žests, tad jālaiž šaurspīļnieks. Bet, ja nav cerību nevienam no šiem, tad tie paši invazīvie. Ņemot vērā, kādi ir apstākļi zem HESiem - attiecīgi pamatīgas līmeņa maiņas + jūlija beigās/augusta sākumā HESa profilakses - vai ir jēga vispār sākt ar vietējām un pusvietējam sugām, attiecīgi platspīļnieku un šaurspīļnieku?
Tāpat Latvijā jau ir ne mazums piemēru par šaurspīļu vēžu un dzeloņvaigu vēžu kopēju, vienlaicīgu eksistenci vienos un tajos pašos ūdeņos, tik izskatās, ka abas sugas sadala ūdenskrātuvi pēc tik sev zināmiem principiem, varbūt ūdens tīrības vai vēl kā cita. Grūti teikt, kurai ir dominantā loma un kura piemērojas un apmetas uz dzīvi tur, kur ļauj otra. Pagaidām nekas neliecina, ka šajās vietās dzeloņvaigu vēži būtu radījuši turpat mītošajiem šaurspīļniekiem kautkās lielas, jūtamas epidēmijas. Tāpat, ar vēl vienu vēžu kluba biedru varam apliecināt, ka dzeloņvaigu vēzis dzīvo kopā ar platspīļniekiem, grūti gan teikt, kā beigsies šī kopdzīve ilgtermiņā... Viens gan ir fakts un apstiprinājies jau sen vēžu pētījumos citās Eiropas valstīs, ka platspīļu un šaurspīļu vēžu kopdzīve vienmēr beidzas ar to, ka dotajā krātuvē pēc noteikta laika paliek tikai šaurspīļnieki. Pietam platspīļu vēži izzūd ne slimību, ne kautiņu ar otru sugu dēļ, bet izskatās, ka arī uz ģenētiskā pamata, t.i. abas sugas, esot radniecīgas, iespējams (nu varbūt maldos), spēj pāroties viena ar otru, bet tā kā šauspīļniekam ir vairāk hromosomu pāru, tad šādā laulībā radušos pēcnācēju (ja tie tiešām rodas, un es ko nejaucu) sugas piederība ir skaidra tīri ģenētiski...
Es saprotu Tavu domu, ka neko viennozīmīgu par dabā notiekošo mēs nevaram pateikt, bet ir arī skaidrs, ka konkurence tur pastāv un mēs visi labi zinām, uz kuru pusi nosveras tie kausi. Arī tad, ja notiek līdzāspastāvēšana... ja ūdens kvalitāte ies uz leju, vienmēr viena suga izmirs pirmā un otra varbūt pat vispār neizmirs.
Acīmredzot šaurspīļnieki ir konkurētspējīgāki par platspīļniekiem, bet ir pilnīgi skaidrs, ka platspīļnieki ir pilnīgi likteņa varā (ja vien viņiem nesāks ļoti strauji evolucionēt citas īpašības, bet tas ir ļoti maz iespējams pie viņiem dotā laika).
Attiecīgi manā gadījumā reālistiska izvēle ir starp šaurspīļniekiem un dzeloņvaigu, jo platspīļnieks šodienas Daugavā reāli neizdzīvos. Vismaz tāds ir mans secinājums pēc pašlaik atrastās informācijas.
Ņemot vērā, kādi ir apstākļi zem HESiem - attiecīgi pamatīgas līmeņa maiņas + jūlija beigās/augusta sākumā HESa profilakses - vai ir jēga vispār sākt ar vietējām un pusvietējam sugām, attiecīgi platspīļnieku un šaurspīļnieku?
Ar cieņu, Kaspars Gasūns
Kaspar, es Tevi ļoti saprotu, jo man pašam jau ilgu laiku moka domas, par dzimto Rēzeknes upi. Augštecē un ar to saistītos ūdeņos, joprojām ir sastopams platspīļu vēzis, bet zem pilsētas (notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, pēc kurām ūdens nonāk upē) un līdz pat Lubānam un plašajā Lubāna ūneņu sistēmā, pie kā var pieskaitīt lērumu kanālu sistēmu, Maltas upes ,vēžu jau ļoti sen nekādu nav. Liela nozīme tajā ir vairākiem mazajiem Hesiem pa ceļam uz Lubānu. Milzīgas teritorijas sanāk ir bez vēžiem, lai gan muļķīgi atstāt dabu bez šiem dabīgajiem atkritumu utilizētājiem tik plašos ūdeņos. Tā kā manis minētie ūdeņi ir visai piesārņoti un/vai pakļauti eitrofikācijai (aizaugšanai), tad izņemot upju tīros posmus un daļēji kanālus, tie vairāk būtu piemērotu svešo vēžu introducēšanai tajos, jo platspīļnieks maz kur iedzīvotos, pietam uz to aizietu visai garš laiks. Viss augstākminētais ir tikai piemērs, nekādas patvaļīgas introdukcijas nav veiktas, lai gan ļoti prasītos kādu cilvēku aktivitāte, un tā kā no Valsts un sabiedriskajām iestādēm tāpat neko nesagaidīsi, tad jautājums paliek aktuāls... Un tādu potenciālu piemēru Latvijā var atrast cik uziet...
Jā, tas atgādina veco tēmu ar medniekiem - ja cilvēks ir iejaucies tik tālu, tad tagad tēlot "svētos" un "ni ni" vairs nav jēgas. Jānobirdina jau asara par izmirstošām vietējām sugām, bet ūdeņi galīgi bez vēžiem ir vēl nedabiskāki kā bez platspīļu vēža.
Kā pats saki, tas ir reāls ekoloģiskais iztrūkums - rij drazu un vēl citus (asarus, līdakas un zandartus!) baro.
Kā pats saki, tas ir reāls ekoloģiskais iztrūkums - rij drazu un vēl citus (asarus, līdakas un zandartus!) baro.
Zviedru prakse ( ja atkal kautko nejaucu un pareizi atceros) liecina, pareizāk sakot, tas daļēji sastāda to klutūras daļu (attiecībā uz ūdeņiem), ka vēžu esamībai ūdeņos ir ļoti liels spēks pret ūdeņu aizaugšanu, jo vēži pārsvarā pārtiek no augu izcelsmes barības, tāpat izlasot arī atmirusos organismus, visādus "gliemežveidīgos", par piemēru var minēt pēdējā laikā daudzus no mūsu ūdeņiem okupējušās dreissenas (maziņas gliemenītes, ar ko pilns aplipis gan pie niedrēm, gan citur uz ūdeņu gultnes), tās gan ir arī ļoti laba barības bāze plaužiem un lielām raudām... Nu bet nebraukšu iekšā auzās, visur ir jābūt mēram un dabīgajam līdzsvaram...
Daugavā manuprāt drusku par dziļu priekš vēžiem, bet varbūt es maldos. Iespējams, ka iedzīvotos arī taada
Korektuma pēc šajā diskusijā nevar piemirst vēl vienu svešo ziemeļamerikas vēžu sugu - signālvēžus, masīvo spīļu īpašniekus, šīs sugas vēžiem, atsķirībā no dzeloņvaigu vēžiem daudz lielāki izmēri, arī diezgan augsta produktivitāte, bet sliktu dzīvošanas apstākļu panešana ne tik iespaidīga kā dzeloņvaigu vēžiem. Starp citu signālvēži spēj dzīvot rekordlielos dziļumos, lai gan dziļums nav šķērslis arī citu sugu vēžiem...
Prieks, ka vēl kāds ievēro korektas diskusijas principus!
Protams, šis Ziemeļamerikas brālēns visu laiku it kā paliek "noklusējumā" līdzi, bet, kad runā par ekstrēmu izturību (tātad šodienas Daugavu), tad dzeloņvaigu uzreiz izvirzās priekšplānā.
Bet par tām spīlēm - tā ir vērtīga piezīme. Galu galā, par ko tad mēs vispār tos vēžu tā mīlam...
Vēži un dziļums. Tā ir viena no tēmā, kur sākas mistika. Cik es esmu lasījis, tur nav iespējams izsekot likumsakarībām. Vienā vietā attiecīgā suga tur jūtas ok, citviet galīgi nelien. Tādi jau tie ūdeņi ir - neizprotami!
Šodienas Daugava aiz HESiem ir ne tikai diezgan dziļa, bet arī ļoti strauja, kad slūžas attaisa. Man liekas, ka tur neviena dzīvība negrib tajā brīdī pašā straumē trāpīties. Vismaz no spiningošanas viedokļa viss ritms uzreiz mainās, līdzko tiek ūdens nomests vai pacelts. Reāli jūt, kā tas ietekmē mazās zivis un attiecīgi arī lielās.
Tātad biku par dzeloņvaigu vēža plusiem ... 1) visai garšīga gaļa, manā skatījumā neatpaliek no platspīļnieka 2) ļoti liels pluss, ko esam konstatējuši šos ēdot, salīdzinoši mīksta čaula/bruņa - šo lobīšana manāmi vieglāka, tāpēc dažreiz dēļ izmēriem un salīdzinoši mīkstās čaulas, mēs šos saucam par garnelītēm 3) salīdzinoši ātrs augšanas temps - savus maksimālos 12 cm sasniedz 4 gados, dzīvo gan arī 4-5 gadus 4) vairoties sāk jau 2.-3. -ā dzīves gadā, kas nepsara vairāk komentārus... 5) ļoti vērtīga suga no dīķsaimniecības viedokļa dēļ salīdzinoši ātrās augšanas un produktivitātes, ja protams, seko tai lietai līdzi un nepalaiž pašplūsmā , t.i. regulāri "novācot pieaugušo vēžu ražu", nodrošinot ar pietiekamu barības bāži un nepieļaujot pārāk lielu sacvairošanos/pārapdzīvotību...
Par bioloģisko pusi viss it kā bija zināms... par kulināro gan iesvaidīji!
Mūžu dzīvo, mūžu mācies. No piemēra par Rēzeknes ir skaidrs, ka platspīļnieks atkrīt. Lai dzīvo savos tīrajos strautos. Bet nu izvēle starp pārējiem praktiski ir uz kauliņiem jāmet. Katram ir aptuveni vienlīdzīgi bonusi un mīnusi. Paliek jau vēl ielaižamo vēžu iegūšanas jautājums. Ka tika tas arī neizrādās izšķirošai.s
... 
