šitas mūlis man iepatikās! Un tagad pie lietas,apcerējuma temats-Vēži un nātres. Zinu to, ka viņus var ilgi(relativi) tajās uzglabāt pie dzīvības. Vēl zinu, ka viņi tās arī ēd. Ko tādu satur nātres, ka tās viņiem patīk? Un šajā sakarībā arī- kā labāk vēžus transportēt? Mani klienti ir viņus veduši prom gan gan peldošus dīķa ūdenī, gan mitrās nātrēs bez ūdens,viens par bija nopircis Lāču ledu un salika tajā! Izskatījās komiski, bet varbūt nemaz nebija nepareizi,jo Kanādā lobsterus-tos mūsējo okeāna brālēnus transportē atdzesētus uz 0°, tad viņi ieejot letarģijā vai transā un reducējot dzīvības procesu ātrumu un nejūtot sāpes,bet paliekot pie dzīvības un labas veselības līdz pat katlam...
Lai gūtu priekšstatu-Cik ilgi? un kāpēc tieši nātrēs, kas tur ir iekšā tāds, kas viņiem dod dzīvesprieku? Kāpēc,piemēram, ne kaņepēs vai begonijās?-Iquiring minds wanna know!
Lai gūtu priekšstatu-Cik ilgi? un kāpēc tieši nātrēs, kas tur ir iekšā tāds, kas viņiem dod dzīvesprieku? Kāpēc,piemēram, ne kaņepēs vai begonijās?-Iquiring minds wanna know!
Nu zinātnisko skaidrojumu diezvai došu, bet vai vasarā neesi zivis ilgāku laiku, lai tās nesabojātos, uzglabāt nātrēs. Man karstā laikā bieži to nācies darīt, un zini, palīdz pat ļoti! Nu laikam tā nātru sula galina nost dažādas baktērijas. Vēzim nav obligāti nātres, var jau arī parastā zālē, ka tik mitrums - žaunas neizkalst, bet nu nātres darbojas (manuprāt) kā baktēriju nogalinātājs.
Es te pašreiz lasu vienu vecu grāmatu par zivkopību. Tajā drusku aizskarta ir vēžu tēma(vēlāk uz tā pamata mēģināšu rakstu-atstāstu uzrakstīt), tad lūk tur par vēžu transportēšanu ir minēts tā - Labākais vēžu transporta trauks ir neliels, labi caurumots skalu grozs. Par iesaiņošanas materiālu vislabāk kalpo sausa purva sūna, tā jāliek trauka dibenā un nedaudz starp vēžu kārtām. Der arī zaļas lapas, mitra sūna un citi līdzīgi materiāli. Pirms iesaiņošanas vēžus jātur sausā un ēnainā vietā, kur nav arī vēja.
Ziema... Ir kritušie...informēju Jūs visus,ka man pagājušā F°°°ing ziema iztaisīja lielus zaudējumus gan finansialus, gan ,un galvenokārt, garīgus.Tūlīt pēc ledus nokušanas vērojot zemūdens pasauli manā dīķī atradu diezgan lielā skaitā beigtus vēžus gar krastu. Dīvaini, galvenokārt gar krastu,nelielā dziļumā. Gandrīz visi beigtie ir tētuki, lieli un arī daudz jauno,tādu ap 2-3 cm gari. Esmu neziņā no kā?!?Jo,zivis-riebīgie dubļēdāji,ir dzīvas, redzēju ar baudu peldamies, gan pārīti lielu karpu, gan līnīšus.Tātad tas nav skābekļa trūkums. Arī ūdens šogad ir stipri duļķains,līmenis augasts,ap 30 cm virs average.Varbūt nelaime bija tā ,ka saskaloja rudens lieti iekšā kūdras un augsnes daļiņas. Jo es vēlu rudenī vēl pirms saliem aizvedu no krasta tur gadiem stāvējušo ,no dīķa izrakto kūdru.Slīpums bija uz dīķa pusi,un,varbūt lietus sakaloja sīkdaļiņas iekšā? Kas notiek tagad- nedaudz staigā gar krastu pa nakti, bet tādi vidusmēra. Arī murdiņā uz maizi iegāja viena dzīva mamma ar oliņām pilnu vēderu. Cerība ir, ka būs labi. Tādi neaktīvi... Ir arī beigtas vardes gar krastu un viens ueberdimensionāls krupis.Visi beigtie ir dibenā un galvenokārt nav ar vēderiem uz augšu. Jautājums-ko darīt ar beigtajiem, atstāt apakšā, lai atlikušajiem ir ko ēst, vai ķeksēt ārā? Arī Jūsu domas par traģēdijas cēloņiem are welcome! Kā izskatās Jusu dīķos?
Bēdīgi ... Nu tiešām interesanti. Ja pat karpas un līņi dzīvi, tad viennozīmīgi cēlonis nebija skābekļa saturs... Varbūt kāda slimība, to jau platspīļniekiem daudz, tiešām nezinu ko teikt, ar vēžiem dīķos nevaru palielīties ar baigo pierdzi. Varbūt barības trūkums, itkā jau ziemā tā barošanās problēma nav tik aktuāla - tie ēd daudzas reizes mazāk, pietam lielie vēži nu gan izkonkurētu par barību mazākos... Es tavā vietā tos kritušos gan salasītu laukā, jo ja kāda zaraza tikusi klāt, tad labāk ūdenī neatstāt...Mēģini sekot līdzi katru dienu, ko šie darās, varbūt vēl kas iekrīt acīs. Jūnijā mainīs čaulu, tad tie ir visneaizsargāti visās nozīmēs. Dīķu vēžkopībā nevaru lepoties ar baigo izglītību, tāpēc nevaru novērtēt iespējamos cēloņus pilnīgi, bet tas, ka dīķos ar vēžiem bieži gadās problēmas, tas ir daudz dzirdēts... Tev tur kas pa sugu dzīvo?Platspīļnieki?
Vaina varētu būt dēļ tā ka ledus iespējams bija biezāks kā parasti un ja seklā ūdenī alas viņiem tad daļa no alām tika no dīķa puses aizsalušas(ja ir kūdra tad tā nesasalst parasti) un tikai kad ledus sāka kust tika novārguši ārā,otra versija sāpīgāka-kāda slimība.neieteiktu tuvākā laikā pārvest uz citu dīķi.Atstāt nav jēgas beigtos ūdenī, pūs un bojās ūdeni tik.Ja ir iespēja un dīķis nav ļoti liels ko vari to ķeksē ar kādu uztveramo tīkliņu laukā. Savā dīķī beigtus vēžus nemaniju,karpas gan trešā daļa beigtas,Eduks konsultēja cēloni-salīdušas starp lediem,jo taisijām āliņģus un vienu brīdi starp lediem bija 15-20cm ūdens,acīmredzot meklēja svaigāku ūdeni,tai pat laikā nav neviena beigta līņa,pat mailes dzīvas....
Vaina varētu būt dēļ tā ka ledus iespējams bija biezāks kā parasti un ja seklā ūdenī alas viņiem tad daļa no alām tika no dīķa puses aizsalušas
Es par šādu variantu tā uzreiz neiedomājos, ja kas, ļoti ticams izskatās, ļoti liela varbūtība, ka tieši tā arī notika, jo tiešām ledus bija ļoti biezs... Pietam, ja tev dīķī regulējas/mainās līmenis un ledum esot, ūdens kritās, tad mierīgi varēja vēžus vnk nospiest ar ledu, ziemojošās zivis tā bieži tiek nospiestas...
Jā,paldies par domām.Izskatās,ka tas varētu būt tas cēlonis-sasala no malas par dziļu.Lielais vairums ir seklumā beigtie.bet kāpēc viņi ,muļķi ,negāja kur dziļāks,vai uz avotiem.Gulēja, vai? Man ir tikai platspīļnieki. Vispār jau kustās gar malu nāk seklumā,arī šonakt gāju vērot. Bet nav vairs tik daudz kā bija...
bet kāpēc viņi ,muļķi ,negāja kur dziļāks,vai uz avotiem.Gulēja, vai?
Redzi, vēžiem ir tā, pietam, ja tev viņu dīķī bija daudz, ka viņiem darbojas stingra hierarhija - labākās dzīves vietas (barošanās, dzīvošanas, slēpšanās, arī ziemošanas) ieņem stiprākie īpatņi, bet pārējie iztiek kā nu var un kā ļauj stiprie vēži... Iespējams, ka Tev dīķī bija radusies pārapdzīvotība, kā rezultātā daļai vēžu nebija kur dēties kā vien seklumā...
Daudz man viņu tiešām bija...Tāpēc jau tirgoju.Vārīt bija žēl-viņi tādi smuki kukaiņi,un gaļas arī maz.Man viņš vēzis patīk kā tāds-karpa vai ērce nepatīk, bet vēzis patīk. Vēl šodien atklāju nepatīkamu faktu,izskaidrojumu tam kāpēc ūdens kļuva jau vēlu rudenī duļķains-tās nav dubļuzivis vien un arī ne ieskalojums ar lietu no lauka. Tur uzdarbojas bebrs! Ir mizojis kārklus,ravējis kalmes,piedirsis dīķi vārdu vistiešākajā nozīmē-ekskramenti(tautiski-sūdi) peld un sakults ir duļķains tā ,ka neko nevar dziļāk par 40 cm redzēt.Sakults,duļķains ūdens nav vēžiem optimāla dzīves vide? Es pareizi saprotu?
šitas mūlis man iepatikās! 
...
... Nu tiešām interesanti. Ja pat karpas un līņi dzīvi, tad viennozīmīgi cēlonis nebija skābekļa saturs... Varbūt kāda slimība, to jau platspīļniekiem daudz, tiešām nezinu ko teikt, ar vēžiem dīķos nevaru palielīties ar baigo pierdzi. Varbūt barības trūkums, itkā jau ziemā tā barošanās problēma nav tik aktuāla - tie ēd daudzas reizes mazāk, pietam lielie vēži nu gan izkonkurētu par barību mazākos... Es tavā vietā tos kritušos gan salasītu laukā, jo ja kāda zaraza tikusi klāt, tad labāk ūdenī neatstāt...Mēģini sekot līdzi katru dienu, ko šie darās, varbūt vēl kas iekrīt acīs. Jūnijā mainīs čaulu, tad tie ir visneaizsargāti visās nozīmēs. Dīķu vēžkopībā nevaru lepoties ar baigo izglītību, tāpēc nevaru novērtēt iespējamos cēloņus pilnīgi, bet tas, ka dīķos ar vēžiem bieži gadās problēmas, tas ir daudz dzirdēts... Tev tur kas pa sugu dzīvo?Platspīļnieki?
