Bijām iekš to jūr. Cope vidēji laba, izmērs vidēji labs. Vieta - vidēji slepenie Ovīši. Kaut gan, kad bij tie spaiņi jāstiep uz mašīnu, likās, ka norma katram bija droši.
Pēdējā bildē Kārlis. Ja viņš var izturēt diennaktnieku, ta ko lai es saku...
Jāsaka vēl, ka vecais Norfin Arctic kostīmiņš lietu izturēja apm. 2 stundas. Tad gan lēnām sūcās cauri... bet tas nebij iemesls, lai pārtrauktu iesākto. p.s. lapsa, maita tāda, norija paku ar garnelēm, pie tam ievelkot paku zem mana plašķīša ar kuru bija apsegta soma. Tobiš, mielojās sausumā. Un vēl nekautrējās no rīta pie saules gaismas ierasties atkal. Tikai akmeņu krusa spēja to rižo kārno purnu patriekt.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Būtu man kaut mazkalibrene no rīta, būtu arī pižiks jauns. ipio, tāda nahalība.... un tas purns manā skatījumā būs kārns vienmēr. p.s. abet aste bija ļoti kupla, laikam uz ziemu taisās.
Vajadzēja nobliezt, būtu jauns talismans copei, ko uz galvas nēsāt Nu nav Lielākās vai Mazākās puses! Puse ir puse, un abas puses ir vienādas! Bet man gan liekas, ka lielākā puse no jums to nesaprot. Vienīgi kāds dzīvnieku aizstāvis Tevi nodurtu ar krustu
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Aizmaucām, ka mēs uz Pavel-ostu. Kamēr penisonāri lielmeisteri izkasījās, tik ap 9 metām pīckas, rīta žors bija beidzies, bet es pamanījos ielekt aizejošajā vilcienā un izslānīt 3 smukas lāpstiņas uz slepeno maximas garneli. Tālāk jau rimās, vējš, rimās un atkāpās jūra, rimās būtes. Grūši un lēnām copes apsīka, ar nelieliem iznācieniem. Kā jau arī bij gaidāms, bezvējš. Uz vakaru, pat plāksteri neknibinājā. Kopumā normu pielasiju stabili, izmērs no ļoti lielām, līdz ļoti mazām. Zāle ar bija, brīžiem ļoti daudz, bet kuru tas interesē Baigi forša tā cope!
ēdienkartē. 1. Daugavas breksis visstabilāk sevi pierādīja. 2. Lielupes rauda, bet beidzās. 3. Nevārītā garnele (tigergarnele) izšāva uz lielajām un labi tur sīko slodzi. 4. garnele parāstā viss ok, bet zajeb.. mainīt viņu. 5. pašas butes miesas, bet baltā puse. 6. reņge
Tagad 6 ēdienus pagatavošu no tām butelēm!
hvz, kamēr neiepūtīs jūru biš atpakaļ nekas labs tur nebūs, pat labi, ka nebija domāts uz nakti palikt.
Gan, jau ka lieleksperti man nooponēs, bet saldūdens baltās zivis man strādā visstabilāk. (ja par zivs miesām) lielākais bonuss, ka ir salīdzinoši stipra ādiņa un bute to gabalu nenoknibina tik ātri kā brēčas un sūdreņģes. Tas protams, pie darba uzdevuma, atsist smalci.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tu gribi teikt, ka neesi mēģinājis? Protams, ka uz līdaksi var. Bet tomēr stabilāk ir brekši, raudas, asari. Piemēram pagājušo reizi Jūrkalnē līdaku neēda un viss, raudu, ašuku žerī iekšā kā skan! kāpēc tā, hvz.. kur tur nianse.
Neesmu gan līdaku mēģinājis. Arī uz vēdzelēm ne. Viskautkas ir mēģināts, bet līdaka ne
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
maucam pirmdien! 
