Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
tik vien kā ceru, ka rīt būs pērkona negaiss...nu tāds smukais visas dienas garumā
Tu gan esi nelietīgs Nekas, citreiz varēsi mani pavilkt uz zoba, kad es netikšu uz copi
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tā, plānā galdiņa urbēji! Uzrakstīšu vienu atskaiti, lai tēma galīgi nedegradējas!
Vakar sataisījos uz gadsimta copi, bet, kā parasti, visādi elles izdzimumi (laika apstākļi) izjauc labos plānus. Doma bija tāda- aizbraukšu uz skaistu vietu Gaujas krastā un copēšu 18 h no vietas, primāri vimbas, sekundāri vēdzeles. Sagatavojos pamatīgi- trīs veidu ēsmas, divu veidu aliņi, divu veidu desas, trīs koku sugu malka (~30 kg). Tiktāl viss bija labi, bet sūdi sākās, kad nobāzējos sevis iecerētajā vietā- straume un ūdens līmenis pārsniedza mana ekipējuma iespējas, tāpēc, samierinājies ar situāciju, sametu makšķeres kur nu pagadās un sāku dzert alu, ar domu, ka tuvākās stundas pie stūres nebūs jāsēžas. Līdz 21.00 nosēdēju alu dzerdams, bez copes, bet tad panesās- vēdzeles bija iznākušas uz kara takas, līdz 1.00 nenosēdēju mierā ne 5 minūtes- visu laiku bija ko darīt- izvelc zivi, atlaid, pārsien āķi, nosit vardi, maini ēsmu, noķer zivi, iedzer alu, noķer zivi, uzpīpē, noķer zivi, pačurā, noķer zivi utt, utjp. Tā laiks pagāja nemanot, paspēju jau draudzenei/sievai ar īsziņas palīdzību paziņot, ka mājās būšu daudz vēlāk, bet tad pieļāvu kļūdu... Domājot, ka tik drīz nekur nebūs jābrauc, atkorķēju vēl vienu alu un tad... cope izbeidzās. Ne tikai tas. Sākās arī lietus. Un sākās arī vējš. Principā 5 minūšu laikā no laimīga makšķernieka pārvērtos par iedzērušu, slapju žurku. Mēģināju gulēt- īpaši nesanāca, kad tomēr iemigu, tad bebrs piepeldēja 5 m no manis un ar plunkšķi mani uzmodināja (sirds uz pāris sek. apstājās). Nu tā. Beigu beigās jau vēdzeļu sezonu noslēdzu kaut cik OK, žēl tikai, ka visu sezonu un arī šajā vakarā izmērs kliboja. Vienu mēriņu paņēmu uz mājām, lai dēls caur mātes pienu dabūn kādu omega-3 vai kāviņstursauc taukskābi
PS. Bija slinkums kurināt ugunskuru, bet bija arī skopums- nesu tos 30 kg atkal atpakaļ uz mašīnu
I don't care who your father is... don't walk on the water while i'm fishing!!!
