Šodien bijām ar copes draugu Kasparu aizmaukuši jaunas mazupītes apskatīt. Bija ieplānots apskatīt trīs upītes, tās arī apskatījāmies, bet pacopējām divās. Šoreiz izbraucām diezgan laicīgi un arī pie upes bijām jau no rīta, nevis pusdienlaikā. Pirmās upes pirmais posms, tāds viduvējs izskatījās. No 10 ballēm uz kādām 6varbūt vilka, bet tad upe palika interesantāka. Tur dabūjām arī pirmās copes. Man smuka forele, kas pēc foto tika atlaista un Kasparam nedaudz mazāka, kas pie pašām kājām nokratījās. Tad upē sākās skaisti un krāčaini posmi, bet sekli. Vienā no salīdzinoši bedrītēm, Kasparam kaut kas pieķērās, bet atkal nedaudz pavilkta, zivs atkratījās. Izskatījās pēc alatas, bet apgalvot nevaram. Pēc brītiņa arī man pieķērās alata. Foto un, lai peld tālāk. Vēlāk upe atkal palika par daudz mierīga un pat ar lēpju lapām, akmeņi ar pazuda. Nedaudz pagājām pa to posmu un nolēmām mainīt vietu. Nākamajā vietā, pa to pašu upi, bet jau skaistākā upes posmā es noķēru vēl vienu alatu, tad pārvācāmies un citu upi. Upe skaista, bet ūdens kaut kāds netipiski duļķains. Potenciālo copes vietu daudz, bet nebija nevienas pašas copes. Mēs vainu noveļam uz duļķainību, bet iespējams cits iemesls. Ūdens temperatūra otrajā upē ar krietni zemāka likās, kā pirmajā. Īsāk sakot izbridām kādu posmu, vēlāk paskatījāmies vēl trešo upi un copi beidzām. Kopā nobridām 6stundas, un uz diviem bija piecas copes, no kurām trīs tika realizētas. nav baigi vareni, bet ir bijis arī krietni sliktāk. Pie kam forele šoreiz tīri smuka. Laiks ideāls, kompānija forša, zivis arī bija, pastaiga pa pirmo - tā, ka diena izdevusies uz visiem 100%! Ne asakas visiem!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Ja 01.05. Ķīsītī atklājāmies ar vidēji sulīgu otsosu ar dažiem zemmēriem un pāris ašukiem, tad svētdien uz Grand River jau bija mazliet jautrāk. Zemmēru pa zālēm daudz, process notika un gumijas pluinīja enerģiski, jāsaka, ka mēriņš gan iešmauca tik viens. Toties bonusā voblerīti no kantītes gribēja patriek divi tīri smuki pumpaini brekšu papi, cops ar sitienu un āķis purnā Ne pirmo reizi uz nārstu ejošie papiņi šitā pārsteidz Vispār jocīgs pavasaris, krasta zālēs uz nārstu nāk brekšuks, a tur pat zem kantes nārsto asari. Beidzot arī pirmās trīs stundas motorītim norūcināju. Pēc tam parēķinot sapratu, ka nemanot esmu noskraidījis kādus vismaz 40km pa upi. Kaifs pārvietoties
Ja veiksme pagriež tev mugurpusi - izmanto situāciju, noliec to!
Sezonas atklāšanā izvēlējos neiespringt un labi izgulēties. Iebraucu ezerā ap 11:00, intereses pēc nobraukāju gar savām točkām, pāris reizes iemetu un devos tālāk kruīzā uz Baltezeriem. Tur atradu aizvēju, kur apēst līdzpaņemtās maizītes, pavizinājos līdz mazajam Baltezeram, šur tur arī iemetu, bet nekādas atsaucības nebija. Beigās lielajā Baltezerā uztvičoju vienu asarīti ~25cm un tas arī viss. Vakara copē Ķīšezerā iztvičojos, izdžigojos bez rezultātiem un pārgāju pie mazā džiga ar leģendāro kombināciju: 5gr+2,4"magic tioga un copes atvērās. Tiku pie trim 30cm-40cm dūcīšiem, viens nokoda sistēmu un vairākiem mikro asarīšiem. Tākā - bez lieliem pārsteigumiem.
Otrajā reizē - 4. maijā iebraucu atkal pēcpusdienā ar puiku. Bija doma šo uzsēdināt uz copes adatas. Taču tā darīt nevajag sevišķi agrā maijā Ķīšezerā. Man uz spininga nebija nevienas copes, bet šim vismaz līdz laivai pakaļ rotiņam atskrēja līdaciņa un uzmeta smuku loku. Uz brīdi tas, protams, deva kaut kādu dopingu, taču palika rūgtas mieles. Pēc tam atkal guvu nelielu valdzinājumu dvēselei ar mazo džigu. Asaru izmērs gan bija nožēlojams.
Trešajā reizē biju atkal pēcpusdienā uz vakara copi vakar. Šoreiz konsekventi turējos tikai pie tviča. Nomētāju plašas teritorijas un divus dūcīšus rokā paturēju. Viens knapi 40, otram daudz netrūka līdz 50. Nu vismaz kaut kas.
Bet salīdzinoši ar sezonas atklāšanu ūdens temperatūra ceļas strauji. Ja pareizi atceros, tad sezonu atklājot bija +12, vakar jau +16. Drīz jau vajadzētu arī kaut kam pavērties.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Man lidaku atklāšana sanāca Sausajā Daugavā 4 maijā.Ja to var saukt par atklāšanu Galīgā necope,laikam jau tāpēc nosaukums Sausā vien visu izsaka. Je6kam pieteicās viens zemmērs ,man viens mērs nodila līdz laivai neticis un ar to arī beidzās lielā atklāšana.Biju gaidījis ko vairāk bet sanāca kā vienmēr Jā un uz mikro pat neviena asarīša piesitiena. Karoče līdakas mūs piekāsa,bet domāju ka mēs makšķernieki vareni, tikai vainīgs bija vēja virziens
Ja šī pasaule tev liekas ideāla, tad vai nu Tu esi Dievs, vai nu par daudz iedzēris…
Vakar ielaidu laivu vakarā. Uz ūdens biju kādu stundu, tikai ar mikruhu padarbojos, pamēģināju divās vietās -neko nenoķēru, pašūpojos viļņos un aizbraucu atpakaļ uz garāžu. Bet tā jau smuki bija!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Ielaidos vakar vakarā ar laivu. Vairāk pavizināties, iečekot kā motors pēc apkopes strādā, bet mikrodžiga kātiņu paņēmu līdz un dažās vietās pamētāju. Ja iespringtu, kaut ko noķert varēja. Kopā kādas desmit copes, trīs asarus izvilku, vēl daži atkabinājās. Es vakar neiespringu, tāpat laidu vaļā, lai cik būtu noķēris un vienkārši izbaudīju skaisto vakaru!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Es ar biju vakar ezerā. Šoreiz gan saņēmos un pirmo reizi šogad no agra rīta piecēlos un iebraucu ap četriem Ap desmitiem jau biju mājās. No paša rīta pirmajos trīs metienos arī tiku pie viena mēriņa (54cm) un tas arī praktiski viss. Bija vēl dažas copes un daži zemmēriņi. Ziedputekšņu koncentrācija ūdenī tāda, ka eholotē sānskati jūk prātā - nenormāli traucējumi. Daudz maz strādāja tikai parastais sonārs. Pēdējais video man pašam vislabāk patīk .
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
jau bija mazliet jautrāk. 
Ne pirmo reizi uz nārstu ejošie papiņi šitā pārsteidz 
