Tā kā vakar vakarā biju foršs laiciņs un mājā negribējās sēdēt ,tad atkal devos uz iebaroto līņu vietiņu.Nosēdēju no pl 9.00 vakarā līdz 6.00 rītā.Pieteicās 3gb līņi 1,1kg 1,1kg un 1,25kg uz baltajiem tārpiem, nakts slieku tā ārī neviens negribēja.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Kas saistās ar līņiem, tad nedaudz ir gan Pēdējā laikā nemāku vairs tos noķert
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Naktī no 16. uz 17. pabiju pie ūdeņiem un forši paķēru līnīšus, jo līdz pienācīgam izmēram vēl bija ko paaugties,bet viens lielāks pamanījās noraut āķi. Uz rīta pusi, copes palika retākas, līdz vispār beidzās un ,tad es sāku uz kukurūzu ķert raudiņas,kas tur pat tusējās. Izmērs pārsteidza. Nekad nebiju domājis,ka konkrētajā vietā raudiņas, nu tādas uz 200-300g ņem katrā metienā. Biju šokā, bet priecīgs. Beigās visas savas noķertās zivis atlaidu,jo būtu slinkums ar viņām mājās čakarēties. Kolēģi,kas sēdēja no manis nostāk( patiesību sakot, es biju ielīdis krūmos ,bet viņi tādā kā klajumā) gandrīz pa tukšo, retas copītes. Jutos lepns par savu meistarību.
:D
