Es vakar pa Ķīšezeru vizinājos. Provēju vairākās vietās copēt gan uz dzīvo, gan uz tārpiem. Uz dzīvo noķēru vienu asari virs 300gr, viens lielāks aizgāja un viens kaut kas ļoti liels aizgāja Pretojās tā, ka knapi pavilkt varēja, tomēr pie laivas izdevās pievilkt, bet tad sekoja rāviens zem laivas un pavadiņas aukla neizturēja Tā arī nezinu kas tur bija pieķēries. Uz tārpu un mīklu saķēru diezgan daudz pličus, dažus breksēnus un raudas, bet neko nepaturēju
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Āha ,es vēl nevienu !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Pēdējais laiks kādu noķert, līdz septembra vidum to vēl var izdarīt, vēlāk grūti
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Par Kaņieri nezinu, bet vēl līdz septembra vidum glumiķus var droši meklēt
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Jā, biju vakar vakarā Kaņierī. Iepazinos ar ezeru. Mērķa zivs bija līnis. Atradu arī piemērotu vietu vējainā vakarā un .. Pēc nelielas iebarošanas sāku intensīvu mazo rudulēnu ķeratlaišanu vairāk kā stundas garumā. Nu piegriezās ar 5m kātu cilāt tos aktīvistus. Pamainīju vietiņu un tūdaļ bija tāāddddaaa cope, kādu neatceros jau vairākus gadus. Pludiņš momentā stāvus zem ūdens un pazūd.. Izrādījās, ka esmu uzdūries asarēnu baram. Tā bija mana interesantākā pusstunda šajā vakarā. Saulīte jau norietējusi, tomēr skaidrās debesis ļauj saredzēt pludiņu. Laiks uz bāzi, bet kautkur iekšā sēž velniņš un saka: "Pamēģini vēl! Tūdaļ jābūt!" Turpmākajās 15 minūtēs 2 zemmēra līnīši, viena plaukstas izmēra raudiņa un ap 200g rudulītis. Gribējāt, lai beidzu šo stāstu? Bet nē! Kulminācija vēl priekšā. Savācu štrumus, iecēlu enkuru un iekaros airos. Jālaižās uz bāzi, citādi večuks nākamajā reizē laivu nedos. Izrādījās, ka ceļš uz bāzi ir daudz sarežģītāks vēlā vakara stundā svešā ezerā... Gandrīz 30 min meklēju vietu, kur izbaukt cauri niedru mežiem, lai tiktu tālāk uz bāzi:-( Tā kā rakstu šo stāstu, varat nojaust, ka viss beidzās sekmīgi:-) Copīgu nedēļas nogali jums visiem!
Iesācējs - nemaz nav slikti, galvenais ka ar piedzīvojumiem!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Sveiki,man datoram nau garumzimes.Es gribetu zinaat k tagat vis labaak piebarot liniem un breksiem?Protams neko dargi labi buutu ko pats majaa var pagatavot?
Tā arī nezinu kas tur bija pieķēries. 
