nav viņš paredzēts ūdens braukšanai...plus vēl skaļš un degvielu ēd arī pamatīgi..
Par benzīna rīšanu gan maldies. Kas nav, tas nav. Rij maz, bet pārējie trūkumi piemīt gan
QuoteBabūns ()
Labāk jaunu, ar tiem vecajiem lietotajiem, kā ar bitēm!
Varu tikai piekrist. Uz nākamo sezonu mēģināšu sev ko sarūpēt
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Ja nemaldos, tad no mūsu foruma Babūnam ir Lietuvā pirkts Hidea motors. Bet tur pirkts, ne caur ss.lv. Neko sliktu nav teicis, bet citas informācijas nav
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Biju šodien savu 5hp Tohu mazliet iebraukt, lai pirmajā nav tukšgaitā jābubina sākumā.. Bija mani sabiedējuši, ka mana mazā (2,85) tupelīte negribēs glisēt. Aha, kak bi ņe tak, pie biki virs 1/3 gāzes lēni izlien uz aizšļūc, uz 1/2 gāzes ar manu rumpi uz borta 19-21 km/h. norūcināju tā, lai pēc instrkcijām varētu līdz 3/4 droseli virināt, tālāk varēs piebraukt jau copējot. Ņemot vērā, ka pagaidām komplekts jāstaipa uz kupra, tad pagidām neko ņiprāku un līdz ar to smagāku pat negribu. Karoče mans ir apmierināts.
Ja veiksme pagriež tev mugurpusi - izmanto situāciju, noliec to!
Sveiki,vai jums kadam nav informacija par mototiem no Lietuvas,kas ir ss.lv atrodami.
Es pats divas sezonas atpakaļ braucu uz leišiem pēc Hidea motora. Esmu pilnībā apmierināts un toreiz dabūju pa ļoti labu cenu. Kalpo godam, nevienu sliktu vārdu nevaru pateikt. Pāris dienas atpakaļ tieši ieziemoju to.
Varbūt kādam noder, kaut vai tīri intereses pēc kā man. Ar ko atšķiras divtaktu dzinējs no četrtaktu dzinēja?
Divtaktu iekšdedzes dzinēja darbības princips
Divtaktu dzinēji pēc savas konstrukcijas ievērojami atšķiras no četrtaktu dzinējiem. Divtaktu dzinēja viss darbs gājiens (iesūkšana, kompresija, darba gājiens, un sadegšanas gāzu izgrūšana) notiek kloķa vārpstas viena apgrieziena laikā. Divtaktu dzinējiem nav vārsti un sadalīšanās mehānisma. Vārstu uzdevumu izpilda virzuli, kas savos dažādajos stāvokļos pārsedz cilindra spraugas. Gāzes maisījums tiek iesūkts nevis sadegšanas kamerā, bet dzinēja karterī, no kurienes maisījums zem spiediena, ko rada virzulis, pa īpašām spraugām nokļūst cilindrā. Divtaktu dzinēju otra īpatnība ir vienkāršība lietošanā un kopšanā, tādēļ tas ir neapšaubāmi ir daudz vieglāk apgūstams nekā četrtaktu dzinējs. Divtaktu dzinēja trešā īpatnība ir tā griezes spēka lielāka vienmērība, salīdzinot ar četrtaktu dzinēju. Šī vienmērība sevišķi izpaužas pie maziem apgriezieniem, jo uz katru vārpstas apgriezienu iznāk viens darba gājiens.
Divtaktu iekšdedzes dzinēja darbība noris divās taktīs.
1 takts - Sadegušā degmaisījuma izplūde un jauna degmaisījuma ieplūde cilindrā no kartera (karterī ir ievietota kloķvārpsta) 2 takts - Darba gājiens (degmaisījuma sadegšana cilindrā) un jauna degmaisījuma.
Četrtaktu iekšdedzes dzinēja darbības princips
Četrtaktu iekšdedzes dzinēja darbības princips Par četrtaktu dzinēju to sauc tādēļ, ka tā darbība tiek sadalīta četrās daļās - četrās taktīs. Tā darbība noris divos pilnos kloķvārpstas apgriezienos (720 grādi), jo darba gājiens noris tikai katra otrā kloķvārpstas apgriezienā. Dzinējs sastāv no cilindra, kloķvārpstas, virzuļa, klaņa (tas savieno kloķvārpstu ar virzuli) vārstiem (diviem vai četriem) un aizdedzes sveces, kas aizdedzina degmaisījumu.
Dzinēja darbība noris četros taktīs: · 1.takts – ieplūde. Kloķvārpstai griežoties, virzulis pārvietojas no augšējā sastinguma punkta uz apakšējo sastinguma punktu. Cilindrā virs virzuļa rodas retinājums, un pa atvērto ieplūdes vārstu svaigais degmaisījums no karburatora tiek iesūkts cilindrā. Virzulim nonākot apakšējā sastinguma punktā, ieplūdes vārsts aizveras un svaiga degmaisījuma ieplūde tiek pārtraukta.
· 2.takts – kompresija. Kloķvārpstai griežoties tālāk, virzulis pārvietojas no apakšējā sastinguma punkta un augšējo sastinguma punktu. Tā kā abi vārsti ir aizvērti, cilindrā iesūktais degmaisījums tiek saspiests t.i., sagatavots degšanai. Kompresijas takts laikā pieaug ne vien spiediens, bet arī degmaisījuma temperatūra. Takts beigās starp aizdedzes sveces elektrodiem pārlec elektriskā dzirkstele, kas aizdedzina degšanai sagatavoto degmaisījumu. · 3.takts – darba gājiens. Virzulim tuvojoties augšējam sastinguma punktam, starp cilindrā ieskrūvētās aizdedzināšanas sveces elektrodiem pārlec elektriska dzirkstele un aizdedzina saspiesto gāzes maisījumu. Maisījuma sadegšanas rezultātā temperatūra cilindra iekšpusē stipri pieaug. · 4.takts – izplūde (izgrūšana). Spara rata inerces dēļ kloķvārpsta turpina griezties un pārvieto virzuli no apakšējā uz augšējo sastinguma punktu. Izplūdes takta laikā izplūdes vārsts tiek atvērts un, tā kā sadegšanas gāzu spiediens ir augstāks par atmosfēras piedienu, tās izplūst no cilindra. Arī virzulis savā kustībā uz augšu palīdz izgrūst sadegšanas gāzes no cilindra. Takta beigās izplūdes vārsts tiek aizvērts, bet atveras ieplūdes vārsts un aplūkotais darba cikls atkārtojas.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)