Jānītis: - Tēt, pastāsti kas ir politika? Tētis: - Nu skaties, piemēram, mūsu ģimene. Es pelnu naudu, tātad es esmu finansu ministrija. Mamma vada saimniecību, tātad viņa ir valdība. Vectētiņš seko lai mājās būtu kārtība, tātad viņš ir arodbiedrība. Mājkalpotāja dara visus mājas darbus, viņa ir uzņēmēji un darbaļaudis. Viss ko mēs darām ir priekš tevis, tātad tu esi tauta, bet tavs jaunākais brālītis mūsu nākotne. Saprati? - Nē. - Nu tad ej gulēt. Nakts vidū Jānītis pamostās no brāļa raudāšanas, viņš skrien modināt māti, bet tā neceļās. Tad viņš dodās meklēt tēvu un atrod to virtuvē, kur tas kniebjas ar mājkalpotāju, pie kam vectētiņš to visu novēro pa durvju šķirbu. Pēc tā visa Jānītis atgriežās savā guļamistabā. No rīta viņš satiek Tēvu un saka: - Tēt, tēt es sapratu kas ir politika. - Nu? - Tas ir tad kad finanšu ministrija drāž uzņēmējus, valdība tajā laikā guļ un arodbiedrība uz to visu noskatās caur pirkstiem. Tajā pašā laikā uz tautu visiem uzspļaut, bet nākotne ir sūdos.
- Pilsoni, sagatavojiet biļetes! Pec tam vinš sāk kontroli. - Jusu biļeti… ludzu… ta… jusu biļeti… Pagaidiet, pilsoni, ko jus man dodat? - Bileti. - Uz hokeju! - Kapec man to radat? - Kā - kapec? Jus taču man pats prasijāt! - Ja, bet šī nav īstā biļete! - Bet citas man nav! - Tātad Jus braucat bez biļetes? - Tas ir - kā bez? Bet ko tad Jūs turat rokas? - Biļeti uz hokeju. Bet uzradiet man ludzu dzelzceļa biļeti! - Tatad man vajadzetu pirkt divas biļetes? - Ne, Jums vajadzeja nopirkt vienu - dzelzceļa biļeti! - Bet vai tad ar to es varetu noskatities hokeju? - Kads te sakars ar hokeju? Kur ir Jusu biļete? - Paklausieties, ko Jus no manis gribat??? Galu gala, Jus prasijat biļeti - es iedevu. Ko Jums vel vajag? - Ar šo biļeti nedrīkst braukt vilcienos! - Kapec nedrīkst? Vai tad uz tās ir rakstīts, ka nedrīkst? - Tas ir pats par sevi saprotams! - Kas saprotams? Ja nedrikst, tad jau vajag uzrakstīt! Luk, šeit ir rakstīts, “smēķēt nedrīkst”, un es nesmēķeju… - Paklausieties, pilsoni, lai brauktu ar vilcienu, ir jaiegādājas biļete. Ja Jus brauktu ar autobusu, Jus taču pirktu biļeti? - Kadēļ man japerk divas biļetes - uz autobusu un uz vilcienu? - Tad Jums dzelzčeļa biļete nebūtu japerk! - Es ari neperku! - Bet Jūs taču braucat vilcienā! - Jā, bet es nebraucu autobusā, es braucu uz hokeju! - Kāds tam visam sakars ar hokeju??? - Vienkarši, ja nebūtu hokeja sacikšu - vai tad es te brauktu? - Nē! - Vai man būtu jāpērk biļete uz hokeju? - Nebūtu! - Bet uz vilcienu? - Ari nē. - Nu un ko tad Jūs man piesienaties? - Bet Jūs taču braucat! - Uz kurieni? - Uz hokeju! - Bet man taču biļete ir? - Ir! - Nu un ko tad Jūs vēl no manis gribat? - Es? Es… neko… - Bet ko tad Jus šeit gaidat? - Es negaidu! - Nu tad ejiet! Kontrolieris samulsis izsit biļetē caurumu. - Lūdzu! -un viņš griļodamies pieiet pie nākamā pasažiera. - Jūsu biļeti? - Lūdzu. - Ko Jus man rādat? - Biļeti! - Kādu biļeti? - Dzelzceļa! - Bet vai uz hokeju Jums biļete ir? - Ne, nav… - Tad pilsoni, naciet man līdzi!
Pie stomatologa atnāk pacients: - Hemoroīds! - Velciet bikses nost! (velk bikses) - Pieliecieties! (liecās) - Nav jums hemoroīds! - Tas ir mans uzvārds - Hemoroīds! - Ko jūs pie manis atnācāt?? - es tak neesmu proktologs, bet stomatologs!! - Bet man jau arī zobs sāp. - Ko tad jūs bikses vilkāt nost? - Ko es zinu, varbūt jūs saknes gribējāt paskatīties.
Viesnīcā Anglijā portjē paceļ telefona klausuli. Klausulē dzird: — Tu-ti-tu-tu-tu-tu. Portjē domā, ka kāds jokojas. Pēc minūtes atkal zvana un atskan tas pats. Portjē nomet klausuli. Pēc piecām minūtēm halātā atskrien krievs un saka: — Tu, kas angliski nesaproti? Es taču teicu "divas tējas uz divi simti divdesmit otro numuru" (two tea to two two two).
Notiek tiesa. Notikusi izvarošana. Tiesnesis: — Tiešām šis jauneklis Jūs izvaroja? Meitene: — Jā. Tiesnesis: — Es nesaprotu, kā tik garu meiteni var izvarot tik maziņš vīrietis? Meitene: — Es pieliecos.
Tiesnesis: — Jūs sakāt, ka šie vīrieši visi ir Jūsu bērna tēvi? Sieviete: — Jā. Tiesnesis: — Nesaprotu... Sieviete: — Es arī nesaprotu. Ja Jums pie dibena pieliktu malkas zāģi, Jūs arī nesaprastu, kurš zāģa zobs trāpīja pirmais.
Pa durvīm ienāk vīrietis grib pieteikties darbā. Priekšnieks:Labdien,sēdieties. Vīrietis:Paldies. P.:Mums ļoti svarīga ir darbinieku uzticība. V.:Protams. P.:Vai jūs noslaucijāt kājas uz tepiķīša kad gājāt pa durvīm iekšā? V.:Protams. P.:Pie durvīm nav nekāda tepiķīša!
