Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vai tik kādreiz nebūsi sēdējis vienā laivā,ar mums visiem labi zināmo kaulģīmju vaņģotājU
Ir gadījies
Quote (copmanis78)
parcopi,intresanta atskaite.
Quote (jutrix)
atskaite super
Pēc biezā miglā pavadītas dienas, kad nenoķer nevienu zivi, ne to vien var sarakstīt
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vakar laikam nebija zivīgā diena, mans bračka ar sūdzējās, ka aizvakar i asarus i raudas savilcies, bet vakar zupas tiesu vien tajās pašās vietās... A šodien es vispār neietu copēt, jo mainās mēness fāze (Plkst. 19.56.)... Lai gan, teorētiski, no rīta varētu būt copes uzplaiksnījums, jo parasti mēmais klusums 5 stundas pirms un 5 stundas pēc fāzes maiņas.
Es Eduk nesūdzos ka man slikti būtu gājis vakar.Bet veči kas uz līdakām ar karūsām sēdēja tā ar neko nedabuja,toties viens kas uz mailēm darbojās pie vienas mēra un kāda zemmēra tika kurus protams atlaida,asari gan gavēja vakar jo vīram uz mailēm tik 1 tika,manis piedāvātās gummī ar neēda asari,tik 1 līdaks atnāca līdz bortam līdz un pēdējā brīdī mēģināja grābt mānekli bet nopūdelēja.Līdakas man ņēma uz karoti kuru pagājušā reizē ignorēja,bet uz vobleriem vakar ne copes,kaut pagājušo reiz abas taisni uz Rapalas shallov shad rap noķēru.Uzmini nu kas katru reizi viņām tīk....
uhh, kā te visi sarakstījuši atskaites man ar prāts nemierīgs un beidzot ir iespēja uzdrukāt mazo apcerējumu par bušu copp iekš pagājušām brīvdienām
jau labu laiku atpakaļ tika pētītas laika prognozes visos iespējamajos saitos, tika pētīti mākoņi un viss cits, lai būtu iespējams nolikt datumu un pakārtot pārējās lietas. Diezko cerīgi gan neizskatās, bet jābrauc ir, tamdēļ izvēlamies labāko no sliktākajiem variantiem - 23.10. Datums tuvojas, bet rudens vēju muzikants tīri labi iejuties spēlējot savu slavenāko no dziesmām, pieskandinot ik katru pažobeli...tā vien izskatās, ka ar to tīri labi mierā ir apkārt esošās koku freilenes, kas kā apburtas uz katras nots novelk pa kādam rudens tērpa gabalam, līdz paliek tik vien kā apakšveļā, bet sagaidot dziesmas kulmināciju novelk nosti arī to un slaidā metienā, zaru švīkoņas pavadītas, met uz skatuves arī to...liekas, ka tas mazliet samulsinājis vareno muzikantu un copes priekšvakarā, mazliet nosarcis savu toni pieklusina, kas atkal manī raisa pozitīvas domas par gaidāmo. Nu pavisam skaidrs, ka brauciens notiks, tiek sagādāts nepieciešamais, lai baudpilni varētu izbaudīt jūras burvību un atliek tik vien, kā nosnausties uz pāris stundām, lai jau 4:00 varētu ieklausīties blakus noliktajam žvadzeklim un rausties augšā, lai piedzīvojums varētu iesākties. Atveru acis, ārā tumsa, bet modinātājs vēl nezvana, paskatos iekš pulksteņa - 3:54, it kā jau tās 6 minūtes, vēl vilinoši mēģina pateikt, ka vēl tak ir laiks acis pievērt, bet iekšējais saprāts saka, ka nav ko māžoties un jārāpjas vien ārā. Tiek sariktēts spannis ar ēsmām, šis tas, priekš paša apetītes nosišanai, tiek atlieta pēdējā upenīte, tā teikt enerģijai un jau zvana čoms, ka jālien vien ārā. Katrs izdvešam pa vienam "čau", piekraujam rumaku un laižam Borodas virzienā...šamais jau nepacietīgi trinās un apkrāvies gaida lejā stutējot stenderi. Pēc vienas miera pīpes beidzot esam nobrieduši šturmēt lielceļus, lai ar katru mirkli pietuvotos pirmajam iemetienam pa ceļam pa galvu sāka šaudīties baigākā filosofija, bet to laikam šeitan nerakstīšu, jo ieslīgšu baigi garā penterī bet lai nu kā ārā vēljoprojām valda tumsa, saule savu sārto acu skatu vēljoprojām negrasās pavērt mūsu virzienā, bet gala mērķis jau tik pat kā ar roku aizsniedzams...ehhh....sirds paliek nemierīga, "ceļa" bairītis arī jau beidzies, tātad jūra tuvu....tā kā solījās DR vējelis, tad nolemjam provēt gabalu virs ventiņiem, ar cerību, ka tur vilnis būs mazāks un ar straumi nesaskarsimies....nogriežot no lielā ceļa jūras virzienā sākumā iebraucam ne tur kur vajag, kaut gan jūra te pat aiz pāris kokiem...nolemjam, ka būs gana labi un steidzīgi cenšamies sariktēties, sadalīt nesamos, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt....Boroda jau palēnām pazūd priežu ēnās, kad mēs arī beidzot esam gatavi un varam sākt gājienu, bet atskan telefona zvans un izrādās Borodas priekšā upe kuru tik vienkārši šķērsot ņisanāks...šis nāk apakaļ, mēs atkal lādējam mašīnu pazaudēts laiks, bet neko darīt...vēl pēc pāris eksperimentiem vietas meklējumos, beidzot esam nonākuši tur kur vajag, priekšā tik vien kā viena mašīna, līdz ar to nekāds baigais tautas pūlis mums netraucēs un špagot lielos gaisa gabalus arī nenāksies....pēc skaņas jūtams, ka rudens vēju muzikants arī šeit nokautrējies un nekādas viļņu vērpetes pa gaisu neiet....fiksi sariktējamies un raitā solī ejam iekarot jūrmalu....jā....jūra kā pasaka - mierīga, tik vien kā pie krasta divi viļņi draudīgi uzsit pa kādai bangai, bet visādi citādi, skaidrs, ka copēt varēsim ar baudu....izvēlamies nometnes vietu un drudžaini sākam riktēt rīkstes, siet safantazētās sistēmas, lai jau pēc mirkļa ar skatienu varētu pavadīt svina bimbuli, kas meklē vietu, kur piezemēties iekš jūras klēpja...vēl nepaspēju tikt galā ar visiem kātiem, kad Boroda ar smaidu smejā jau vicina dienas pirmo plakano...lieliski....tas nozīmē, ka tukšā nebūsim...beidzot esmu ticis galā ar visiem kātiem, visi ir samesti, var iemalkot upenīti un doties apgaitā arī blakus esošie kaimiņi šad tad tiek pie kāda bušaka, kas cerības vieš ar vien vairāk...ejot epgaitā sagatavoju reņģu ripiņas un jau izslavētās zeķubikses, izvelku pirmo kātu, butes galā nav, bet nebēdāju par to - reņģu ripas virsū, ko nostiprinu ar zeķubiksi, secinu, ka nav nemaz tik sarežģīti un baigo laiku neprasa, kad tas nodarīts, varu atvēzēties no sirds un aizmest tik, cik spēks atļauj, ar otru kātu daru tāpat, bet to nogādāju tuvajā distancē. Nepaspējam paņemt pa malciņam, ka mana kāta spice sāk agresīvi trīcēt..IR!!!! lēnā gaitā piestaigāju klāt un velku....uhhh...bušaks galā jūtams un vai tu re...pirmais duplets jau vāļājās krasta smiltiņās...smaids pa visu ģīmi, ne tik daudz dēļ dupleta, bet dēļ tā, ka bušakiem nav nekādu pretenziju reņģi slopēt iekšā ar visu zeķbiksi
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
spaņņa dibens jau noklāts ar pimajām divām treknām skaistulēm sākums pat vairāk nekā cerīgs....nav jābūt baigajam ekstrasensam, lai saprastu, ka bušaks apgrozās tuvajā distancē, tamdēļ abus pārējos kātus nogādāju turpat, jāteic, gan ka vairāk zeķubikses neliku, jo 1) reņģe turās tā pat gana labi, 2) tālu nav jāmet...nu pat jau sākās eldorādo..vienu brīd pat likās, ka trešo kātu likšu malā, jo lai izskraidītu pa visiem - kule putās dupleti nav retums, pie kam daži no tiem tiešām iespaidīgi...viens no tiem tik agresīvi spēlējās ar kāta spici, ka likās, ka galā kāds bonusiņš būs, bet ņikā - 2 butes, bet...ļoti skaistas butes skraidīšana atmaksājas un mans spannis jau pusē. Čomiem sokas mazliet švakāk, bet tik un tā domāju, ka sūdzēties nevar Bet mums tiešām Neptūns ir bijis blakus, šis gan ne tikai klusi noraudzījās, bet arī ļoti labprāt mielojās ar mūsu ēsmām un rotaļas šim arī gāja pie sirds, varbūt tur tā atslēga slēpās Piezadzies dienas vidus, smukā mākoņa sega sāk izklīst un bušu apjoms sāk pieklust, bet neba mēs sāksim bēdāties, jo cope jau ir vairāk kā izdevusies, tamdēļ sēžam, sitam klaču, tukšojam dažādus traukus un visādi citādi baudam jūras copi Kārtējā šādā pauzītē čoma kāts nepārprotami norāda, ka galā kāds ir uzsēdies, čoms piesteidzās, piecērt un prieka un līksmības apveltīts krastā izceļ spožo, dupletā ar buti pie mums piesteidzas arī kamiņi un arī viņi apsveic ar skaisto bonusu...izskatās, ka čomam vairs neko nevajag, šis ir ticis pie sava pirmā taimja, butes arī ir gana un atlikušo dienas daļu var pavadīt neiespringstot bet tā kā šī ir pēdējā iespēja patrennēties pirms gaidāmajām bušu sacīkstēm, atslābt nedrīgst...es sāku eksperimentēt ar ēsmām un tas nostrādā - butēm tīri labi pie sirds sāk iet raudas fileja, bet arī tas bija diezgan īslaicīgi un uz dienas otru pusi sāka strādāt tikai garnele, bet tā garšoja arī ļoti smieklīga paskata bušbēbjiem....nolēmu atkal pievērsties tālajai distancei - uz āķiem uzmaucu garneles, kas tālus lidojumus pacieš tīri labi, izvēlējos pareizas formas svinu, un tas viss komplektācijā ar monstrīgu jūras bomi un no Mr.Viepļa iegādāto pīto auklu, nodrošina maksimāli tālu lidojumu...tā arī notiek svins aizlido virs 100 metriem noteikti, kas ļaus paprovēt, kas notiek tur tālumā....apsēžos nometnē un gaidu....ilgi nav jāgaida, kad kāta spice sāk mainīt savu miera stāvokli, pie kam ja no sākuma likās, ka galā ir buša driblis, tad uzreic pēc tam kāds sāka agresīvi kratīties, es skriešus pieskrēju klāt, piecirtu un sāku vilkt...bet...galā nekā nav kamēr tinu auklu spolē, mēģinu izsecināt, kāpēc, tā, bet pie skaidrības tā arī netieku...kad izvelku sistēmu, mani pārņem zināms šoks, jo viens āķis, kopā ar pus pavadiņu ir pazudis.... pie kam izskatās, ka aukla būtu kā ar nazi nogriezta....tā kā tā bija paša sieta sistēma, ar svaigu auklu, pārtrūkt tur nekas nevarēja, tamdēļ tā arī nesaprotu kas tas bija par zvēru, kas man tādu sāpi nodarīja....spriedām, ka jūrā līdakas arī peldās, bet nu.....ņezinu....katrā ziņā žēl, jo tā varēja būt smuka bonusa zivtiņa. Kādu sprīdi pirms šī notikuma mums pievienojās vēl viena zināma kompānija - guntarskl ar mmxx, kas pie mums atkūlušies no ovišiem, kur piedzīvojuši iespaidīga paskata viļņus un pilnīgu necopi, bet atbraucot pie mums, bija priecīgi ieraudzīt tik feinu jūru, kas arī viņiem sāka dot pa skaistiem bušu lomiem. Tā nu mums tas laiciņš gāja, spannīts pa retam tika papildināts ar kārtējo butīt, kad nolēmām, ka pienācis tas brīdis, ka laikam jau jādodas uz māju pusi, kā nekā nākošā diena tak darba diena Katrā ziņa cope bija lieliska, bija iespēja izmēģināt jaunas sistēmas, zeķubikses un krelles, un viss strādāja, vajag tik rakt Ne asakas, Jums visiem!
man ar prāts nemierīgs un beidzot ir iespēja uzdrukāt mazo apcerējumu par bušu copp iekš pagājušām brīvdienām 
jo ieslīgšu baigi garā penterī 
