Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Copman.Raksts pa pirmo.Es gan nekur netiku , bet nu grrrrriiiiibās aizšmaukt uz copi tā ka acīs cērtas-doma uz nedēlas beigām aizšmaukt buti aplūkot-kāda tev doma par manu domu?
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
šodien baigais maratons sanāca. no plkst 7.00 - 19.00 sāku ar ķīšezeru. uz velces pilnīgi nekas. bet varbūt, ka tāpēc, ka eksperimentēju ar jauniem mānekļiem. bumša bleķi nevienu neiekārdināja tad nostājos vietā, kur iepriekš asaru baru uzgāju. asaru nebija, bet bija sajūta, ka tagad tur bija līdaku bars. diemžēl izmērs nožēlojams. toties skaits bija pāri desmit (sajuka). vienu 55cm kaut kā izdevās izspiest un to arī paturēju. aizlaidu līdz daugavai, bet tur man jau bija apnikums. drusku pamētāju DS, MJ. un tā kā nekā nebija, tad ieturēju maltīti, nokārtojos un aizlaidu uz vecdaugavu. tur atkal kādi 3 zemmēri un sajutu, ka man jau ir apnicis. lēnā garā vālēju uz māju pusi. vēl vienu loku ķīšezerā uz velci un viss. ar trofejām ķīšezerā man galīgi neveicas
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Nekas, gan noķersi savu trofeju Es gan uz līdaku baru neesmu nekad uztrāpījis. Ir gadījies, ka manās līdaku vietās 5-6min laikā noķeru trīs līdakas, bet pēc tam tāpat seko kāds klusuma brīdis. Neesmu manījis, ka viņas baigajos baros staigātu
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
vienubrīd jutos kā engurē. tur arī var vienā vietā uz visām pusēm mētājot kādas 5-6 izvilkt samērā bieži, ja tik uziet vietu, kur viņas tusē. tad pabrauc metiena attālumā uz priekšu un turpina, kamēr viss perimetrs jau dabūjis pa zobiem šodien pārsvarā mētāju rapalas max rap 17cm garo versiju. smags, liels. spēle uzraustot ok. likās, ka rudenim šis izmērs būs ok un tā arī bija. metās virsū agresīvi, bet ne lielās. mīnuss tas, ka daudz copju, bet viegli notirinās. iedomājos, ka varbūt tie āķi sanāk tālu viens no otra uz tā garā puļķa un iespējams, ka mazais līdaks paķer tieši starp āķiem... vai arī nemaz baigi negribēja ņemt un vairāk ierādīja vietu - sita.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Es uz tādu līdaku eldorado neesmu uztrāpījis. Man rekords ir četras līdakas īsā laikā sprīdī, no kurām bija trīs mēra Ja jau virsū kārtīgi nesēdās, tad žors nav viņām
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vakar biju iebraucis Lilastē.No sākuma izmēģinājos gan ar džigiņiem,gan rotiņiem - rezultātā pāris asari.Tad uzsēju "otvodnoi povodok".Laiciņš pagāja,kamēr uzgāju asaru tusiņa vietu.Un tad sākās,met&velc . Ja būtu jēmis visus asarus,tad 15kg spanns būtu pilns.Mājās pārvedu tikai dažus kimlakus.
Es arī vakar ar čomu biju ielaidies! Uz ezeru prāts nenesās, tamdēļ patramdījām jūrniekus tur pat "pie mājas logiem" liekās, ka šogad jūrnieks ir ienācis nenormālā kvantumā - copes bija pilnīgi visur, kur piestājām, bet šim kaut kā nebija ņēmiena - ar gariem zobiem ņēma tikai maza izmēra raudiņas un asarīšus, kaut kam štengrākam virsū vispār neskatījās. Zvanīja velcētājs no ezera - ablomovičs...tikuši pie mēra līdaķeles un 3 asariem, cita ekipāža vispār pa nullēm. Mēs aizlaidām arī līdz lielajai Daugavai - mammīt mīļo, kas tur laivu bija goč pendel nebija iespājams saskaitīt visi krituši uz asariem, bet izmērs diezgan pasūdīgs, bet katrā ziņā ar mikrodžigiem loms daudzuma ziņā bija kudiš labāks nekā man uz mailes, bet kvalitātē biju pārāks gar sāniem nobrauca ekipāža ar downriggeri - šamie pie viena kaulainā tomēr esot tikuši, bet pats tā arī nesagaidīju nevienu zandarta ņēmienu, tik vien kā ščukārs atstāja mani jaņos ar plīvojošu auklas galu, un tam ščukāram tas aju ir izdevies vairākas reizes šogad un ne man vienam esmu gandrīz pārliecināts, ka tā ir viena un tā pati, jo vieta ir tāda, kur līdakas ir ļooti reti un viss ekšens notiek vienā un tajā pat vietā...nākamreiz pirmo laidienu taisīšu ar metāla pavadiņu Daugavā zvejnieki sākuši lielu rosību lašus gaidot tīklu karogi vējā plīvo riktīgi.... Beigu beigās pāris kg ar ašukiem sakasīju un ir sajūta, ja šamie pirms ziemas neizdomās notīties kur ne būt citur, tad šis gads ķīšezerā būs interesants
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
šodien darbā saņemšos un uztaisīšu video par mazo ščukāru eldorado - ķīšezeru kaut nu ar tiem asariem būtu kā zivnieks saka un ziemā būtu ko darīt/ēst.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
es zinu, kur ziemā viņi točna būs - romantiskajā vietā , vienīgi problēma tā, ka tur nekādi nevar tikt klāt - kuģa ceļš visu izčakarē, a bet no otras puses muitas zona un pie krasta tikt nevar
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Daugavā zvejnieki sākuši lielu rosību lašus gaidot tīklu karogi vējā plīvo riktīgi.... 
