Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vakar ar Oltes kungu bijām Ķīsī...sākumā gāja visādi un aizgāja greizi pilnīgi viss iespējamais, ka man jau likās, ka līdz ezeram tā ar netiksim, bet tikām. Copējām mākslīgais vs dzīvais...visu laiku gāja pilnīgi vienādi, bet beigās tomēr dzīvais savu kloķi ielika...bija arī skaisti izmēri. Jāgaida raidījums, man liekas, ka būs izdevies.
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Biju aizvakar Ķīšezerā. Mēģināju ķert ar spiningu. Nemāku galīgi - pa trim stundām, ne copes! Tad noķēru mailes un pasēdēju uz dzīvo. Viens kaut kas labs norāvās un noķēru trīs asarus. Varens loms! Tagad atkal kādu laiciņu negribās uz copi!
Biju ceturtdien un vakar Mīlgrāvja kanālā. Ceturtdien ar laivu, vakar no krasta. Ķēru uz dzīvo. Abas reizes kaut kādi asari bija, pirmajā reizē arī līdaka 56cm tika izvilkta un viena krietni lielāka nokoda pavadu. Vakar viens copmanis ar fīderi tur nonstopā vilka brekšus 400-700gr(uz aci). Nebiju redzējis, ka tādā tempā nāk tik smuki plakanie ārā!
Vakardienas vējiņā paskraidījām pa apkārtni, palekājām pa vilnīšiem, salasījām ašukus, bet žanis gan lielāks par 44.5 netrāpījās, maita tāds bet nu uz pēcpusdienu iešūpāja gan labi...
Ja veiksme pagriež tev mugurpusi - izmanto situāciju, noliec to!
Es vakar no 6:00-20:00 laivā Sausais atlikums nožēlojams - 2 mēra, bet mazi zandartiņi. Viens no rīta, otrs vakarā. Abi divi no tiem leģendārajiem 15m. Man cope tajos 15 metros ir jaunums. Apgūstu, eksperimentēju. Jā, saprotu tagad, kas ir pūšļa atvemšana. Acis izspiedušās bija tik retajam. Vispār arī pūslis ārā bija tikai vienam. Kādus desmit zemmēriņus atlaidu. Var jau likt lielāku ēsmu, ja negrib mazos spīdzināt. Es tagad rudenī pāreju jau pamazām uz 20cm vestin rinteez v-tail. Bija tur copes arī uz to un vienu pat nedaudz līdz pusceļam pavilku. Enkura striķis (20m) izlaists līdz galam un kamēr nav mega straume, tikmēr tur labi. Straume bija komfortabla, jo varēja pat ar 14gr džiggalvu un 4,5" īzīšainer strādāt. Principā, nekāda vaina. Ja tik vēl ķertos Bilde lejā mega skaista. Pavēroju apkārtējos - neko jau baigi nevelk. Velcētāji gan ik pa laikam ieceļ kādu knapmēriņu. Domāju, ka piesaista tas kolhozs, kurā visiem gribas iebraukt, paskatīties, ko tur dara. Un kā ierauga to bildi, tā nevar atturēties pamēģināt laimi. Pārsvarā visi pamēģina, pamēģina un tinas prom. Un daudzi tā pat kā es - atgriežas. Piemēram, no rīta redzēju, kā viens mums pazīstams copmanis lepni aiznesās garām kolhozam uz lejteci, bet pēc pāris stundām bija atpakaļ un piebrauca aprunāties. Tad arī drusku pamētāja, bet konstatēja, ka nav nekāds eldorado un laidās prom. Tas mani nedaudz nomierināja, jo arī visu laiku prātā bija lejtece. No rīta pacietīgi mēģināju, tad aiztinos un vakarā biju atpakaļ. Jo citur bilde bija vai nu nekāda vai tāda pati un nekādas atsaucības. Razdāča tur esot bijusi jau senāk. Bet nav teikts, ka vienā brīdī atkal neatveras. Tagad kā attaisnojumu varu minēt tikai atmosfēras spiedienu, jo šajās dienās tas ir baigi augstu pacēlās un tikai 7dien sāks iet uz leju. Saķenē rīt, parīt būs pilns, jo bilde visur laba. Tik jāsaprot, kad viņš un uz ko atver muti, jo man dienas vidū nekā neizdevās pierunāt. Ne asakas!
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Es šodien ar Anatoliju ielaidīšos. Kaut ko palūrēsim, ir doma uz dzīvo pamēģināt, ja izdosies dzīvo dabūt
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vakar biju ielaidies ar Anatoliju, tepat vietējos ūdeņos. Anatolijam beidzot roka sadzijusi, var copēt! Meklējām principā tikai asari, un Anatolijs ķēra ar ziemas makšķerīti un tārpu. Asarus atradām, izmērs nebija dikti labs un Anatolijs ar tārpu noķēra vairāk kā es! man prieks, ka sencis beidzot tika uz copi un pie tam viņam patika padarboties arī ar tādiem asariem. Uz ziemas makšķerīti īstenībā diezgan sportiski!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Uhhh, vakar vakarā bija labais. Iebraucu pēc 19iem, sākums viss feini, laiciņš mierīgs, pamale tāda jocīga, bet nu neko...izvilkās divi smukmēriņi, vēl pāris copes un tad tā jocīgā debess pamale pārvērtās par mazu ellīti. Zibeņi, pērkoņi, vējš pagriezās pa 180 grādiem, baltie viļņi. Aš palika visai neomolīgi, bet vēl sēdēju. Uznāca arī duša, bet to atrāvos tikai no mākoņa maliņas. It kā jau pieklusa, pamale draudzīgāka sāka izskatīties, bet tie bija māņi...nāca virsū jauna ar vēl lielāku sparu...viļņi baisākie un mani ar diviem enkuriem maigi sakot stiepj, ui kā stiepj projām, sapratu, ka nav ko dambreti ar dabu spēlēt, kurbulēju rumaku un lēkādams pa viļņiem braucu mājā. Paskatīs, kas šovakar būs.
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Vakar ezerā bija baisā elle. Kādu stundu nomocījos mēģinot normāli nostāvēt, bet ar diviem enkuriem bija pa īsu. Nospļāvos un uz Daugavu pārcēlos, tur nebija labāk, vējš konkrēts un pretī vēl straume, bet nu neko, alus bija līdzi un ar pilnu tak krastā nebrauks...nolēmu speciāli pakratīt tikai LJ jaunās DS gumiņas. Visu cieņu...3 zandarti atbrauca uz mājām līdzi.
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
